Ar Liepājas krāsām un līnijām Rīgā pie Daugavas

Mākslas zinātniece Ruta Čaupova sarunā ar Latvijas Mākslinieku savienības Liepājas nodaļas priekšsēdi Aldi Kļaviņu	Benita Bitāne. Pie jūras. Audekls, eļļa. 1999
Valdis Spridzāns. Gaisa skūpsts. Šamots, eļļa. 1999	Ilona Slaidiņa. Māte zemeslode — 2000. Audekls, eļļa. 1999

Liepājas mākslinieku līgas 40 gadu jubilejas izstādei, kas atklāta Latvijas Mākslinieku savienības galerijā, dots nosaukums "Starp ezeru un jūru".

Izstādē eksponēti trīsdesmit četru autoru labākie darbi — tekstils, keramika, stājmāksla, tēlotājmāksla. Pārsvarā, protams, gleznas. Katrs mākslinieks izstādījis vienu, taču daži — divus darbus. Tas neliels izņēmums. Turklāt tāpat jau ir atkāpe no pasaulē pieņemtās izstāžu prakses, ka tiek izstādīti tikai viena žanra darbi. Mums toties ir iespēja skatīt un vērtēt, ko spēj vēju un dzintara pilsētas mākslas ļaudis. Tik plaša Liepājas mākslinieku darbu izstāde Rīgā nav bijusi gadus demit. Bet pa šo laiku paveikts patiešām daudz.

...Trīs kuršu svēto ezeru — Papes, Meiķes un Gausa jeb Liepājas — virtenes ziemeļu galā reiz atradās sena zvaigžņu lūkotava. Nostāsti vēsta par varenu akmeņu rindām, kas stiepušās pret visām debespusēm, un katram akmenim bijis savs vārds. Tagad palicis tikai vietvārds. Saulesdruvas vai Saulesmuiža. Pašlaik lielākā daļa akmeņu saspridzināti, saskaldīti bruģa klājumā Grobiņas šosejai vai aptēsti, darinot robežstabus. Taču pat zem betona un asfalta kārtas guloši, tie ir tepat līdzās. Un, ja tā labi padomā, arī Liepāja nemaz nav tik tālu no Rīgas.

Skarbu jūras vēju appūsta un kāpu ieputināta, Liepāja tapa lēnām. Ar barokāli līkām ieliņām. Ar Nikolasa Sēfrensa darināto altāri, kas piedzīvojis nu jau trešo Annas baznīcas ēku. Ar šķietami necilo savrupnamiņu durvju kokgriezumiem. Ar sarkani raupjiem māla kārniņiem un melni darvotām guļbaļķu sienām. Sarkans pret melnu ir baroka laikmeta un Kuršu krāszieds — kā Bārtas sievu brunči un Kurzemes hercogistes karogs. Skarbi un pamatīgi kā vēju pilsētai pieklājas.

Savulaik Augusts Annuss (1893, Liepāja — 1984, ASV) savās gleznās skarbi lakoniskās formās iemūžinājis pacilājošu un cildenu Kursas teiksmainumu. Pasaulē pazīstams bijis arī Jānis Gailis (1903, Pērkone — 1975, ASV), kas divdesmitajos gados Liepājas pilsētas ģimnāzijā bijis centīgs Augusta Annusa skolnieks zīmulī un akvarelī un izpalīgs savam skolotājam Liepājas pilsētas Jaunajā teātrī, gleznojot dekorācijas "Princeses Gundegas un karaļa Brusubārdas" iestudējumam. Briselē Jānis Gailis ieguvis Zelta palmas godalgu, bet starptautiskajā mākslas festivālā — "Grand Prix". Augusta Annusa skolēns ir arī Maksimilians Mitrēvics (1901, Liepāja —1989, ASV), kas, pēc Leopolda Sīpoliņa sniegtajām ziņām, bez izjustiem portretiem Amerikā pievērsies arī tautiskiem motīviem dekoratīvā izteiksmē — "Pūralāde", "Rucaviete Nīcā". Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu autora Kārļa Zāles (1888, Mažeiķi —1942, Inčukalns) monumentālista izjūta esot aizsākusies jau zēna gados, kopā ar tēvu strādājot uz Liepājas jaunbūvju sastatnēm, apmetumā veidojot cilniskus rotājumus. Stils gan nav bijis īpaši izturēts — starp vēlīnu jūgendu un agrīnu "Art Deko".

