Lai mēs tomēr sakārtotu veselības aprūpes nozari

Par medicīnas darbinieku streika prasību izpildi

Trešdien, 10.jūlijā, Labklājības ministrijā preses konferencē labklājības ministrs Viktors Jaksons skaidroja Ministru kabineta 9.jūlija sēdē atbalstītos Labklājības ministrijas (LM) priekšlikumus par streikojošo medicīnas darbinieku prasību izpildi.

Kā jau rakstīts “Latvijas Vēstnesī”, lai izpildītu vienu no streika prasībām — algu palielinājumu, šim gadam nepieciešami aptuveni 3,2 miljoni latu. Tādējādi no 1.oktobra medicīnas darbinieku vidējā alga būtu 140,99 lati. Finansējums tam saskaņā ar projektu tiktu nodrošināts no vairākiem avotiem. Valdības sēdē tika nolemts lūgt Valsts kontrolei veikt pārbaudi Rīgas un Ventspils pilsētu domēs attiecībā uz finansu disciplīnas ievērošanu un nodrošināt ieskaitījumus par 2001.gadu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā. Naudas summa, ko šādā veidā paredzēts iegūt, ir aptuveni 1,4 miljoni latu. Finansu ministrs atbalstījis piešķirt 1 miljona latu papildfinansējumu no valsts budžeta līdzekļiem. Bet Labklājības ministrija no Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras (VOVAA) rezerves fonda solījusi garantēt aptuveni 800 tūkstošus. Nepieciešamie grozījumi likumā “Par 2002.gada budžetu” tiktu izdarīti oktobrī pēc 8. Saeimas vēlēšanām.

Preses konferencē V. Jaksons norādīja, ka streikotāju arodbiedrības bija domājušas ļoti tālredzīgi un tas arī devis rezultātu. Prasībās kā prioritāte bija noteikts finansējuma pieaugums veselības aprūpes sistēmai. Pieaugot kopējam finansējumam, būs iespēja tuvināt medicīnas pakalpojumu cenas to reālajām izmaksām. Savukārt medicīnas darbinieku atalgojums ir viena no pakalpojumu cenas sastāvdaļām. Ministrs atzina, ka veselības aprūpes budžets no 1995.gada ir dubultojies, un atgādināja par LM papildus pieprasīto un saņemto finansu apjomu 2001. un 2002.gadā. No aizvadītajā gadā prasītajiem 35,4 miljoniem reāli saņemti 2,7 miljoni. Šogad LM rīcībā nodoti 20,6 miljoni, no tiem 9,2 miljoni jau ir novirzīti algu uzturēšanai 2001.gada otrā pusgada līmenī. Taču budžeta dubultais apjoms ir jāvērtē arī no situācijas, tehnoloģiju, inflācijas izmaiņu viedokļa.

Valdība akceptējusi arī 2003.gada valsts budžetā nodrošināt kā veselības aprūpes pakalpojuma cenas sastāvdaļu finansējumu mediķu darba samaksai vidēji 140,99 latu apmērā. Jautājumā par nākamā gada veselības aprūpes budžeta kopējo pieaugumu, kas projektā minēts 25,7 miljoni latu, V. Jaksons pauda viedokli, ka valdības lēmums bijis atbildīgs un korekts. Labklājības ministrijai un Finansu ministrijai uzdots kopīgi izstrādāt finansu grafiku pilnas cenu formulas ieviešanai. “ Ministru kabineta sēdē piekrist nākamajam gadam iedalīt konkrētu summu un neskatīt to saistībā ar kopējo budžetu šobrīd būtu bezatbildīgi,” teica V. Jaksons. Ministrs norādīja, ka nākamā gada veselības aprūpes budžeta projekta sastādīšanā tiks aicināti piedalīties arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) pārstāvji.

