Aizmirstot mazos rūpestus un ļaujoties spēles garam

Latvijas amatierteātru Gada izrādē’ 99

Foto: Kārlis Pakārklis

Raiņa luga "Pūt, vējiņi!" jauniešu teātra studijas "Vinnijs" uzvedumā

Amatierteātru skatē par 1999.gada labāko izrādi atzīts Bertolta Brehta lugas "Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati" iestudējums Jelgavas Jaunajā teātrī. Emiļa Melngaiļa Tautas mākslas centra atzinības rakstu līdz ar 150 latu prēmiju saņēma iestudējuma ansamblis, sveikti tika arī komponists Juris Vaivods, kura dziesmas skan izrādē, un Atašeja lomas tēlotājs Varis Klausītājs par sava varoņa "siseniskās dvēseles" spilgto atklāsmi. Izrādes režisors ir Agris Krūmiņš, kas kopš bērnu dienām savu dzīvi saistījis ar teātri un režijas meistarībā aug no gada gadā. Ar daudzo sponsoru materiālo atbalstu izveidots patiešām īsts lieluzvedums, pārsteidzoši krāsainiem un pilnasinīgiem raksturiem bagāta liela ansambļa izrāde. Režisoram izdevies kolorītajā Somijas lauku sadzīves kopainā nepazaudēt galveno varoņu raksturu daudzveidīgo izteiksmību. Izrāde rit straujā, kāpjošā ritmā, kulmināciju sasniedzot Puntilas un Mati dialogā, kad piedzērušais lielkungs rāpjas no mēbelēm saslietā iedomātā kalnā un jūsmo par dzimtenes skaistumu un savu nesaraujamo tuvību dabai. Šajā groteskajā situācijā atklājas Puntilas dvēseles labākās puses, liekot ieskanēties izrādē arī smeldzīgam lirismam.

Ar nepretenciozu vienkāršību skatītāju un arī vērtētāju simpātijas iemantoja Zaļenieku amatierteātris, kas skatei bija izvēlējies Ērika Hānberga romāna "Pirmā grēka līcis" dramatizējumu – ar vērīgu rakstnieka aci skatītas lauku sadzīves ainas. Šīs izrādes veidotājus apbalvoja Rīgas domes Kultūras pārvalde.

Ar spēles azartu aizrāva Limbažu Ausekļa teātra izrāde - poļu dramaturga S.Mrožeka politiskā absurda skice "Atklātā jūrā", savu meistarību atkal apliecinot režisorei Intai Kalniņai. Labas salonkomēdijas garā Liepājas Latviešu biedrības nama Tautas teātris nospēlēja B.Tomasa un M.Unta komēdijas "Čārlija krustmāte" Vara Braslas skatuves variantu I.Kalnarājas iestudējumā. Atzinības rakstu par vizuāli bagāta iespaida radīšanu ar minimāliem līdzekļiem saņēma Kuldīgas rajona bērnu un jauniešu centra Tautas studija un režisore Daiga Pirtniece, kas skatē piedalījās ar Dž. Orvela "Dzīvnieku fermas" iestudējumu. Vizuāli krāšņi A.Dimā "Trīs musketierus" parādīja kultūras nama "Imanta" bērnu teātris "Horizonts". Lielu prasmi strādāt ar bērniem apliecināja režisors V.Boļševs.

Atsaucīgi tika uzņemts Mazās Ģildes jauniešu teātra studijas "Vinnijs" sagatavotais Raiņa lugas "Pūt, vējiņi!" iestudējums I.Gremzes un K.Šišlo režijā. Izrādes kolektīvs saņēma Atzinības rakstu un prēmiju, bet Baibas lomas tēlotāja Ilze Pakārkle – Tautas mākslas centra pateicību. Jaunauces amatierteātris skatītājiem lika dzīvot līdzi iztēles un fantāzijas lēcieniem H.Paukša viencēlienā "Ak dievs, kādi murgi!", ko režisorei I.Balcerei bija izdevies izteikt labā skatuviskā valodā. Ar augstu meistarību atkal izcēlās Roberta Ligera vadītā "Rīgas pantomīma", režisora pārstrādātajā jaunuzvedumā "Smaids" apliecinot izsmalcinātu kustību mākslu.

Skaistu dāvanu skates nobeigumā pasniedza Teātra darbinieku savienība – visi amatierteātru režisori saņēma ieejas kartes divām personām uz visiem Latvijas teātriem.

Tautas mākslas centrā 16.janvārī notika konference "Amatierteātris šodien un rīt", kurā piedalījās daudzi amatierteātru režisori un aktieri, teātra zinātnieki un kritiķi, kā arī viesi no Dānijas.

Nora Vētra-Muižniece — "Latvijas Vēstnesim"

Nacionālā teātra pirmizrādē

Astrīda Kairiša Sabīnes lomā

Oriģināldramaturģijas iestudējumi jau kļuvuši par Latvijas Nacionālā teātra tradīciju, un šī sezona nav izņēmums. Tā sākās ar Edmunda Freiberga iestudēto Harija Gulbja lugu "Vēverīši", kas pirmizrādi piedzīvoja Vašingtonā. Savu izvēli režisors pamatoja tā: " Es domāju, ka skatītājiem ir svarīgi, lai no skatuves tiktu runāts par aktuālām lietām. Manuprāt, tā ir organiska prasība, un tas nav īsts teātris, kas skatītāju neuzrunā no sava laika pozīcijām. Cilvēki grib, lai no skatuves tiktu runāts par sasāpējušo, cerībā, ka viņu sāpe tiks labāk sadzirdēta."

"Vēverīši" ir izrāde par ilūzijām un to sabrukumu - Amerikas latviete Sabīne (Astrīda Kairiša) ir vīlusies, neatradusi reālajā Latvijas lauku dzīvē savu "bērnības paradīzi", savukārt šejienes latvieši ir apjautuši, ka neatkarība nenozīmē "piena upes ķīseļa krastos". Sibīriju pārcietusī latviešu sieva Marga (Rasma Garne), pametusi darbu un daudzmaz nodrošinātu dzīvi pilsētā, kopā ar dēlu Intu (Uldis Anže), cerību spārnota, atgriežas dzimtajās lauku mājās saimniekot, taču drīz vien saprot, ka zemnieka darbs nevienam nav vajadzīgs un ar to iztiku nopelnīt ir ļoti grūti. Būtībā visi personāži mokoši meklē savu identitāti. Izrādes gaišā stīga ir Sabīne, kas, pati būdama nedziedināmi slima, cenšas atšķetināt samilzušo problēmu mezglus. E.Freibergs par viņu saka: "Gulbja dramaturģijā ir leduskalna princips — saredzama ir tikai viena desmitā daļa. Katram tēlam ir sava personīgā traģēdija, kuru viņš neizspēlē, bet ar kuru dzīvo. Sabīni var salīdzināt ar putniņu, kam nav kāju un kas spēj dzīvot tikai gaisā. Viņš lidinās un, kad spēki ir galā, nokrīt un nomirst. Arī Sabīne ir starp vienām mājām un otrām, arī viņai nav kur iesakņoties." Taču par savu mūža māju Sabīne tomēr izvēlas Latvijas kapsētu.

Harija Gulbja lugai ceļu uz skatuvi pavēris Nacionālā teātra rīkotais konkurss.

Rūta Kesnere, "LV" informācijas redaktore

Foto: Alberts Linarts