Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latvijas kuģniecību. Darbos, plānos un skaitļos. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.04.2001., Nr. 54 (2441) https://vestnesis.lv/ta/id/6450

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta dienesta informācija Nr.40/312-2789

Par Latvijas un Slovākijas nolīguma spēkā esamību

Vēl šajā numurā

04.04.2001., Nr. 54 (2441)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Latvijas kuģniecību. Darbos, plānos un skaitļos

30.martā notika privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvijas kuģniecība" (LK) padomes sēde un akcionāru pilnsapulce, kurā tika apstiprināts LK koncerna pārskats par uzņēmuma 2000.gada auditētajiem finansiālās darbības rezultātiem. Tas liecina, ka pērn LK sasniegusi labākos saimnieciskās darbības rezultātus visā tās pastāvēšanas laikā, taču gada finansiālos rādītājus ietekmējusi ne vien kuģu veiksmīgā darbība, bet arī to vērtība.

Kā atzīmēja LK prezidents A.Kļaviņš, pērnais gads vispār pasaules kuģošanas tirgū kopumā bijis veiksmīgs, īpaši naftas un tās produktu pārvadājumu segmentā. Par nepieredzēti augstu peļņu ziņo gan lielās naftas kompānijas, gan arī tankkuģu kompānijas.

To pašu var teikt arī LK, kuras peļņa pirms nodokļu nomaksas un flotes pārvērtēšanas 2000.gadā bija 5,3 miljoni ASV dolāru — par 3,8 miljoniem ASV dolāru lielāka nekā 1999.gadā un vairāk nekā par 17 miljoniem ASV dolāru lielāka nekā 1998.gadā. Tas sasniegts, lielākoties pateicoties tankkuģu flotes veiksmīgajai darbībai, kas kompensēja darbību nerentablajos flotes sektoros, kā arī efektīvai izmaksu kontrolei, kam LK aizvien pievērsusi uzmanību, uzsvēra uzņēmuma vadītājs.

Tomēr jāatzīst, ka kompānijas saimnieciskās darbības galīgos rezultātus ietekmējusi ne vien flotes veiksmīgā darbība, bet arī kuģu vērtība. Kā zināms, LK kuģu vidējais vecums ir samērā liels — vairāk nekā 18 gadu. 47 procenti no flotes tonnāžas šogad un tuvāko trīs gadu laikā sasniegs ekonomiskā mūža beigas, šā iemesla dēļ samazinās arī flotes vērtība. LK floti pārsvarā veido no bijušās Padomju Savienības mantoti kuģi, kas tika veidoti specifiskam biznesam, un ar tiem ir aizvien grūtāk strādāt starptautisko pārvadājumu jomā.

Pērn atbilstoši starptautiskajai praksei un saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem tika pārvērtēta flote un tās vecākā daļa — kuģi, kuru bilances vērtība bija augstāka nekā to tirgus vērtība. Tas galvenokārt attiecas uz refrižeratorkuģiem. Pārvērtēšanas rezultātā sakarā ar kuģu tirgus vērtības samazināšanos tika veikti papildu uzkrājumi 25,5 miljonu ASV dolāru apmērā.

Tādējādi LK koncerna kopējie zaudējumi pagājušajā gadā pirms nodokļu nomaksas ir 20,5 miljoni ASV dolāru. Taču, kā atzīmēja A.Kļaviņš, tie ir tā dēvētie zaudējumi uz papīra, kas nekādā ziņā neietekmē uzņēmuma finansiālo stāvokli un tā naudas plūsmu. LK vadība arī uzskata, ka flotes pārvērtēšana neietekmēs ne uzņēmuma privatizāciju, ne tā akciju cenu, jo līdz ar flotes pārvērtēšanu kuģu vērtība pietuvināta to tirgus vērtībai, un potenciālie uzņēmuma akciju pircēji savu LK akcijas cenas piedāvājumu veidos, ņemot vērā uzņēmuma tirgus vērtību, nevis bilances vērtību.

Flotes peļņa no kuģu darbības pērn bija 15,26 miljoni ASV dolāru. Kā zināms, 1997.gadā LK tika sākta reorganizācija, kas ļāva sasniegt diezgan labus rezultātus salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Mazliet sliktāki rādītāji 1998.gadā saistīti ar krīzi visā pasaulē, it sevišķi krīzi Dienvidaustrumu Āzijā un Krievijā, kas ietekmēja ne vien mūsu, bet arī visas pasaules flotes darbību. 1999.gadā situācija pamazām sāka uzlaboties. LK darīja visu, lai samazinātu izdevumus un uzlabotu flotes darbību. 2000.gadā rezultāti ir nedaudz sliktāki nekā 1999.gadā, taču tas ir saistīts ar to, ka pērn tika ekspluatēta mazāka flote (divos gados pārdoti 12 refrižeratorkuģi un 2 tankkuģi), tātad bija mazāks arī apgrozījums.