Tā kā likums par veselības aprūpes sistēmas finansēšanu vēl nav izstrādāts, Labklājības ministrijai uzdots sagatavot grozījumus MK “Veselības aprūpes finansēšanas noteikumos”. To mērķis ir noteikt tādu kārtību, lai no valsts budžeta finansētajās medicīnas iestādēs un uzņēmumos pakalpojumu cenā iekļautais un novirzītais algas daļas finansējums tiktu izmantots paredzētajiem mērķiem. “Varu atzīt, ka tas ir zināms uzņēmējdarbības ierobežojums. Taču šobrīd ir svarīgi, lai uzņēmuma vadītāji atzītu, ka finansu deficīta gadījumā prioritāri ir nodrošināt noteikto darba algas līmeni, nevis izmantot to remontiem vai attīstībai. Citādi — ko darīs ar jauno aparatūru, ja nebūs darbinieku, kam ar to strādāt? Labklājības ministrija strādās pie šī jautājuma, runās ar valsts pilnvarniekiem, pašvaldībām, lai būtu rezultāti. Nākotnē, esmu pārliecināts, normālas uzņēmējdarbības un konkurences apstākļos situācija šobrīd sāpīgo algas jautājumu noliks vietā. Tomēr jāatzīst, ka darba samaksa ir darba devēja un darba ņēmēja kompetences jautājums, tādēļ darba ņēmējiem ir jābūt pietiekami aktīviem un pašiem jācenšas prasības uzturēt,” atzina V.Jaksons. VOVAA ir jāsagatavo līgumi par izmaiņām pakalpojumu cenā un algu sadaļā. Līgumi ar reģionālajām slimokasēm un ārstniecības iestādēm tiks noslēgti līdz 1.oktobrim.

LVSADA priekšsēdētāja Ruta Vīksna atzina, ka streika grafiks jūnijā, jūlijā un septembrī bijis apzināti sastādīts. Streikotāju mērķis bijis cīnīties par izvirzīto prasību izpildi un kontrolēt situāciju. R. Vīksna uzsvēra, ka par turpmāko rīcību streikotāju arodbiedrība varēs lemt pēc MK protokola saņemšanas. Streika komitejas sēde paredzēta 16.jūlijā, bet izlīgšanas komisija tiksies 15.jūlijā. “Ministru kabinets 9.jūlija sēdē ir atzinis veselības aprūpi par vienu no valsts prioritātēm. Taču dzīvē par to mēs varēsim pārliecināties, pirmkārt, pēc tā, kā tiks sastādīts un apstiprināts veselības aprūpes 2003.gada budžets, otrkārt, vai tas tiks fiksēts arī valdības deklarācijā, “ norādīja R.Vīksna. V.Jaksons atzina, ka nākotnes situāciju vispatiesāk atainos veselības aprūpes finansēšanas likums: “Tās būs ļoti smagas diskusijas. Likums noteiks principus naudas plūsmai un līdz ar to arī sistēmas darbībai.”

Runājot par grozījumu izdarīšanu līgumos starp slimokasēm un veselības aprūpes iestādēm kā kontroles un garantijas mehānismiem, lai nauda nonāktu līdz medicīnas darbinieku makiem, R. Vīksna atsaucās uz aizvadītā gada negatīvo pieredzi. “Diemžēl VOVAA nav nekādu likumīgu tiesību regulēt pašvaldību uzņēmumus un slimokases un likt to izpildīt,” teica R. Vīksna. Jautājumā par ienākuma nodokļa iekasēšanu, kas regulāri netiek izpildīta un kādēļ cieš pacienti un mediķi, izteikta vēlēšanās, lai atbildību uzņemas valdība vai Finansu ministrija.

Saskaņā ar MK 9.jūlija sēdes protokolu rīkojums un visas vienošanās stājas spēkā, ja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība un Latvijas Ārstniecības un aprūpes darbinieku arodsavienība streiku izbeidz.

Zaida Kalniņa, “LV” nozares redaktore