Kopīgajā Eiropā būsim uzticami partneri

12.jūlijā Rīgā uzturējās Beļģijas Karalistes Valonijas reģiona premjerministrs

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” Piektdien pēc līguma parakstīšanas: Beļģijas Franču kopienas Valonijas un Briseles reģiona premjerministrs Ervē Askēns, Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš un Beļģijas Valonijas reģiona premjerministrs Žans Klods van Kovenbergs

Ministru prezidents Andris Bērziņš 12.jūlijā tikās ar Beļģijas Franču kopienas Valonijas un Briseles reģiona premjerministru Ervē Askēnu un Beļģijas Valonijas reģiona premjerministru Žanu Klodu van Kovenbergu.

Sarunā ar viesiem Ministru prezidents uzsvēra, ka šī vizīte ir svarīga Latvijai kā potenciālai Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalstij. E.Askēns akcentēja, ka Beļģija, un īpaši Valonija, ar lielu interesi seko līdzi Latvijas integrācijas procesam ES un NATO, kā arī norādīja, ka Eiropai ir svarīgi izprast kultūru daudzveidību. A.Bērziņš pateicās par šo novērtējumu un uzsvēra, ka, iestājoties ES, Latvija savu kultūru un identitāti pilnveidos, un piebilda, ka mūsu valstī nozīmīgs darbs tiek un tiks veltīts sabiedrības integrācijai.

Ž.K.van Kovenbergs īsumā raksturoja savas valsts institucionālo sistēmu un atzīmēja, ka Beļģijā ir trīs reģioni, kas tiesīgi sevi patstāvīgi pārstāvēt starptautiskā līmenī un katrā reģionā ir sava oficiālā valoda. Savukārt A.Bērziņš informēja, ka Latvijā pašlaik notiek pašvaldību apvienošanās novados, lai to attīstība būtu efektīvāka. Viesis atzīmēja, ka Valonija, līdzīgi kā Latvija, ir maza teritorija un tādēļ tā ir ieinteresēta sadarboties arī ES kontekstā. Ž.K.van Kovenbergs uzsvēra, ka Latvijai un Valonijai būtu svarīgi sadarboties ES likumdošanas ieviešanā, saskaņošanā. A.Bērziņš pateicās Valonijas pārstāvjiem par sniegto atbalstu ES Nicas samita laikā un atzīmēja, ka šāda sadarbība ir svarīga, jo Latvijai laiks pirms iestāšanās ES ir saspringts.

Vēl tikšanās dalībnieki pārrunāja vienotās ES valūtas — eiro — lomu, kā arī pievērsās pašlaik ES svarīgam jautājumam — lauksaimniecībai.

Nākamajā gadā Valonijā tiek plānots plašs pasākumu kopums, kuri būs veltīti Baltijas valstīm. Līdz šim Latvija un Valonija sadarbojusies izglītībā (noslēgts sadarbības līgums ar Latvijas Universitāti), pagājušajā gadā Briselē notika Latvijas ekonomisko diplomātu seminārs, kā arī Valonijas uzņēmēju vizīte Latvijā. Pašlaik tiek izstrādāta konkursa dokumentācija, lai Valonija varētu piedalīties ūdens apgādes sistēmas sakārtošanā Vidzemes un Latgales pašvaldībās.

Pēc tikšanās abu valstu pārstāvji parakstīja sadarbības līgumu starp Latviju, Beļģijas Franču kopienu un Valonijas reģionu. Šis līgums paredz tālāk izvērst sadarbību dažādās jomās.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Saeimas komisijā

Foto: Māris Kaparkalēs, “LV” Piektdien, 12.jūlijā, preses konferencē: Beļģijas Franču kopienas Valonijas un Briseles reģiona premjerministrs Ervē Askēns, Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš un Beļģijas Valonijas reģiona premjerministrs Žans Klods van Kovenbergs

12.jūlijā Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja vietniece Helēna Demakova un komisijas locekļi Valdis Birkavs un Boriss Cilevičs tikās ar Beļģijas Karalistes Franču kopienas reģiona premjerministru Ervē Askēnu, Beļģijas Karalistes Valonijas reģiona premjerministru Žanu Klodu van Kovenbergu un delegācijas pārstāvjiem.

