Par valmieriešu priekšrocību – stabilitāti

Valmieras domes priekšsēdētājs Māris Kučinskis:

Savu attīstības programmu vispirms sākām rakstīt paši, bet pēc četriem mēnešiem sapratām, ka grūti klājas. Tā nu nolēmām piesaistīt kanādiešus. Tur ir izveidots tāds fonds, kur strādā pensionāri, kas savā laikā bijuši visaugstākās klases speciālisti. Kad kanādietis izanalizēja mūsu situāciju, tad tā arī pateica – jūs paši sev nekad neizstrādāsiet labu plānu. Vispirms pat apvainojāmies, bet vēlāk piekritām, ka vietējā ierēdņa intereses ne vienmēr var sakrist ar pilsētas iedzīvotāju interesēm. Tā nu plānu nolēmām atdot privātfirmas koordinēšanā. Tas bija lieliski, ka vakaros apspriest plānu sanāca pensionāri, skolotāji un aktīvie iedzīvotāji. Visi domāja, kādu vēlas redzēt savu pilsētu. Izstrāde notika veselu gadu. Beidzot paši bijām sajūsmā par lielisko plānu. Jau tagad reāli izmantojam to savā darbā. Mums vairs nav nekādu problēmu, kad ierodas kāds, kurš vēlas būvēt benzīntanku, privātmāju vai lielveikalu. Uzreiz velku ārā plānu un parādu, kurā pilsētas vietā to var būvēt. Mēs vairs nestrādājam stihiski. Starp citu, lielveikalu veidotgribētāji uzradās pavisam ātri. Iedzīvotāji tādus labprāt vēlas, bet ar mazajiem uzņēmējiem mums bija sīvas diskusijas. Viņi pretojās, gan vācot parakstus un rakstos vēstules, gan iesaistot vietējo presi. Kad apkopojām viedokļus, atkal nācām pie secinājuma, ka negribam un nevaram bremzēt visur notiekošo pārtikas tirdzniecības attīstību. Valmierā esam paredzējuši ielaist trīs lielveikalus.

Pieņemot lēmumu naktīs netirgot alkoholu, mēs nekādi nevarējām paredzēt, ka sāksies tik lielas diskusijas, kas iespaidos valsti. Tas bija eksperiments. Ja rezultātu nebūtu, tad bijām gatavi lēmumu atcelt. Tomēr efekts bija. Uz ielām vakaros trīsreiz saruka automašīnu skaits. Tā sacīt, nevis brauc pēc pudeles, bet iet gulēt. Un pilnīgi maldīgs ir priekšstats, ka tāda rīcība veicina nelegālo tirgotavu skaitu. Točku klienti ir vieni un tie paši cilvēki. Redziet, mūsu lēmums labi iedarbojas uz tiem cilvēkiem, kas pret sevi pietiekami labi izturas, lai nedzertu neskaidras izcelsmes šļuru.

Vispār sociālās lietas Valmierā nav atstātas novārtā – lai gan cilvēku parādi par siltumu joprojām ir lieli, tomēr, neskatoties uz tiesas procesiem, uz ielas nevienu nemetam. Ļaujam cilvēkiem savu parādu atstrādāt labiekārtošanas darbos. Valmierā ir aptuveni 3000 cilvēku, kam nepieciešama kaut kāda veida palīdzība. Esam izveidojuši trīs sociālās mājas, kurās sedzam pusi no komunālajiem maksājumiem. Dzīve rāda, un to apstiprina arī ārzemnieku pieredze, ka sociālās mājās veidojas neveselīga vide. Tā kā citām pašvaldībām es neieteiktu tādas dibināt. Drīzāk jācenšas palīdzēt maksāt par to dzīvokli, kurā cilvēks jau mīt.

Tāpat šobrīd remontējam veco ļaužu pansionātu. Tas būs Eiropas līmenī, jo kopā remonts izmaksā 300 tūkstošus latu plus vēl ar savu artavu nāk vāciešu sadraudzības pilsētas Giterslo uzņēmēji. Nedomāju, ka pārāk tērējamies veciem cilvēkiem, jo tauta, kas par saviem vecajiem nerūpējas, nespēj pastāvēt.

Esmu gandarīts, ka Valmierā atšķirībā no citām pilsētām izdevies izveidot namu pārvaldi, kurai vairs nav negatīvas pieskaņas. Tagad namu pārvaldes darbinieki staigā smukos kombinezonos un labi izpilda savus darbus. Tas tādēļ, ka savulaik mēs iemetām namu pārvaldi brīvā tirgus apstākļos: ja cilvēki jūs neizvēlēsies, mēs jūs pārdosim. Tad arī aicinājām iedzīvotājus dibināt savus māju apsaimniekošanas kooperatīvus un piedāvājām bezprocentu kredītus. Nu 80 procentus daudzdzīvokļu māju apsaimnieko paši iedzīvotāji.

Ja runājam par to, kas jau izdarīts un ar ko lepojamies, tad jāmin profesionālās izglītības centrs, kur apmāca Eiropas līmeņa elektriķus, celtniekus, metinātājus utt. Tā nav ministrijas gaiteņos izčīkstētā, bet gan no Eiropas piesaistītā nauda. Nezinu – varbūt, redzot, ko reāli Eiropa devusi Valmierai, valmierieši, kā liecina pētījumi, tagad lielākoties balsotu par iestāšanos Eiropas Savienībā. Mūsu pusē tāpat kā Ventspilī cilvēku pesimisms ir mazāks. Protams, līdz Ventspils līmenim mums tālu – tur vidēji uz vienu iedzīvotāju pašvaldībai ir 350 latu, bet Valmierā – nedaudz virs simta. Nafta caur mums diemžēl neplūst, bet mums ir kas vairāk – stabilitāte, ko var dot tikai ražošana.

“LAUKU AVĪZE”

Sekojot citiem: “LV” informācijas redaktors Gints Moors

Par pārņemto publikāciju faktoloģiju atbild informācijas avoti