Jūras viļņi skalojuši gadus un notikumus, iezīmējot aprises Liepājas mākslas pasaulē. Pilsētas ģimnāzijas zīmēšanas pulciņš 1926.gadā pārtapis par Latvijā pirmo daiļamatniecības (Lietišķās mākslas) vidusskolu. Tās dibinātāja un pirmā direktora Hermaņa Aplociņa (1891, Jaunpiebalga — 1958, Sibīrija) spārnots teiciens esot bijis: "Stils ir laikmeta funkcija." Skolas līdzdibinātāji bijuši arī Pēterpils Štiglica mākslas skolā studējušais pilsētas muzeja direktors (1924—1958) Jānis Sudmalis (1887, Elkuzeme — 1984, Liepāja) un gleznotāja Nora Drapče (1887, Līvāni — 1968, ASV). Kurzemnieciski strupi un kodolīgi Liepājas Daiļamatniecības vidusskolā bijuši nodaļu apzīmējumi: koks, māls, šķiedra un krāsa. Kopā 1959.gada pilsētas māksliniekus vieno Latvijas Mākslinieku savienības Liepājas nodaļa, ko vadījuši tekstilmāksliniece Erna Ošele, un portretists, scenogrāfs Aldis Kļaviņš, kas šajā amatā sabijis četrpadsmit gadus un ļoti daudz arī paveicis, lai liepājnieku vārds skanētu pasaulē. Viņš ir bijis arī Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas direktors un pedagogs, 22 gadus strādājis par Valsts Liepājas teātra galveno mākslinieku. Kopš 1998.gada ir Liepājas Pedagoģijas akadēmijas lektors, kopš aizvadītā gada novembra ievēlēts par profesoru. Liepājnieku izstādē eksponēti divi viņa brīnišķīgos krāstoņos veidoti darbi "Rudens pasāža" (akrils, audekls). Tagad Liepājas mākslinieki apvienojušies līgā, kuru vada tēlnieks Raimonds Gabaliņš.

Katru gadu Liepājas vēstures un mākslas muzejā notiek pavasara un rudens izstādes. Pilsētā atdzimst plenēru tradīcija, un tos apņēmušies rīkot gleznotājs Aivars Kleins un koktēlnieks Ģirts Burvis.

Rīdziniekiem pašlaik dota iespēja skatīt dažādu gadagājumu Liepājas mākslinieku darbus. Par katru no māksliniekiem varētu stāstīt atsevišķi. Tāpat kā par viņu radītajiem darbiem. Gleznotāja Benita Bitāne, kas savulaik Latvijas Mākslas akadēmiju beigusi ar figurālu kompozīciju "Zvejnieku ostā", šajā izstādē Rīgā piedalās ar gleznu "Pie jūras". Ēriks Balodis eksponējis tušas spalvas zīmējumu "Sargeņģelis". Liepājas Mākslinieku līgas tagadējā priekšsēdētāja Raimonda Gabaliņa darbs metālā un kokā saucas "Suprematiskais tango". Savā īpašā autortehnikā, kuras noslēpums nevienam netiek izpausts, Miķelis Golts darinājis savu darbu "Ziedi". Ilona Slaidiņa eksponējusi savdabīgu darbu "Māte zemeslode — 2000" (audekls, eļļa). Par sevi viņa saka: "Man pieder neprātīgi gadi, kuros vienlaikus sajaucas netverams vieglums un bezgalīgs smagums. Ne vienmēr spēju sevī paturēt visu. Kad esmu savas dzīves A punktā, nekad nedomāju, ka pēc mirkļa varu atrasties B punktā. Bet vienmēr manī ir pārliecība, ka būšu citur." Savu gleznu Rīgas publikas vērtei izstādījusi arī Marita Krūmiņa. Šamotā veidotā "Gaisa skūpsta" autors ir Valdis Spridzāns. Visus šos māksliniekus, kuru darbi pašlaik skatāmi Rīgā, vieno Liepāja. Pilsēta, kurā allaž dzimuši talanti.

Armīda Priedīte,

"LV" informācijas redaktore