Zem vienotas un nedalītas Eiropas nākotnes karoga

Par Eiropas Savienības vadību Dānijas rokās

Šis gads Eiropas Savienībā (ES) ir zīmīgs ar vairākiem svarīgiem un izšķirošiem notikumiem. 2002. gada 1. janvārī 12 Eiropas valstis pilnībā atteicās no savas nacionālās valūtas, un tās vietā nāca eiro. Trīs mēnešus vēlāk darbu sāka līdz šim nepieredzēti plašs, visas ES dalībvalstis un kandidātvalstis aptverošs forums par Eiropas nākotni — Eiropas Konvents. Bet šis gads ir īpaši svarīgs saistībā ar gaidāmo ES paplašināšanos, jo tieši gada beigās ir paredzēts pabeigt iestāšanās sarunas ar sekmīgākajām kandidātvalstīm un nosaukt tās valstis, kuras tiks uzņemtas pirmajā paplašināšanās kārtā. Galvenā atbildība par šo Latvijai un visai Eiropai tik nozīmīgo procesu nākamā pusgada laikā gulsies uz mums tuvo Baltijas jūras valsti Dāniju, kura no 1. jūlija pilda ES prezidējošās valsts pienākumus.

No Kopenhāgenas uz Kopenhāgenu

ES paplašināšanās ir izvirzīta kā Dānijas valdības galvenā prioritāte. Dānija ir apņēmības pilna darīt visu, lai nākamajos mēnešos tiktu rasti risinājumi atlikušajos sarežģītākajos sarunu jautājumos un gada nogalē varētu tikt slēgtas iestāšanās sarunas ar iespējami vairākām no pašreizējām 12 kandidātvalstīm, ar kurām norit sarunas. Dānijas premjerministrs Andress Fogs Rasmusens, atklājot prezidentūru, paudis apņemšanos veicināt grūtāko jautājumu risinājumu un panākt pašreizējo dalībvalstu vienošanos, lai jau šā gada decembrī varētu tikt sākts pēdējais posms ES vēsturē lielākajai paplašināšanās kārtai. Dānijas prezidentūra pēdējās nedēļās arvien biežāk tiek apzīmēta ar simbolisku moto: “No Kopenhāgenas uz Kopenhāgenu”. Šā gada izskaņā Kopenhāgenā ir paredzēts noslēgt procesu, kas 1993. gadā, definējot iestāšanās kritērijus kandidātvalstīm, tika sākts tieši Dānijas galvaspilsētā. Dānija ir gatava darīt visu, lai novestu līdz sekmīgam risinājumam procesu, kas pirms deviņiem gadiem sākās Kopenhāgenā.

Vēl jūnija beigās īsi pirms prezidentūras pienākumu pārņemšanas no Spānijas Dānijas premjerministrs formulēja trīs galvenos principus, pēc kuriem tiks vadīts iestāšanās sarunas noslēdzošais posms.

Pirmkārt, joprojām par galveno faktoru, lemjot par katras kandidātvalsts gatavību iestāties ES, jāsaglabā pirms vairākiem gadiem skaidri definētie kritēriji. Un sarunas obligāti ir jāpabeidz ar tām valstīm, kuras tam ir pilnībā gatavas. Kā zināms, jau 2001. gada nogalē visai skaidri tika pateikts, ka līdz 2002. gada beigām iestāšanās sarunas varētu slēgt desmit no pašreizējām divpadsmit kandidātvalstīm. Rumānija un Bulgārija iestāšanās sarunās ir atpalikušas no pārējām valstīm, tādēļ to pievienošanās ES tiek prognozēta dažus gadus vēlāk.

Otrkārt, nevienai no valstīm nevar likt gaidīt uz citām kandidātvalstīm. Tas nozīmē, ka visām valstīm iestāšanās nosacījumi un tiesības ir vienādas. Gadījumā, ja tikai dažas no desmit valstīm būs gatavas beigt sarunas decembrī, tikai šīs dažas valstis būs tās, kas iekļūs pirmajā paplašināšanās kārtā, un citu valstu kavēšanās nevar būt tām šķērslis.