Tikšanās sākumā H.Demakova pastāstīja, ka Eiropas lietu komisija pārrauga ES likumdošanas pārņemšanas procesa norisi citās Saeimas komisijās, bet sadarbība ar valdību ES jautājumu risināšanā ir otrs komisijas darbības virziens. Viņa arī uzsvēra, ka Latvija jau slēgusi 27 no 30 iestāšanās ES sarunu sadaļām. “Mēs ceram visdrīzākajā laikā iekļauties kopīgajā Eiropā un tāpēc jau tagad demonstrējam, cik uzticami partneri būsim šajā organizācijā,” akcentēja H.Demakova.

Valonijas reģiona premjerministrs Ž.K. van Kovenbergs mūsu parlamenta deputātus iepazīstināja ar Beļģijas institucionālo sistēmu, informējot, ka Beļģijā ir 3 reģioni — Valonija, Flandrija un Brisele, kā arī 3 kopienas — flāmu, franču un vācu. Viņš uzsvēra, ka reģioniem savas kompetences ietvaros ir tiesības slēgt starpvalstu līgumus, ja tie nav pretrunā ar Beļģijas ārpolitiku, bet Valonijas parlamentā ratificējami visi Beļģijas federālās valdības slēgtie līgumi, ja tie attiecas uz Valonijas valdības kompetenci. Kā piemēru viņš minēja 12. jūlijā Rīgā parakstīto sadarbības līgumu starp Latviju, Beļģijas Franču kopienu un Valonijas reģionu.

Abas puses arī pārrunāja Eiropas Savienības lauksaimniecības politiku, kas skar tiešos maksājumus un lauksaimniecības produktu ražošanas kvotas. Beļģijas Franču kopienas reģiona premjerministrs E.Askēns atzina, ka “šī ir globāla problēma” un tā saistīta ar lauksaimniecības nozares attīstības atšķirībām starp dalībvalstīm un kandidātvalstīm. Viņš arī uzsvēra, ka tuvākajā laikā gaidāmas spraigas diskusijas par ES lauksaimniecības komisāra Franca Fišlera pagājušonedēļ izplatīto paziņojumu par Eiropas Parlamenta plāniem noteikt stingrākus vides, dzīvnieku turēšanas un pārtikas drošības standartus, tirgus subsīdijām piešķirot mazāku, bet lauku apvidu attīstībai lielāku finansējumu.

Sarunas dalībnieki arī sprieda par ES dalībvalstu iedzīvotāju attieksmi pret tās paplašināšanu.

Saeimas preses dienests

Preses konferencē

Pagājušajā nedēļā — no 11. līdz 14. jūlijam — vizītē Latvijā viesojās Beļģijas Valonijas reģiona premjerministrs Žans Klods van Kovenbergs un Beļģijas Franču kopienas premjerministrs Ervē Askēns.

“Mēs esam patiesi ieinteresēti franču valodas un kultūras attīstībā Latvijā, un es ceru, ka šī vizīte liks labus pamatus turpmākai sadarbībai,” piektdien, 12. jūlijā, kopīgā preses konferencē ar augstajiem viesiem no Beļģijas teica Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš.

Beļģijas Franču kopienas un Valonijas reģiona premjerministru vizītes laikā tika parakstīts trīspusējais sadarbības līgums ar Latviju. Līgums paredz sadarbību tādās nozarēs kā izglītība un kultūra, interešu izglītība, zinātne un pētniecība, veselība, sociālie jautājumi, sports, audiovizuālā joma. Sadarbība ar Valonijas reģionu aptvers arī ekonomiku, vidi, lauksaimniecību, pašvaldības, enerģētiku, tūrismu, kultūras mantojuma saglabāšanu un transporta politiku.

