Par ilgotajām “Eiropas pensijām”

Publicists Ivars Bušmanis:

Nācies dzirdēt: “Iestāsimies Eiropas Savienībā, dzīve mainīsies uz augšu, pensijas saņemsim ES līmenī!” Diemžēl tas ir mīts. Jo Eiropas Savienībā katra valsts pati nosaka savu sociālās drošības sistēmu, ņemot vērā tai pieejamos naudas resursus. Neviens sociālais fonds pie pensijām nepiemaksā (izņemot agrīno pensionēšanos zemniekiem).

Katrai ES dalībvalstij ir tiesības pašai noteikt pensionēšanās vecumu, pensijas lielumu, kā arī pensijas aprēķināšanas nosacījumus un metodes atbilstoši nacionālajai pensiju sistēmai. Lai austriešiem pensiju aprēķina pēc augstākās algas 15 gadu laikā, bet portugāļiem – pēc 10 gadiem, kad ienākumi bijuši visaugstākie. Mums ir sava kārtība.

Ja Latvija iestāsies Eiropas Savienībā, šeit valdīs pirms septiņiem gadiem pieņemtais LR pensiju likums un arī pensiju izmaksu lielums būs atkarīgs no indeksācijas. Nekas tā piepeši nemainīsies!

Saulveiga Krastiņa, Labklājības ministrijas pensiju nodaļas vadītājas vietniece, pensionāriem atgādina, ka, sākot no šā rudens, indeksācijā tiks ņemta vērā arī vidējā alga. Sākumā tikai tām pensijām, kuru lielums nepārsniedz 90 latus (un tādi no 505 tūkstošiem vecuma pensionāru ir 95%)”. Līdz šim aprēķinos vadījās tikai no iztikas minimuma un inflācijas. Tātad, ja pēc iestāšanās ES celsies alga, tad indeksācijas rezultātā kaut nedaudz, bet palielināsies arī pensijas.

Arī Latvijas Pensionāru federācijas prezidents Jānis Porietis atzīst, ka iestāšanās ES pensijas var palielināt tikai netieši: “Pirmkārt, valstij attīstoties straujāk, palielināsies algas, tātad palielināsies arī sociālās iemaksas, kas ļaus palielināt valsts garantēto vecuma pensiju. Īrijas, Grieķijas un Portugāles piemērs to parādīja”.

Laiku pa laikam Latvijas tāpat kā visas Eiropas problēma ir vecuma pensiju draudi valsts budžetam. Uzturamo pensionāru īpatsvars mums ir lielāks gan tāpēc, ka līdz šim zemāks bija pensionāru vecuma cenzs (no 55 gadiem sievietēm, no 60 gadiem vīriešiem), gan tāpēc, ka tika ļauts gan strādāt, gan saņemt pensijas, gan arī tāpēc, ka samazinās nodokļu maksātāju skaits (mazāk darbavietu, mazāk legālo atskaitījumu no algas).

ES valstīs pensionēšanās vecums pamazām izlīdzinās, tam palielinoties. Vidēji tas ir 65 gadi. Bet šobrīd šī izlīdzināšana ir Latvijas Pensionāru federācijas apstādināta pie 62 gadu pensionēšanās vecuma robežas. Saprotu arī Jāni Porieti, Latvijas Pensionāru federācijas prezidentu: “Nu nedrīkst vīriešiem pensionēšanās vecumu noteikt viņu vidējā mūža galā!”

Šogad lielākajā daļā ES valstu pensionēšanās vecums jau ir 65 gadi, Islandē pat 67. (Latvijā kopš 2002. gada 1. janvāra vīriešiem tas ir 61 gads seši mēneši, kopš 1. jūlija sievietēm – 59 gadi – “LV”.) Šos gadskaitļus nenosaka arodbiedrību vājums vai nežēlīgie liberāļi – tās ir katras valsts izveidotās sistēmas iespējas uzturēt vecāko paaudzi. Tagad cilvēki pensionēšanās vecumā ir veselāki, tāpēc arī dzīvo daudz ilgāk, tajā pašā laikā ekonomikā trūkst darbaroku.

ES sociālo lietu un nodarbinātības komisāre Diamantopoulu brīdina, ka nākamo 30 gadu laikā pensijas vecumu – 65 gadus – sasniegušo cilvēku skaits palielināsies par 33 miljoniem. Tas nozīmē: ja pensiju sistēmā nenotiks reformas, tad būs jārada vēl 90 miljoni darbavietu, kas ar nodokļiem uzturētu pensionārus. Arī tāpēc paredzams, ka Eiropā būs pilnīga nodarbinātība. Bezdarbs būs izskausts pat bez jaunu darbavietu radīšanas!

Veco ļaužu īpatsvars pieaug, sociālās drošības sistēmas ir pārslogotas, un cilvēks savas dzīves ilgtermiņa stabilitātei vairs nevar paļauties uz valsts garantijām. Pieņemu, ka pēc gadiem 10 vai 15 Eiropa būs šādas izvēles priekšā – vecākiem cilvēkiem strādāt vēl ilgāk vai laist valstī viesstrādniekus no citiem kontinentiem, kas sapelnītu naudu vietējo iedzīvotāju pensijām. Šādā situācijā arī Latvijas Pensionāru federācija sauktu savus pensionārus atgriezties darbā.

“LAUKU AVĪZE”