Par darbu Helsinku komisijā

Foto: A.F.I.

Helsinku komisijas priekšsēdētāja Dr.oec. prof. Inese Vaidere:

Baltijas jūras vides aizsardzības komisija jeb Helsinku komisija (HELCOM) nodibināta atbilstoši Helsinku konvencijai Par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību, lai īstenotu tās mērķus. Konvencijā noteikta arī kārtība, kādā dalībvalstīm tiek uzticēta komisijas vadība.

Atbilstoši konvencijai Helsinku komisijas vadība nākamajos divos gados ir Latvijas pienākums, ko nosaka šis starptautiskais līgums, bet vienlaikus tā ir arī iespēja, kas mums dota. Jau augustā un pirmoreiz Rīgā pulcēsies HELCOM delegāciju vadītāji uz savu kārtējo sanāksmi, pievēršot arī norises vietai starptautiskās sabiedrības uzmanību. Latvijas vārds prezidējošās valsts sakarā nākamos divus gadus izskanēs visos starptautiskajos vides aizsardzības pasākumos. Pie ieguvumiem var minēt arī to, ka komisijas priekšsēdētājam ir tiesības kā līdzīgam ar līdzīgu tikties ar citu starptautisko organizāciju, arī Eiropas Komisijas, vadītājiem.

To, kā mūsu valsts spēs pildīt tai uzliktos pienākumus, vērtēs starptautiskā līmenī. Protams, Latvijas delegācija ir gatava atbalstīt savas valsts izvirzīto priekšsēdētāju, aktivizējot savu ieguldījumu komisijas darbā, kuru arī līdz šim dalībvalstis vērtē pozitīvi. Taču tas nebūt nenozīmē, kā to var saprast no Neatkarīgās ļoti politizētā komentāra, ka HELCOM darbu tagad organizēs Latvijas ierēdņi. Komisijas darbs turpināsies saskaņā ar Helsinku konvencijas nosacījumiem un HELCOM Procedūras noteikumiem (kā jau ikvienā starptautiskā organizācijā), un to – kā līdz šim – organizēs sekretariāts Helsinkos. Kā pozitīvs moments HELCOM iepriekšējās sanāksmēs minēts bijušās vides ministres izvirzīšana priekšsēdētājas amatā, jo tas atvieglos saskarsmi ar pārējo valstu pārstāvjiem ministru līmenī. Saskaņā ar konvenciju lēmumi tiek pieņemti pēc konsensa principa. Jāuzsver, ka tādas alternatīvas nav – konsenss vai tīra jūra. Ja dalībvalstu konsenss ir panākts, lēmums tiek pieņemts, bet, ja kaut viena valsts kādai rekomendācijai nepiekrīt, tā tiek noraidīta. Helsinku komisijā konsenss ir vienīgais mehānisms jūras tīrības uzlabošanai.

HELCOM jautājumus, kas saistīti ar terminālu funkcionēšanas drošību, mūsu delegācija allaž ir uzskatījusi par prioritāriem, un tā tas būs arī nākotnē. Jāatzīmē, ka tajā pašā laikā HELCOM ir piemēri, kad konsensu tomēr nav iespējams panākt. Tā tas ir ar obligātajiem loču pakalpojumiem Zunda šaurumā, ko Dānijas delegācija mēģinājusi panākt vairāk nekā desmit gadus, arī Dānijas prezidentūras laikā, bet tas nav izdevies.

Starp HELCOM novērotājiem ir arī virkne starptautisko nevalstisko vides organizāciju, kuru biedrs ir arī VAK, un arī šī ir viena iespēja, kādā veidā izvirzīt savus sasāpējušos jautājumus un ierosinājumus Helsinku komisijai problēmu risinājumam. Protams, ja vien ir vēlēšanās. HELCOM darba koordinatori Latvijā vienmēr ir bijuši atvērti arī NVO, ne tikai skolēniem, universitāšu studentiem un vides aizsardzības iestāžu un ministriju pārstāvjiem, kas regulāri konsultējas par jautājumiem, kas saistīti ar Baltijas jūras vidi.

HELCOM darbība Latvijā ir devusi virkni praktisku rezultātu. Kā vienu piemēru līdz šim padarītajam var minēt investīciju piesaisti notekūdeņu attīrīšanas projektiem HELCOM noteiktajiem vides karstajiem punktiem. Latvijas lielākajās pilsētās rodams sākums arī investīciju programmu attīstībai, un tas ļāva uzlaboties ekoloģiskajai situācijai arī Rīgas līcī, kas agrāk tika uzskatīts par vienu no netīrākajām Baltijas jūras daļām. Tagad Rīgas līcis, balstoties uz zinātniski pamatotu pētījumu, ir svītrots no karsto punktu saraksta.

“NEATKARĪGĀ RĪTA AVĪZE”