Par invalīdu tiesībām uz izglītību

Piektdien, 12.jūlijā, Invalīdu lietu nacionālā padome (ILNP) izskatīs jautājumu par invalīdu izglītības iespējām pēc vispārējās izglītības iegūšanas. Par to padomē ziņos Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvis.

IZM vēstulē Labklājības ministriju (LM) informējusi, ka profesionālās izglītības iestāžu ēkas nav piemērotas izglītojamajiem ar smagiem kustību traucējumiem. Nepieciešamas papildu finanses ēku inženiertehniskai rekonstrukcijai, kā arī medicīniskās aprūpes nodrošināšanai.

Kopš 1998.gada spēkā ir koncepcija “Vienādas iespējas visiem”, un tajā ir skaidri noteikts, ka izglītības jomā galvenais uzdevums ir nodrošināt invalīdiem tiesības uz izglītību, kas atbilst viņu vajadzībām un vēlmēm. Koncepcijā arī noteikts, ka IZM jānodrošina bērnu invalīdu arodapmācība vispārējās izglītības sistēmā (profesionālās izglītības iestādēs).

Pilnveidojot sabiedrības integrācijas procesu, gada sākumā spēkā stājušies Ministru kabineta noteikumi “Kārtība, kādā personas saņem profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus, un prasības profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem”. Tie paredz, ka profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēmēji turpmāk būs invalīdi, kuriem ir noteikta smaga vai mēreni izteikta invaliditāte un kuri slimības vai traumas dēļ nespēj strādāt iepriekšējā profesijā.

Tas nozīmē, ka turpmāk koledžā RRC un Arodapmācības un rehabilitācijas centrā “Alsviķi” vairs netiks nodrošināta profesionālās izglītības iegūšana jauniešiem invalīdiem, kas tikko absolvējuši pamata vai vidējās izglītības iestādes. Pirms šo noteikumu pieņemšanas sagatavoto projektu IZM saskaņoja bez būtiskiem iebildumiem.

Ņemot vērā izmaiņas, Labklājības ministrija (LM) vairākkārt tikusies ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvjiem, lai pārrunātu izglītības iegūšanas iespējas invalīdiem vispārējās un profesionālās izglītības sistēmā.

IZM uzskata, ka izglītojamajiem ar smagiem kustību traucējumiem, tāpat kā līdz šim, jārada iespēja apgūt profesiju rehabilitācijas centros, kur ir nodrošināti atbilstoši apstākļi, sagatavoti speciālisti un piemērota materiālā bāze.

LM šādu viedokli uzskata par diskriminējošu, tomēr, lai rastu tūlītēju problēmas risinājumu, ir gatava sagatavot grozījumus iepriekš minētajos Ministru kabineta noteikumos, paredzot noteiktu laiku, kad personas ar smagiem kustību traucējumiem varēs saņemt profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus bez iepriekšējās profesijas vai pēc vispārējās izglītības programmas apguves.

Labklājības ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa