Par vēl arvien dzīvo firmu VEF

Pēc privatizācijas ar visiem pazīstamo VEF marku darbojas sešas uzņēmējsabiedrības. Pirmkārt, tā ir firma, kas saucas vienkārši VEF, no pārējām tā atšķiras ar to, ka tajā ražo elektroniskos tablo. Ir firma VEF REC, kas nodarbojas ar mašīnbūvi un metālizstrādājumu ražošanu. VEF Telekom ražo tikai telefonaparātus. Kādreizējā lielajā rūpnīcā bija īpašs plašu cehs. To ražošana ir dārgs, ar ķīmiju saistīts process, tādēļ tam nepieciešamas īpašas attīrīšanas ietaises. Tieši šo cehu pārpirka uzņēmums “Radiotehnika”, kurš tagad saucas “VEF Radiotehnika RRR”. Kādreizējā Aizkraukles telefonaparātu rūpnīca ar marku VEF un Co tagad ražo ūdensfiltrus. No valsts rūpnīcas atdalījās kompānija, kas tagad saucas VEF KTR. Tā montē telefona stacijas. Tieši šis uzņēmums šobrīd VEF vārdam liek skanēt vistālāk pasaulē. Darbinieku skaita ziņā tā arī ir vislielākā no visās sešām.

Šīs sabiedrības ģenerāldirektors Ojārs Grigāns stāsta, ka 1999. gadā, kad tika privatizēta tā VEF daļa, kas ražoja telefona stacijas, SIA “VEF KTR” izpirkusi no valsts 18 tūkstošu kvadrātmetru lielu ražošanas platību kopā ar iekārtām un tehnoloģisko aprīkojumu un kļuvusi par bijušās rūpnīcas līgumu tiesību mantinieku. Kompānijai izdevās saglabāt galvenos speciālistus. Pašlaik VEF KTR strādā 135 cilvēki. Galvenokārt tie ir vecā rūdījuma vefieši. Nav grūti iztēloties, cik viņiem gadu. Vajadzīgi jauni kadri, taču to apmācīšanai vajadzīgi lieli līdzekļi, kuru, protams, nav. Starp citu, tieši arodapmācība ir viena no tām problēmām, kuru risināšanā uzņēmēji gaida valsts palīdzību.

Ojārs Grigāns uzskata, ka nenormāla ir situācija, kad uzņēmumiem ar saviem lūgumiem jābombardē ministrijas. Pastāv taču visdažādākās asociācijas, kas teicami pārzina mazo un vidējo uzņēmumu vajadzības. Tieši šīm organizācijām jārunā visu vārdā ar valdību. Nav skaidrs, kā tagad ierēdņi vai deputāti var izlemt, kam palīdzēt, kam ne. Viņi taču ir tik tālu no uzņēmējiem. Tādēļ taču vajadzīgas asociācijas – vidutāji, kas spētu vispareizāk sadalīt līdzekļus.

Uzņēmumā ar palīdzību nedomā vis naudu, bet gan valsts kreditējumu. VEF KTR ģenerāldirektors stāsta: “Mums nepieciešams 100–200 tūkstošu latu kredīts uz 5–10 gadiem, tikai pēc šī termiņa ieguldījumi spēs atmaksāties. Līdzekļi mums vispirms vajadzīgi jaunu kadru apmācībai. Otrkārt, lai nezaudētu konkurētspēju tirgū. Tas piespiež pastāvīgi atjaunot ražošanu. Mūsu darbības nozare ir tāda, kur pašreizējās modernās iekārtas pēc gada jau var būt pilnīgi novecojušas. Treškārt, jāattīsta zinātne, jāmeklē jaunas un jāmodernizē esošās tehnoloģijas. Tie ir ilglaicīgi līdzekļu ieguldījumi”.

Tāpat kā agrāk galvenā VEF KTR darbības joma ir ciparu telefona centrāļu ražošana publiskajiem un privātajiem tīkliem, kuras spētu konkurēt ar citās zemēs ražotajām. Uzņēmumam ir daudzu gadu pieredze līdzdarboties dažādos starptautiskos projektos. 2000. gada jūnijā tika parakstīts līgums ar kompāniju “Telecommunication Consultants India” par Latvijas ciparu ATC marketingu un izplatīšanu Indijā un kaimiņzemēs. Līgums ar indiešiem tika parakstīts apmēram par 100 tūkstošiem ASV dolāru.

Lielākā produkcijas daļa tiek piegādāta Krievijai – no turienes tiek saņemti apmēram 80% visu pasūtījumu. 15% tiek Ukrainai, pārējais – citām valstīm. Telefona stacijas montē tikai pēc pasūtījuma. Līdz ar to nav vajadzīgas noliktavas. Prece pēc montāžas un testēšanas tūdaļ pat tiek nosūtīta pasūtītājam.

“TEĻEGRAF”