Latvija vēl par soli tuvāk dalībai Eiropas Savienībā

Pagājušajā piektdienā Briselē risinājās Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) sarunu sanāksme sarunu vadītāju līmenī, kurā pieņemts oficiāls lēmums par sarunu sākšanu astoņās sadaļās, bet divas sarunu sadaļas slēgtas. Šobrīd, kad apritējis tikai nedaudz vairāk nekā gads kopš sarunu procesa sākšanas, sarunām atvērto sadaļu skaits sasniedzis 24, bet kopš 30. marta slēgtas jau 11, kas ir vairāk nekā trešdaļa no kopējā sarunu sadaļu skaita.

Šogad pirmajā sarunu sanāksmē atvērtas kopumā astoņas sadaļas: "Brīva preču kustība", "Sociālā politika un nodarbinātība", "Enerģija", "Telekomunikācijas un informācijas tehnoloģijas", "Muitas savienība", "Reģionālā politika un strukturālo instrumentu koordinācija", "Vide" un "Finanses un budžeta nosacījumi", no kurām pēdējās trīs uzskatāmas par sarežģītākajām.

Dažos sektoros, kur sagatavošanās darbs bijis īpaši veiksmīgs, rodas iespēja sarunu sadaļas tūlīt pēc atvēršanas arī slēgt. 30.martā Latvija atvēra un tūlīt arī slēdza vienu no tehniski sarežģītākajām sadaļām — "Brīva preču kustība". Šis uzskatāms par īpašu panākumu, jo vairākām vadošajām ES kandidātvalstīm, kuras iestāšanās sarunas sāka jau 1998. gadā, šo sadaļu izdevies slēgt tikai pēc otrā sarunu gada. Panākuma pamatā ir Latvijas valsts pārvaldes iestāžu darbs, lai jau pirms iestāšanās ES nodrošinātu tehnisko barjeru atcelšanu Latvijas preču iekļūšanai Eiropas vienotajā tirgū. Vēl šogad pirmajā sarunu sanāksmē šīs prezidentūras laikā Latvijai izdevies slēgt sarunu sadaļu "Kultūra un audiovizuālā politika".

Kā uzskata Ārlietu ministrija, šogad sarunu process ir nonācis kvalitatīvi jaunā fāzē. Līdz šim Latvija slēgusi sarunās samērā vieglas sadaļas, kurās netika skartas būtiskas nacionālās intereses, bet tagad sarunas noris arī par sadaļām, kur Latvija izvirza konkrētas prasības.

Vairākās sarunu sadaļās, piemēram, par sociālo politiku un vidi, Latvija ir izvirzījusi vairāk prasību nekā citas kandidātvalstis. Vides sektorā Latvija sākotnējā sarunu sadaļas projektā pieprasīja 23 dažādus pārejas periodus, tomēr pēc vairākkārtējām neformālām konsultācijām ar Eiropas Komisijas ekspertiem pieprasīto pārejas periodu skaits tika samazināts līdz deviņiem. Tāpat Latvija mērķtiecīgi turpina aizstāvēt savas nacionālās intereses pārejas periodu veidā sarunu sadaļās "Brīva pakalpojumu kustība" un "Sociālā politika un nodarbinātība", taču arī šeit iespējams jau tuvākajā laikā panākt būtisku progresu sarunās.

Protams, katra prasība ir sīki jāpamato un jāpierāda, tāpēc sarunas par šīm sadaļām prasa ilgāku laiku. Tomēr šādu Latvijas prasību izvirzīšana pierāda, ka mūsu valsts mērķis nav tikai iespējami ātrāk noslēgt visas sarunu sadaļas. Latvijas ierēdņi šajā procesā iegulda milzīgu darbu, un tas ļauj cerēt, ka, Latvijai iestājoties ES, tiks panākti visizdevīgākie un labvēlīgākie nosacījumi Latvijas iedzīvotājiem.

Iestāšanās sarunās Latvija galveno uzmanību koncentrē uz sadaļām, kas saskaņā ar ES Padomes pagājuša gada nogalē apstiprināto sarunu "ceļa karti" ir noteiktas kā prioritāras Zviedrijas prezidentūras laikā ( skat. "Eiropas Komisija piedāvā vienādas iespējas visiem", "LV", 2000. gada 10. novembris, 13. lpp. ).

Pēc pašreizējās sarunu bilances Latvija ar 11 slēgtām sadaļām ierindojas trešajā vietā tā sauktajā Helsinku jeb otrajā kandidātvalstu grupā. Pašlaik sarunās sekmīgākās no otrās grupas kandidātvalstīm ir Lietuva un Malta ar 13 slēgtām sadaļām, pēc tam Slovākija, kas slēgusi 12 sarunu sadaļas. Bet aiz Latvijas atrodas vēl tikai Bulgārija un Rumānija, kas slēgušas attiecīgi 8 un 6 sadaļas. Tomēr fakts, ka Latvija pašreiz nav sekmīgāko valstu vidū, nebūtu jāuztver ar lielu satraukumu, jo noris ļoti aktīvs darbs, lai pozitīva virzība tiktu sasniegta visos sektoros. Vēl šajā pusgadā — Zviedrijas prezidentūras laikā, no 17. līdz 18. maijam notiks otrā sarunu vadītāju sanāksme, bet 11. un 12. jūnijā sanāksme ārlietu ministru līmenī, kad, iespējams, tiks atvērtas vēl neatvērtās un slēgtas vairākas sarunu sadaļas.

Artis Nīgals, "LV" Eiropas lietu redaktors