Salīdzinot dažādu LK flotes kuģu darbību, jāatzīst, ka vislabāk, kā parasti, ir strādājuši tankkuģi, kuru flote guvusi 21,7 miljonus ASV dolāru peļņu. Labi strādājuši arī gāzvedēji, sliktāk — refrižeratorkuģi un sauskravu kuģi.

Labvēlīgā situācija tankkuģu tirgū ļāvusi arī LK novecojušajiem tankkuģiem gūt samērā labu peļņu. Tomēr, kā uzsvēra A.Kļaviņš, tiklīdz tirgus situācija pasliktināsies, visvairāk cietīs veco, nemoderno, lai arī kvalitatīvo kuģu īpašnieki, pie kādiem pieskaitāma arī LK. Pagājušajā gadā tankkuģi nesuši 81 procentu no LK kopējiem ienākumiem.

Bet sakarā ar to, ka tika pārdoti divi vecākie tankkuģi, kā arī ar kuģu remontiem, kas tika veikti, lai izpildītu visas stingrās prasības attiecībā uz starptautiskajiem pārvadājumiem, tankkuģu flotes ienākumi samazinājušies gandrīz par vienu miljonu ASV dolāru. Savukārt par 0,5 miljoniem ASV dolāru pieaugušas operatīvās izmaksas, kas bija saistītas galvenokārt ar neplānotiem remonta izdevumiem, jo dažus kuģus to vecuma dēļ lielās naftas kompānijas atteicās pieņemt savu kravu pārvadājumiem un tajos nācās veikt papildu ieguldījumus.

Otrs lielākais LK flotē ir refrižeratorkuģu pārvadājumu sektors, kurā pērn veicies vissliktāk. 2000.gadā pasaulē refrižeratorkuģu pārvadājumu tirgū bija vēsturiski viszemākās frakts likmes pēdējo 15 gadu laikā, kas ietekmējušas arī LK refrižeratoru flotes darbības rezultātus. Lai arī tika pārdoti vecākie kuģi, tādējādi samazinot šīs flotes operatīvās izmaksas, tomēr zaudējumi pērn bija par 1,5 miljoniem ASV dolāru lielāki nekā iepriekšējā gadā un sasniedza 10,5 miljonus ASV dolāru.

Kopējie refrižeratorkuģu flotes zaudējumi pēdējo četru gadu laikā pārsnieguši 30 miljonus ASV dolāru. Tādēļ, lai maksimāli samazinātu zaudējumus šajā sektorā, pērn tika nolemts pārdot septiņus no bijušās Padomju Savienības mantotos nerentablos "Kursk" tipa refrižeratorkuģus. Savu atļauju jau devušas visas pārraugošās institūcijas.

Pērn uzlabojušies modernākā LK flotes sektora — gāzvedēju darbības rezultāti. Peļņa no šo kuģu darbības sasniedza 4 miljonus ASV dolāru, bet operatīvās izmaksas bija nedaudz augstākas nekā 1999.gadā, jo kuģi atradās remontā sausajos dokos. Savukārt sauskravu flotē peļņa no kuģu darbības bija 96 tūkstoši ASV dolāru.

Runājot par LK pagājušā gada saimnieciskās darbības rezultātiem, nevar neminēt arī tās četrus meitasuzņēmumus. Ir veikts liels darbs, lai piesaistītu ārējos klientus, jo LK flote sarūk, un šim darbam ir bijuši pozitīvi rezultāti. Visi LK meitasuzņēmumi pērn strādājuši ar peļņu, bet vislabākos rezultātus sasniegusi SIA "Jūrnieku aģentūra", kas nodarbojas ar kuģu apkalpju komplektēšanu.

Kā norādīja LK prezidents, uzņēmuma vadība daudz darījusi, lai samazinātu izmaksas ne vien flotē, bet arī krastā, un tai kārtējo reizi esot izdevies samazināt LK koncerna administratīvās izmaksas, kas ir par 2 miljoniem ASV dolāru mazākas, nekā plānots budžetā. Tas ir zemākais līmenis pēdējos četros gados.

Tomēr ar nožēlu jāatzīst, ka lielākā daļa LK flotes kuģu ir vecāki par 15 gadiem un vecuma dēļ šiem kuģiem ir liegta ieeja vairāku valstu, piemēram, Japānas un Dienvidkorejas teritoriālajos ūdeņos. Šādus kuģus laika nomā neņem arī lielās naftas kompānijas.

QQ.JPG (47766 BYTES)

Gita Kronberga, "LV" nozares redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!