Treškārt, pašā ES iekšienē ir jāsaglabā stingra disciplīna un ir jāturas pie 2002. gada decembra kā skaidra mērķa, līdz kuram sarunu process jānoslēdz. ES dalībvalstis par sarunu slēgšanas termiņu vienojās jau 2001. gada nogalē, tādēļ būtu jātur dotie solījumi, teikts Dānijas prezidentūras programmā.

Lai šo mērķi sekmīgi īstenotu, gandrīz visa uzmanība jākoncentrē tikai uz to. “Pieredze rāda, ka ES darbojas visefektīvāk tad, kad tā koncentrējas vienam galvenajam uzdevumam. 2002. gada otrajā pusē šis uzdevums ir paplašināšanās,” teicis A. F. Rasmusens.

Dānija ir gatava turpināt arī Spānijas sākto paplašināšanās līguma izstrādi, nodrošinot, lai tas tiktu parakstīts tūlīt pēc iestāšanās sarunu slēgšanas.

Prezidentūras programmā uzsvērta arī nepieciešamība veicināt iedzīvotāju atbalstu paplašināšanai, jo lielākajā daļā kandidātvalstu lēmums par pievienošanos ES būs jāpieņem tieši iedzīvotājiem referendumā. Dānija savas prezidentūras laikā ir apņēmusies sarunu noslēgumu virzīt tā, lai iedzīvotāju atbalsts paplašināšanai tiktu saglabāts gan kandidātvalstīs, gan dalībvalstīs.

Paplašināšanās jāturpina

Jau pašlaik ir diezgan skaidrs, ka dažas no pašreizējām kandidātvalstīm nespēs pabeigt iestāšanās sarunas Dānijas prezidentūras laikā un paliks ārpus pirmās paplašināšanās kārtas. Lai atpalicējas nezaudētu cerību un to dalība netiktu atlikta uz nenoteiktu laiku, Dānija gatavojas izstrādāt īpašu programmu šo valstu iestāšanās sarunu tālākai attīstībai . Tādējādi tiktu veicināta tālāka reformu attīstība šajās valstīs un novērsta to izstumšana ārpus paplašināšanās procesa. Dānija apņēmusies veicināt arī trīspadsmitās kandidātvalsts — Turcijas — straujāku tuvināšanos dalībai ES. Vēl Dānija savas prezidentūras laikā iecerējusi stiprināt attiecības ar Krieviju un jaunajām savienības kaimiņvalstīm pēc paplašināšanās — Ukrainu, Baltkrieviju un Moldovu. Prezidentūras mērķis ir nodrošināt, lai ES paplašināšanās neradītu jaunas dalījuma līnijas Eiropā, bet gan veicinātu vienotību visa kontinenta ietvaros.

Bez galvenā uzdevuma — visiem spēkiem veicināt paplašināšanās procesu — Dānija savas prezidentūras programmā minējusi vēl četras prioritātes, kuru realizācijai būs pievērsta īpaša uzmanība. Tās ir: brīvība, drošība un likuma vara; ilgtspējīga attīstība; droša pārtika un globālā atbildība.

Brīvība, drošība un likuma vara

Ikvienam ES un ikvienam pasaules iedzīvotājam ir tiesības uz brīvību, drošību un likuma varu, bet ir virkne draudu, kas ikdienā apdraud šo pamatvērtību realizēšanos. Tādēļ Dānija savas prezidentūras sešos mēnešos ir plānojusi aktīvi cīnīties pret dažādu veidu noziedzību, terorismu un imigrācijas problēmām, tās ir iespējams sekmīgi risināt, tikai un vienīgi kopīgi strādājot visām ES dalībvalstīm. Dānijas valdība ir apņēmusies nodrošināt ES darbības plāna cīņai pret starptautisko terorismu izpildi, akcentējot cīņu pret terorismu ES ārējās un drošības politikas ietvaros, veicinot trešo valstu iesaistīšanos šajā cīņā un attīstot dažādus pretterorisma pasākumus sadarbībā ar ES kaimiņvalstīm.

Tāpat Dānija apņēmusies veicināt ciešāku sadarbību starp ES dalībvalstu iekšlietu struktūrām, kā arī stiprināt ES ārējās robežas kontroli, kas ir nozīmīga, gan apkarojot starptautisko noziedzību, gan cenšoties nodrošināt efektīvāku imigrantu plūsmas kontroli.

