Kādai jābūt juridiskās personas atbildībai

10. jūlijā notika seminārs par sagatavotajiem grozījumiem Krimināllikumā

Semināra laikā: Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Gunārs Kūtris; TM Krimināltiesību nodaļas vadītāja Violeta Zeppa un vecākā referente Aija Pāvele Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Trešdien, 10. jūlijā, Tieslietu ministrija (TM) rīkoja semināru juristiem no Iekšlietu, Tieslietu ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Valsts policijas, Policijas akadēmijas, Juristu biedrības un Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, lai skaidrotu TM sagatavotos grozījumus Krimināllikumā (KL), kas paredz juridiskās personas kriminālatbildību.

Darba grupas, kuras sastāvā ir pārstāvji gan no Policijas akadēmijas, Valsts drošības policijas, gan Ģenerālprokuratūras, Biznesa augstskolas “Turība”, gan LU un vēl dažām citām institūcijām, izstrādātais likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” izsludināts valsts sekretāru sanāksmē, taču juristu vidū par šo jauninājumu ir dažādi viedokļi. Tieši tāpēc, kā semināra ievadījumā teica TM Publisko tiesību departamenta Krimināltiesiskās nodaļas vadītāja Violeta Zeppa, līdz likumprojekta iesniegšanai valdībā ir nepieciešama diskusija, skaidrojumi, priekšlikumi, kā veiksmīgāk ieviest un īstenot šo likuma normu.

Policijas akadēmijas docents Andrejs Judins sīkāk pastāstīja par pašreizējo situāciju, par to, ka patlaban Latvijas likumdošana paredz tikai fizisko personu kriminālatbildību, bet vai tas ir pareizi? Piemēram, KL 12. pants nosaka, ka par noziedzīgu nodarījumu juridiskās personas lietā atbild tā persona, kura šo nodarījumu izdarījusi kā attiecīgās juridiskās personas pārstāve vai tās uzdevumā, vai būdama juridiskās personas dienestā, kā arī šādas juridiskas personas līdzdalībnieks. Pastāvot šādai kārtībai, netiek pilnībā nodrošināts taisnīgums. Jo, ja noziedzīgais nodarījums izdarīts juridiskās personas interesēs, saucot pie kriminālatbildības un sodot vienīgi faktisko noziedzīgā nodarījuma izdarītāju, pati juridiskā persona paliek nesodīta un turpina savu darbību — kā legālo, tā arī noziedzīgo. Izstrādātie KL grozījumi ļaus saukt pie kriminālatbildības arī juridiskas personas, piemēram, par nelikumīgiem darījumiem ar finansēm, starptautiskās noziedzības veicināšanu, par korupcijas un kontrabandas gadījumiem. Ieviešot grozījumus, būs iespējams saukt pie atbildības un sodīt gan izpildītāju, gan pasūtītāju. Sagatavoto grozījumu autori uzskata, ka juridiskās personas atbildības ieviešana KL būs ļoti būtisks jauninājums tiesību teorijā. Lai gan, kā izteicās A. Judins, vairāki iebildumi ir prokuratūrai, Valsts policijai, Zvērinātu advokātu padomei, taču tie ir galvenokārt par kārtību, kā šo juridiskās personas atbildību kvalificēt un cik efektīvi vērsties pret tās noziedzīgiem nodarījumiem. Mūsu kaimiņos Lietuvā un Igaunijā šāda juridiskās personas atbildība krimināllikumos ir paredzēta.

Zvērinātu advokātu padomes pārstāvis Aivars Niedre interesējās, vai kaut kur ir apkopota tiesu prakse par juridisko personu atbildību, kas vēl ar 1998. gada 17. jūnija likumu noteikta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Tomēr, kā atbildēja V. Zeppa, Tieslietu ministrija šo praksi sākusi apkopot tikai šajā gadā. Zināms, ka administratīvi sodītu juridisku personu saraksts skaitāms dažos desmitos. Arī Latvijas Zvērinātu advokātu padome, savā sēdē izskatot jautājumu par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”, kas skar juridiskās personas kriminālatbildību, atzinusi, ka pirms jautājuma izlemšanas par likumprojekta tālāku virzīšanu būtu nepieciešama nopietna šīs problēmas izpēte un apspriešana. Vēlams iegūt informāciju par situāciju Eiropas Savienības (ES) valstīs, piemēram, Francijā, kur noteikta šī kriminālatbildība, un Vācijā, kur tās nav, kā arī apkopot administratīvo sodu praksi juridiskajām personām Latvijā pēdējos četros gados.

