Par Valsts civildienesta likuma ieviešanas gaitu

Vakar, 3. martā, Valsts civildienesta pārvaldes (VCP) priekšnieks Armands Kalniņš preses konferencē informēja žurnālistus par Valsts civildienesta likuma ieviešanas pirmo posmu, kas tuvojas nobeigumam.

Ievērojot likuma Pārejas noteikumus, līdz šā gada 31. martam valsts pārvaldes iestāžu vadītājiem bija jānosaka ierēdņu amati un tie jāsaskaņo ar Valsts civildienesta pārvaldi. Savukārt līdz 2001. gada 1. jūlijam VCP ir jāpiešķir ierēdņa statuss tiem valsts pārvaldes darbiniekiem, kuri ieņem ierēdņa amatus.

"Galvenokārt pakavēšos pie trim jautājumiem," ievadot preses konferenci, teica A. Kalniņš: "Tā ir ierēdņu amatu saskaņošana, normatīvo aktu izstrāde un veicamais darbs tuvākajos trīs mēnešos. Diemžēl līdz noteiktajam laikam visas iestādes šos noteikumus vēl nav izpildījušas. Līdz 2. aprīlim dokumentus VCP ierēdņu amatu saskaņošanai bija iesniegušas 103 valsts pārvaldes iestādes no 124. Tas nozīmē, ka 17 procenti iestāžu to vēl nav izdarījušas. Pašlaik pilnībā ierēdņu amati ir saskaņoti 57 valsts pārvaldes iestādēs un daļēji — Iekšlietu ministrijas centrālajā aparātā.

Kopumā noteikti 23 615 ierēdņu amati un 4651 darbinieka amats. No saskaņotajiem ierēdņu amatiem vairāk nekā 21 000 ir specializētā civildienesta ierēdņu amati un 2516 — vispārējā civildienesta ierēdņu amati."

Protams, pēdējās dienās ievērojami pieaudzis iesniegto dokumentu skaits, tāpēc ir pamats domāt, ka šajā mēnesī būs precīzi zināms, cik Latvijā būs ierēdņu amatu. Kā liecina skaitļi, lielākā daļa ierēdņu būs specializētajos dienestos — policijā, ugunsdzēsības, VID, diplomātiskajā konsulārajā dienestā, iepriekš tik daudz pat nebija prognozējams, toties vispārējā dienestā droši vien nebūšot tik daudz kā līdz šim— aptuveni 15 000 ierēdņu.

Otra būtiskākā VCP prioritāte, kas saistīta ar Valsts civildienesta likuma ieviešanu, ir normatīvo aktu sagatavošana pieņemšanai. Pašlaik pieņemti desmit Ministru kabineta noteikumi un instrukcijas, ko var lasīt arī VCP mājaslapā. No tiem A. Kalniņš uzsvēra vienu instrukciju— par ierēdņu darbības un tās rezultātu novērtēšanas kārtību. Turpmāk nebūs speciālu eksāmenu ierēdņiem, bet viņu darbību vērtēs īpaša ekspertu komisija katrā iestādē.

Pirmoreiz šāda kārtība darbības izvērtēšanai varētu notikt šā gada decembrī. Iestādes vadītājiem pārbaude būs reizi divos gados. Vēl tiek saskaņota MK instrukcija par kārtību, kādā novērtējami ierēdņu amati un nosakāmas amata kvalifikācijas kategorijas, un MK noteikumu projekts par ierēdņu kvalifikācijas celšanu ārvalstīs un ar to saistītajiem izdevumiem, kā arī tiek izstrādāti normatīvie akti par jauno darba samaksas sistēmas ieviešanu. Paredzams, ka būs 13 kategorijas, no tām deviņas attieksies uz ierēdņiem.

Runājot par ierēdņu izglītību un kvalifikāciju, tika minēts iepriekšējā ceturtdienā Saeimā izdarītais grozījums Valsts civildienesta likumā, kas attiecas uz Valsts meža dienestu. Grozījumi paredz līdz 2010. gadam pieļaut iespēju šajā dienestā strādāt ierēdņiem ar vidējo izglītību.

Žurnālistus interesēja, vai sakarā ar jaunā likuma ieviešanu palielināsies ierēdņu skaits un kāds būs viņu atalgojums. Uz to VCP priekšnieks atbildēja, ka iespējama ierēdņu skaita palielināšanās, lai gan šajā ziņā būs jākonkretizē un jāizanalizē lietderība un nepieciešamība pēc kvalificētiem speciālistiem.

Pašlaik ierēdņa minimālā alga ( jaunākajam referentam) ir no 98 līdz 166 latiem, maksimālā — 371 lats. Līdz 1. septembrim tiks noteiktas valsts ierēdņu un darbinieku kategorijas, un atbilstoši tām būs skaidrība atalgojuma ziņā. Šajā posmā notiks zināma optimizācija, jo tas saistīts arī ar integrēšanos Eiropas Savienībā, likumdošanas procesu saskaņošanu.

Atbildot uz jautājumu par perspektīvām ierēdņa amata iedibināšanā arī pašvaldībās, A. Kalniņš pastāstīja par divām iespējām — vai nu būs jāsagatavo grozījumi Valsts civildienesta likumā, kas, viņaprāt, nebūtu labākais variants, vai jāizstrādā jauns likums par civildienestu pašvaldībās.

Rita Belousova, "LV" tieslietu redaktore