Četras dienas Latvijas novados griezās “Sudmaliņas” — V starptautiskais deju festivāls

Itāliju pārstāv Dienvidtiroles deju kopa. Tajā ir 40 dalībnieku vecumā no 15 līdz 35 gadiem. Ansamblis dibināts 1963. gadā un ļoti lepojas ar sava novada dejām un arī tērpiem, kas esot skaistākie šajā Alpu apvidū		No Vislas krastiem nāk poļu tautas dziesmu un deju kopa “Powisle”, kas dibināta 1953. gadā un pašlaik apvieno ap 120 dejotāju vecumā no 5 līdz 45 gadiem. Tās repertuārā ir tautas dziesmas un dejas no visiem Polijas novadiem

Kopš pirmā festivāla, kas notika 1992. gadā, “Sudmaliņu” kartē iezīmētas gandrīz visas Eiropas valstis līdz pat Izraēlai un Turcijai. Divas reizes svētkos piedalījušies arī ķīniešu dejotāji. Šoreiz tālākie ciemiņi tika gaidīti no Togo, taču pieteiktais afrikāņu ansamblis neieradās. Svētkos piedalījās 28 deju ansambļi un divas folkloras kopas no visiem Latvijas novadiem un 12 ārzemju deju kolektīvi no 11 valstīm — Horvātijas, Itālijas, Kipras, Krievijas, Meksikas, Polijas, Rumānijas, Somijas, Šveices, Ungārijas un Vācijas.

Ar spēlēm, rotaļām un dejām 10. jūlija novakarē aizskanēja iepazīšanās sarīkojums Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Viesu un mājnieku kolektīvi atkal sastapās Rīgas dienā, kad notika sadancošana Vērmanes dārzā un Doma laukumā, labdarības koncerti vairākos pansionātos un festivāla atklāšanas sarīkojums, un danču vakars Rīgas Tehniskās universitātes starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā. Smaržīgu meiju, košu tautastērpu un dejā zibošu acupāru apdzīvotā milzu halle kļuva par jauku mājvietu diviem lielkoncertiem. Pirmajā ar spilgtām horeogrāfiskām vizītkartēm sevi pieteica ārzemnieki, otrajā ar individuālām programmām nāca klajā pašmāju kolektīvi. Suitu sievas, Kuldīgas “Bandava” un Druvas jaunieši kopā izdejoja un izdziedāja zemnieku kāzas, Janīna Barkāne ar “Malnavas” puišiem un meitām pirmie dejā iesaistīja arī skatītājus, Rīgas “Teiksma” un Garkalnes pagasta “Ritenītis” rādīja īsti ģimeniskus uzvedumus ar visu paaudžu dejotāju līdzdalību. Dejoja Limbažu “Katvari” un “Jampadracis”, Cēsu “Raitais solis” un “Miķelis”, Daugavpils “Sābri” un “Līksme”, Rēzeknes “Dziga”, Gulbenes “Poga” un Jelgavas “Lielupe”, Valmieras “Sadancis” un vesels pulks Rīgas deju kopu un ansambļu. Katrs novads, katrs kolektīvs mirdzēja savās krāsās un izjūtās.

Pirmo reizi festivāla programmā bija iekļauta Meistarības diena. Vairāku vieskolektīvu vadītāji Zitas Ersas studijā rīkoja meistardarbnīcu dejotājiem, horeogrāfiem un visiem interesentiem. Tā bija lieliska iepazīšanās ar cittautu deju, ar tradīcijām, folkloru un etnogrāfiju. Visi Rīgas vārti atvērās Novadu dienā, kad tuvie un tālie ciemiņi devās uz “Sudmaliņu” sarīkojumiem Ainažos, Madonā, Aizkrauklē un Skrīveros, Cēsīs, Līgatnē, Jelgavā, Kalnciemā un Jaunsvirlaukā, Bauskā, Vecsaulē, Gailīšos un Liepājā.

“Sudmaliņas” saskanīgi iekļāvās Latvijas vasaras krāsainajā kultūrainā. Tās sasaucās ar starptautisko kantri mūzikas festivālu un plašajiem Zemgales novada Deju svētkiem, bet beigu akords izskanēja Liepājas pilsētas domes rīkotajos svētkos “Tavā un manējā Liepājā”.

Pirms desmit gadiem piesakot jauno starptautisko festivālu, idejas autore Ingrīda Saulīte rakstīja: “Deju svētkos simtiem dejotāju dejo vienā kopīgā rakstā vienotā lieluzvedumā, bet “Sudmaliņu” iecere ir parādīt katra kolektīva individualitāti tā atsevišķi veidotajās programmās. Kontekstā ar citu tautu deju grupām mēģināsim izprast, kādi tad mēs esam, Latvijas dejotāji.” Šajos svētkos “Sudmaliņu” krustmāte varēja vien priecāties par sava auklējuma stipro garu un ņipro soli.

“Napredak” — tā sauc horvātu deju ansambli. Skaidrojot, ko tas nozīmē, Ivana Kovačeviča un Pauls Baličs Horma ar enerģisku žestu rāda — tas ir uz priekšu, uz augšu, tie ir panākumi. Šo nosaukumu izvēlējusies izglītības biedrība, kas dibināta 1928. gadā un uzcēlusi arī savu namu, lai būtu, kur cilvēkiem pulcēties un dejotājiem uzstāties. Tad kādu laiku bijis pārtraukums, līdz 1996. gadā tā atsākusi darbību kā kultūras biedrība, kuras mērķis ir kopt un pasargāt no aizmirstības tautas tradīcijas, ieražas, mūziku un deju		Inita un Agris Veismaņi vada Alūksnes deju kopu “Jukums”. Tā izveidojās tikai pirms desmit gadiem, bet jau otro reizi tikusi uz “Sudmaliņām”. Starp dejotājiem esot gan skolotāji un mediķi, gan baņķieri un strādnieki, visi — precēti pāri. Viena no košākajām vidējās paaudzes deju kopām, kas šķīla dzirkstis iepazīšanās dienā pie Juglas ezera un oriģinālprogrammu parādē Ķīpsalā
Nikosijas tautas deju kopa “PASYDY” ir Kipras valsts iestāžu darbinieku arodbiedrības kolektīvs, un nosaukumā likti arodbiedrības apzīmējuma pirmie burti: PA.SY.D.Y. Ansamblim ir pašam sava kapela, kas ik deju ļauj veidot kā izrādi		Foto: A.F.I. Kopā ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu un Imantu Freibergu ceļā uz festivāla atklāšanas koncertu Ķīpsalas izstāžu centrā — festivāla biroja vadītāja Signe Pujāte un festivāla direktors Jānis Kurpnieks

Piepildījās Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas novēlējums — lai kuplajam “Sudmaliņu” pulkam pati saulīte dej līdzi. Par to, lai lielo dejas sudmalu spārni grieztos bez aizķeršanās, jau laikus bija rūpējušies festivāla rīkotāji Jānis Kurpnieks, Maruta Alpa, Jānis Purviņš un Signe Pujāte, režisores Dace Liepniece un Anna Jansone, kā arī naudas devēji un atbalstītāji. “Sudmaliņas” atkal griezīsies 2005. gadā.

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore

Foto: Andris Kļaviņš — “Latvijas Vēstnesim”