Ilgtspējīga attīstība

Lai veicinātu ES iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanos un vispārēju ekonomisko attīstību ilgā laikā periodā, ES attīstības stratēģija ir jāveido, aizsargājot un uzlabojot apkārtējo vidi, no kā mēs visi esam tik ļoti atkarīgi, teikts Dānijas prezidentūras darba programmā. ES mērķis ir tuvākajos desmit gados kļūt par pašu konkurētspējīgāko ekonomiku pasaulē, bet, lai šo mērķi sasniegtu, Eiropai ir jārēķinās ar tās ierobežotajiem dabas resursiem.

Dānija savas prezidentūras laikā iecerējusi arī samazināt bezdarba līmeni un veicināt pilnvērtīgāku iekšējā tirgus sniegto priekšrocību izmantošanu. Lai sekmīgi realizētu ES “bezrobežu tirgus” priekšrocības, būtu vēl vairāk jāharmonizē un jāvienkāršo uzņēmējdarbības likumdošana ES līmenī, tādējādi atvieglojot dažādu pārrobežu biznesa operāciju veikšanu.

Droša pārtika

Vairāki starpgadījumi Rietumeiropas valstīs pēdējos gados ir radījuši nepieciešamību arvien aktīvāk pievērsties pārtikas kvalitātes problēmu risināšanai. Lai to veiktu, ir jāizstrādā efektīva pārtikas ražošanas kontrole visos pārstrādes posmos, galveno uzmanību pievēršot dzīvnieku barības kvalitātes standartu paaugstināšanai, tā līdz šim radījusi lielākās problēmas.

Tāpat pārtikas kvalitātes uzlabošanas nolūkos būtiski ir restrukturizēt pašreizējo ES lauksaimniecības politiku, to vairāk orientējot uz tirgus ekonomiku un padarot videi draudzīgāku. Nepieciešams pārstrādāt arī zvejniecības politiku, sabalansējot zivju resursu attīstību un ES valstu zvejnieku intereses. Pārtikas kvalitāte, lauksaimniecības un zvejniecības politika būs svarīgi jautājumi Dānijas prezidentūras darbības laikā.

Globālā atbildība

Dānijas prezidentūras darba programmā uzsvērts arī ES morālais pienākums aktīvāk iesaistīties miera nodrošināšanā pasaulē un “eksportēt” mieru un demokrātiju uz tuvākiem un tālākiem konfliktu reģioniem pasaulē. Ņemot vērā pašreiz visai vājo ES militāro kapacitāti, galvenā uzmanība jāveltī konfliktu novēršanai jau to agrīnā stadijā, liekot lietā dažādus diplomātiskus un ekonomiskus līdzekļus.

Tomēr Dānija apņēmusies ievērojamas pūles veltīt arī ES kopējās ārējās un drošības politikas attīstībai, tādējādi arvien palielinot ES militārās spējas. Īpaša uzmanība tiks veltīta cīņai pret starptautisko terorismu, kas kopš pagājušā gada septembra notikumiem ASV kļuvis par vienu no centrālajiem drošības jautājumiem pasaulē.

Noteiktība un caurskatāmība

Sešus mēnešus ilgo ES Padomes virsvadību Dānija apņēmusies organizēt saskaņā ar trim pamatprincipiem: skaidri definētas prioritātes, mērķtiecīga šo prioritāšu ieviešana un darba caurspīdīgums jeb caurskatāmība.

Runājot par trešo no šiem darbības principiem, visplašākā informācija par Dānijas prezidentūras darbu, darba uzdevumiem, sekmēm un aktualitātēm pieejama Dānijas prezidentūras interneta mājaslapā (http://www.eu2002.dk). Lai nodrošinātu lielāku prezidentūras darba caurskatāmību, Dānijas valdība solījusi, ka atsevišķas ES Padomes sēdes un diskusijas būs atvērtas un brīvi pieejamas žurnālistiem un citiem medijiem un interesentiem. Tiks darīts viss, lai nodrošinātu arī brīvāku pieeju dažādiem dokumentiem. Šis mērķis tiks realizēts saskaņā ar pērn pieņemto regulu par pieeju dokumentiem Eiropas Parlamentā, Eiropas Savienības Padomē un Eiropas Komisijā. Tāpat Dānija savas prezidentūras laikā centīsies veicināt plašāku dokumentu pieejamību un darba caurskatāmību dažādu ES institūciju komiteju un aģentūru darbā.