Saskaņā ar līgumu paredzēta informācijas un pieredzes apmaiņa, stažēšanās organizēšana, pētniecības aktivitātes, stipendiju piešķiršana, institūciju sadarbība, kopīgu projektu izstrāde un īstenošana, profesionālu semināru organizēšana, savstarpēja produktu un pakalpojumu veicināšana, partnerattiecības starp uzņēmumiem un kopuzņēmumu veidošana. Līgums sākotnēji noslēgts uz pieciem gadiem, tā īstenošanai izveidojot pastāvīgu apvienoto komisiju.

Gan E. Askēns, gan Ž. K. van Kovenbergs, kā arī A. Bērziņš atzina ka galvenā vērība savstarpējā sadarbībā neapšaubāmi veltāma izglītībai, īpaši izceļot franču valodas apguves veicināšanu Latvijā. E. Askēns informēja, ka jau septembrī Latvijas Universitātē ieradīsies franču valodas lektors no Valonijas reģiona. Franču valodas tulku un speciālistu trūkums Latvijā ir apzināts kā ievērojama problēma, un, lai to risinātu, Valonijas reģiona valdība vienojusies ar Francijas un Luksemburgas valdību par franču valodas un kultūras izplatīšanas veicināšanu, pastāstīja E. Askēns. Kā veiksmīgu sadarbības aizsākuma apliecinājumu Beļģijas Franču kopienas premjerministrs pasniedza Latvijas premjerministram tikko iznākušo pirmo latviešu un franču dzejas antoloģijas eksemplāru.

A. Bērziņš izteica cerību, ka franču valodas apguves popularizēšana Latvijas valdības ierēdņu, kā arī citu sadarbības partneru vidū palīdzēs Latvijai sekmīgāk integrēties Eiropas Savienībā (ES). Arī E. Askēns kā būtisku sadarbības jomu starp Latviju un Valonijas reģionu minēja kopīgo interešu aizstāvību paplašinātajā ES. Savukārt Ž. K. van Kovenbergs informēja, ka Valonijas reģions pēdējā laikā centies aktivizēt sadarbību ar ES kandidātvalstīm un pašlaik sadarbības līgumi parakstīti ar Poliju, Rumāniju, Bulgāriju, Slovākiju, Čehiju, Ungāriju un Igauniju. Latvija pēdējos gados attīstījusies ļoti strauji un izvirzījusies ES kandidātvalstu priekšgalā, tādēļ interese par sadarbības attīstīšanu ar mūsu valsti ir īpaša, teica Ž. K. van Kovenbergs. Viņš norādīja, ka Latvija un Beļģija ir divas nelielas valstis Eiropā un līdz ar to daudzas problēmas, darbojoties ES, ir ļoti līdzīgas, tādēļ beļģi gatavi sniegt visdažādāko atbalstu Latvijas integrācijai ES.

E. Askēns pievērsa uzmanību arī Latvijas un Valonijas apgabala kultūras un arhitektūras līdzībai, nodēvējot Rīgu un Briseli par divām Eiropas jūgendstila galvaspilsētām. Jau nākamā gada martā Briselē sadarbībā ar Latvijas arhitektiem iecerēta izstāde par Rīgas jūgendstilu. Tāpat nākamgad Valonijā tiek plānots plašs pasākumu kopums par Baltijas valstīm.

Drīzumā paredzēts arī uzsākt apmaiņas programmu starp Latvijas un Valonijas reģiona un Briseles muzejiem, tās ietvaros vairāki muzeju speciālisti dosies stažēties uz Beļģiju.

Vizītes laikā pārrunātas arī iespējas attīstīt aktīvāku ekonomisko sadarbību starp Latviju un Valonijas reģionu.

Artis Nīgals, “LV” nozares redaktors