Par Liepu dzimtas gada notikumu

Foto: A.F.I.

Baletdejotājs Andris Liepa (Krievija):

Domāju, ka atzīmēt 28. jūliju – tas jau kļuvis par labu tradīciju.Un zināmā mērā mans pienākums – tēva dzimšanas dienu cenšos atzīmēt viņa dzimtajā pilsētā kopā ar Māra māsu un manu tanti Edīti Rozīti, ar tuviniekiem. Priecājos, ka tēva piemiņas koncertu rīkošanas ideja ir tuva ne tikai man, viņa dēlam, bet arī daudziem citiem. Pagājušajā gadā es sarunājos ar Latvijas prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu, un arī viņa izteica pārliecību, ka izcilā latviešu dejotāja dzimšanas dienu viņa dzimtenē kaut kādā veidā vajadzētu atzīmēt katru gadu.

Pērnais tomēr bija Māra Liepas jubilejas gads, tādēļ arī koncerts bija pietiekami vērienīgs – rādīja ne tikai galā koncertu, bet arī izrādi “Oskara Šlemmera muzejs”. Šajā gadā es kā projekta mākslinieciskais vadītājs piedāvāju rīdziniekiem noskatīties vienkārši skaistu galā, kurā uzstāsies mani draugi, kolēģi un skolēni. Koļa Ciskaridze no Lielā teātra, piemēram, izpildīs pazīstamo Kasjana Goleizovska numuru “Narciss”, kuru kādreiz dejoja Vladimirs Vasiļjevs. Mans skolnieks Andrejs Batalovs no Pēterburgas Marijas teātra (viņš, starp citu, jau ir piecu starptautisko konkursu laureāts un nesen pie jums viesojās “Donā Kihotā”) kopīgi ar Marijas teātra solisti Elvīru Tarasovu izpildīs fragmentus no “Korsāra”. Atbrauks arī Lielā teātra solisti Iļja Rižakovs un Gaļina Stepaņenko. Bet Māra Liepas fonda stipendiātiem uzstāšanās Rīgā kļūs par savdabīgu radošo pārskatu. Nelija Kobahidze un Ciskaridze izpildīs fragmentus no Glazunova “Raimondas”. Atbrauks arī Katja Borčenko, kura tagad jau ir Staņislavska un Ņemiroviča–Dančenko muzikālā teātra prīmabalerīna.

Rīgā ieradīšos taisnā ceļā no mēģinājumiem Romā. Jūs, protams, pazīstat Rūdolfa Nurijeva un citu dižo dejotāju skatuves partneri, itāļu baleta leģendu Karlu Frači. Es pats arī ar viņu kādreiz dejoju uz “La Skala” skatuves – Nurijeva inscenētajā “Žizelē”. Tas bija 1991. gada beigās, tuvu pie Jaungada. Vēl arī pats Rūdolfs bija dzīvs. Šobrīd Karla Frači ir Romas operas direktore. Pirms dažiem mēnešiem man pazvanīja viņas vīrs producents Bepo Menegeti un piedāvāja pārnest baletus “Rozes gars”, “Petruška” un “Šeherazade” uz Romas skatuvi. Tas, protams, ir ļoti pagodinoši. Vēl jo vairāk tādēļ, ka uz Romas skatuves viesizrādes daudzkārt sniedzis mans tēvs. Galu galā “Spartakā” viņš taču dejoja tieši romiešu leģionāru.

Diemžēl Ilze Liepa šoreiz Rīgā nevarēs dejot – viņai radušās problēmas ar kāju, tādēļ bija spiesta paņemt atvaļinājumu. Tikko tikos ar viņu Polijā – tur Poznaņas tuvumā bija brīnišķīgs “Gulbju ezers”, ko biju inscenējis uz skatuves pašā ezera krastā. Viņa, starp citu, tikko saņēmusi Krievijas tautas mākslinieces nosaukumu. Jebkura gadījumā tēva piemiņai veltītie jūlija beigu Rīgas koncerti mums, Liepas bērniem, ir gada galvenais notikums.

“ČAS”