ES prezidējošās valsts pienākumus pēc noteiktas kārtības uz sešiem mēnešiem uzņemas katra dalībvalsts. Šā gada pirmajā pusē ES prezidējošā valsts bija Spānija, bet 2003. gada 1. janvārī no Dānijas prezidentūras pienākumus pārņems Grieķija.

Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors

Par Dānijas prezidentūru vēstnieka skatījumā

Otrdien, 16. jūlijā, Eiropas Savienības informācijas centrā (ESIC) Rīgā tika atklātas Dānijas prezidentūras dienas Eiropas Savienībā. Tās ievadīja Dānijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijā Oles Haralda Lisborga lekcija par Dānijas prioritātēm nākamo sešu mēnešu laikā.

Atklājot informācijas dienas, Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā vadītājs Endrū Rasbašs pauda prieku un vienlaikus arī izbrīnu par lielo interesentu skaitu, kas pašā vasaras karstumā darba dienas vidū bija pulcējušies ESIC telpās. Savukārt ESIC direktors Artis Puriņš informēja: lai gan ES prezidējošā valsts mainās ik pēc pusgada, šoreiz informatīvie pasākumi par šo notikumu ir izvērstāki un speciāli sagatavota informācija par Dānijas prezidentūras prioritātēm un darbību ir pieejama ES informācijas punktos visā Latvijā.

O. H. Lisborgs uzsvēra, ka Dānijas prezidentūras nozīmīgākā prioritāte ir ES paplašināšanās sarunu pabeigšana ar kandidātvalstīm, tādējādi veicinot vienotas un nedalītas Eiropas izveidošanu. Vēstnieks pastāstīja, ka Dānijas plānos ietilpst visus nefinansiāla rakstura jautājumus iestāšanās sarunās pabeigt oktobrī vēl pirms ikgadējo ziņojumu par kandidātvalstu progresu publicēšanas. Bet līdz decembrim būtu jāpabeidz arī visi galvenie jautājumi, kas saistīti ar finansēm. O. H. Lisborgs atzina, ka sarunas par atlikušajiem jautājumiem būs visgrūtākās un darba grafiks ir ļoti saspringts, tomēr Dānija ir apņēmusies izmantot šo iespēju un pabeigt iestāšanās sarunas ar sekmīgākajām kandidātvalstīm.

Sarunu noslēdzošajā fāzē būs jāpanāk daudzi kompromisi, tomēr kandidātvalstis nevar pretendēt uz ko vairāk, nekā līdz šim piedāvājusi Eiropas Komisija, teica vēstnieks un norādīja, ka kandidātvalstīm ir jāsaprot: finansu jautājumi ir ļoti sarežģīti, tie saistīti ar vairākus gadus ilgu budžeta plānošanas periodu un būtiski mainīt tos nav iespējams. O. H. Lisborgs tomēr pauda cerību, ka visi kompromisi tiks panākti un ES paplašināšanās varēs notikt bez aizkavēšanās, sekmīgākās kandidātvalstis kļūs par pilntiesīgām dalībvalstīm vēl pirms 2004. gadā paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Dānijas vēstnieks atzina arī to, ka vairākām kandidātvalstīm, kuras vēlas iestāties ES, visai iespējams, šā gada nogalē iestāšanās sarunas tomēr neizdosies pabeigt, tādēļ Dānija savas prezidentūras laikā lielu uzmanību veltīs tam, lai izstrādātu stratēģiju turpmākai sadarbībai un sarunu attīstībai arī nākamgad un, iespējams, vēl tālākā laika periodā.

Bez galvenās prioritātes — paplašināšanās — Dānija savai prezidentūrai izvirzījusi vēl vairākus citus jautājumus, kuru risināšanai tiks pievērsta īpaša uzmanība. Tie ir: brīvība, drošība un likumība, ilgtspējīga attīstība, pārtikas drošība un globālā atbildība.

Dānijas prezidentūra paredz arī lielāku ES likumdošanas caurspīdīgumu un saprotamību. Šajā laikā pastiprināta uzmanība tiks veltīta cīņai ar terorismu, kā arī mūžizglītībai. Viens no mērķiem ir starptautiskajā sadarbībā panākt, lai visas donorvalstis ziedotu vismaz 0,7% no sava iekšzemes kopprodukta attīstības fondam mazattīstīto un nabadzīgo pasaules valstu atbalstam.