V. Zeppa skaidroja, ka grozījumi KL tiek piedāvāti gan KL Vispārīgajā, gan Sevišķajā daļā. Piemēram, grozījumi KL Vispārīgajā daļā paredz papildināt likumu ar jaunu VII 1 nodaļu “Juridiskās personas kriminālatbildība”, kurā ietverti nosacījumi juridiskās personas kriminālatbildībai, noteikti šai personai piemērojamie sodi un to saturs. Grozījumi KL Sevišķajā daļā attiecas uz izmaiņām vairāku pantu sankcijās, kurās papildus fiziskai personai piemērojamiem sodiem paredz arī juridiskajai personai piemērojamos soda veidus. Grozījumi KL Sevišķās daļas pantu sankcijās attiecas uz tiem nodarījumiem, kuri saistībā ar juridiskās personas atbildību ir minēti starptautiskajos tiesību avotos: ANO konvencijā pret transnacionālo organizēto noziedzību, Eiropas Padomes (EP) Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijā un EP konvencijā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju, ES lēmumā par cīņu pret terorismu.

Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns seminārā īpaši uzsvēra Latvijas valsts pienākumu pildīt parakstītās un ratificētās starptautisko konvenciju un līgumu prasības. Vairākums valstu to ievēro, bet “mēs atkal esam astes galā”… Viņa dienesta pienākums nedod tiesības publiski paust konkrētus gadījumus, kur naudas atmazgāšanā iesaistītas juridiskas un fiziskas personas, taču, pēc V. Burkāna domām, sakārtojot šo atbildības jomu, būtu lielākas iespējas saukt pie atbildības un sodīt noziedzīgu nodarījumu izpildītājus un pasūtītājus. Kriminālprocess dotu daudz stabilākas garantijas šādu parādību novēršanai. Šajā ziņā ļoti svarīga ir sabiedrības un saziņas līdzekļu loma. “Mums jāpārvar dažbrīd sava iesīkstējošā domāšana”- tādu atziņu izteica V. Burkāns.

Seminārā izraisījās visai spraigas un interesantas diskusijas, izskanēja ne mazums ierosinājumu. Taču tieši tāds arī bija šī semināra mērķis. Piemēram, iespējams, būtu jāieklausās dažos Iekšlietu ministrijas priekšlikumos: piemēram, lai juridisko personu varētu saukt pie kriminālatbildības, ir jākonstatē noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmju kopums— objektīvās un subjektīvās pazīmes. Viena no obligātajām subjektīvajām pazīmēm ir personas vaina— tās psihiskā attieksme pret viņas darbības vai bezdarbības izpausmi, kaitīgajām sekām... (KL 8. pants). Līdz ar to nav saprotams, kā tiks pierādīta juridiskās personas vaina, ņemot vērā arī apstākli, ka šobrīd Latvijas krimināltiesību zinātne neatzīst tā saukto objektīvo pieskaitāmību— kriminālatbildību bez vainas. Vai vēl — nosakot, ka juridiskās personas kriminālatbildība neizslēdz arī fiziskās personas kriminālatbildību, var rasties situācijas, kad fiziskās personas atbildētu divkārši — gan kā fiziska persona, gan kā daļa no juridiskās personas. Savukārt, nosakot juridiskajai personai kā sodu mantas konfiskāciju, tiktu konfiscēta arī to personu manta, kas nodarījumā nemaz nav vainīgas. Šāda situācija būtu pretrunā ar KL 1. panta pirmajā daļā noteikto principu, ka pie kriminālatbildības ir saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma veikšanā.

Ģenerālprokuratūras atzinumā par likuma grozījumu projektu izteikti iebildumi pret KL 12. panta izslēgšanu, bet tajā jāizdara attiecīgi grozījumi. Saskaņā ar KL 1. panta 1. daļā noteikto ir jāpierāda personas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, taču saistībā ar likumprojektā paredzēto KL 67.3 pantu, lai piemērotu juridiskai personai pamatsodu— likvidāciju, jāpierāda arī, ka juridiskā persona izveidota noziedzīga nodarījuma vai vairāku šādu nodarījumu izdarīšanai. Minētais nosacījums ir pretrunā ar KL 1. pantu un likumprojektā paredzēto 67.1 pantu, kas procesa virzītājam šādu pienākumu neuzliek. Tāpēc pastāv reāla iespēja, ka šis soda veids juridiskai personai faktiski nevarēs tikt piemērots. Šī iemesla dēļ prokuratūra uzskata, ka likumprojektā paredzētā KL 67.3 panta 2. daļa ir izslēdzama.

Semināra gaitā tika pārrunātas arī vairākas citas problēmas, kas saistītas ar juridiskās un arī fiziskās personas atbildības pastiprināšanu un izstrādātā likumprojekta kvalitātes uzlabošanu.

Rita Belousova, “LV”tieslietu redaktore