O. H. Lisborgs teica, ka viņš pēc savas pārliecības nav eiropesimists, tomēr grib minēt arī vairākas problēmas jeb grūtības, ar kurām nāksies saskarties turpmākajos sešos mēnešos. Pirmkārt, tas ir jautājums par ES kopējās lauksaimniecības politikas reformu. Kā zināms, ES lauksaimniecības politika jau ilgāku laiku tiek atzīta par pārāk dārgu un neefektīvu, bet piemērot pašreizējos nosacījumus jau paplašinātajā ES finansiāli būtu vēl daudz sarežģītāk, tāpēc reformas ir veicamas nekavējoties. Tomēr lauksaimniecības jautājums ir politiski, ekonomiski un sociāli ļoti jutīgs visās ES dalībvalstīs, un tā risināšana būs ļoti sarežģīta.

Otra iespējamā problēma, kas sagaidāma šā gada nogalē, ir Īrijas atkārtotais referendums par 2000. gada beigās parakstīto Nicas līguma ratifikāciju. Ja Īrijas iedzīvotāji atkārtoti noraidīs Nicas līgumu, tas var būtiski apdraudēt paplašināšanās gaitu, tādēļ šoreiz nav citu variantu, Īrijas izvēlei ir jābūt pozitīvai, teica O. H. Lisborgs.

Dānijas vēstnieks atzina, ka pildīt ES prezidējošās valsts pienākumus ir liels gods, taču tas ir arī ļoti smags un apjomīgs darbs, it īpaši tādai mazai valstij kā Dānija. Prezidentūras pienākumu pildīšana ir saistīta arī ar lieliem izdevumiem. Kā vēstīts Dānijas prezidentūras interneta mājaslapā, Dānija tuvākajos sešos mēnešos prezidentūras darba nodrošināšanai un sanāksmju rīkošanai gatavojas iztērēt 107 līdz 147 miljonus eiro. Šāda summa ir ļoti milzīga mazas valsts budžetam, bet, pieaugot dalībvalstu skaitam, šīs izmaksas kļūs vēl prāvākas. O. H. Lisborgs pieļāva iespēju, ka pēc paplašināšanās pirmās kārtas, kuras laikā ES sastāvā varētu tikt uzņemtas līdz pat desmit jaunām kandidātvalstīm, būs jāpārskata prezidentūras sistēma. Jau ir izskanējuši vairāki iespējamie prezidentūras risinājumi. Piemēram, prezidējošās valsts pienākumus vienlaikus varētu pildīt vairāku valstu grupa, ik pa sešiem mēnešiem pārņemot šīs grupas vadību, vai arī prezidēt vienlaikus, bet uzņemoties tikai kādu noteiktu daļu no visiem pienākumiem.

Pēdējā mēneša laikā Eiropas plašsaziņas līdzekļos izskanējis arī viedoklis, ka nākotnē būtu jāievieš jauns politisks amats — Eiropas Savienības Padomes prezidents, kas tiktu ievēlēts uz vairākiem gadiem un būtu galvenā politiskā figūra ES, tas arī būtu galvenais ES pārstāvis, veidojot ES ārpolitiskos kontaktus.

O. H. Lisborgs nevēlējās plašāk komentēt šo jautājumu, norādot, ka “tam vēl nav pienācis laiks”, taču pauda pārliecību, ka visām ES dalībvalstīm arī turpmāk tiks nodrošinātas līdzvērtīgas tiesības.

Šobrīd ES likumdošana paredz, ka rotācijas kārtībā ES prezidējošās valsts pienākumus uz sešiem mēnešiem uzņemas katra no ES dalībvalstīm.

16. jūlijā, uzsākot Dānijas prezidentūras dienas ES, ESIC telpās tika atklāts arī Dānijas prezidentūrai ES veltīts informācijas stends. Šajā stendā ESIC apmeklētāji visu nākamo pusgadu varēs iepazīties ar informāciju par Dāniju un tās atpazīstamību pasaulē, Dānijas prezidentūru ES, kā arī par Dānijas un Latvijas attiecībām.

Dipl.polit.Ilze Sedliņa — “Latvijas Vēstnesim”