Mūsu tautsaimniecība.
Uz attīstības viļņa

Vakar tika prezentēts “Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību”

Par ziņojumu

Vakar, 18. jūlijā, prezentējot jauno, nu jau sešpadsmito Ekonomikas ministrijas (EM) speciālistu sagatavoto informatīvi analītisko “Ziņojumu par Latvijas tautsaimniecības attīstību”, ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis atzina, ka tas tapis laikā, kad mūsu valsts ekonomika bija uz augsta attīstības viļņa. Par to liecina gan iekšzemes kopprodukts (IKP), kas 2000. gadā pieauga par 6,8%, bet 2001. gadā — par 7,7%. Aktivitāte ir palielinājusies gandrīz visās tautsaimniecības nozarēs.

Ekonomikas Ministrija prognozē, ka 2002. gadā IKP pieaugums būs apmēram 5%, informēja A. Kalvītis. Viņš atgādināja, ka pēc pagājušā gada 11. septembra notikumiem pasaulē vērojama ekonomikas lejupslīde, un tas atspoguļojas arī Latvijas tautsaimniecības attīstības šī gada pirmā ceturkšņa rezultātos — IKP pieaugums bija 3,8%. Tomēr EM speciālisti ir pārliecināti, ka gada laikā ekonomiskās attīstības tempu tomēr izdosies kāpināt, jo visās nozarēs, izņemot transportu un tranzītu, ir vērojams pieaugums.

Par stabilu valsts attīstību liecina arī tas, ka ir izdevies samazināt budžeta deficītu no 4,2% 1999. gadā līdz gandrīz nullei šī gada pirmajā pusē. Tātad valdība ir strādājusi ļoti sekmīgi, jo budžeta deficītu izdevies samazināt maksimāli, lai gan tika plānots, ka 2002. gadā tas sasniegs 2,4% no IKP, norādīja A. Kalvītis.

EM Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Oļegs Barānovs informēja, ka ziņojumā ir atrodama gan līdzšinējo ekonomisko procesu analīze, gan prognozes par tautsaimniecības turpmāko attīstību, gan speciālistu ieteikumi, kā stiprināt mūsu valsts ekonomiku, kas pasaules ekonomikas kontekstā vēl ir visai vāja, jo balstās galvenokārt uz lēta darbaspēka un pieejamo dabas resursu izmantošanu un produkcijas ar mazu pievienoto vērtību ražošanu. Veiksmīga attīstība iespējama tikai tad, ja izdosies īstenot pāreju no darbietilpīgas uz zināšanu ietilpīgu ekonomiku.

Raksturojot līdzšinējo ekonomisko attīstību, arī O. Barānovs atzina, ka tā ir uz izaugsmes viļņa: kopš 1996. gada IKP vidēji pieaudzis par 5,2%. Minētajā laika periodā Latvija attīstījusies divreiz straujāk nekā Eiropas Savienības (ES) valstis un pusotru reizi straujāk nekā savienības kandidātvalstis. Diemžēl, salīdzinot IKP uz vienu iedzīvotāju, aina ir skumjāka: mēs vēl joprojām atpaliekam no ES ļoti tālu. 2000. gadā Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju bija tikai 30% no ES vidējā rādītāja. Kopš 1996. gada Latvijai ik gadu ir izdevies pietuvoties ES vidējam līmenim tikai par vienu procentu punktu.

Vērtējot ekonomikas pieaugumu, O. Barānovs teica, ka tas ir bijis ļoti nevienmērīgs: ir vērojamas lielas teritoriālās atšķirības un iedzīvotāju ienākumu noslāņošanās pieaugums.

Runājot par attīstības perspektīvām, O. Barānovs teica, ka nākamajos gados saglabāsies pozitīvs ekonomikas pieaugums un atkarībā no ārējās ekonomiskās vides IKP kāpums varētu būt 5–7%. Kā pamatojumu cerīgajām prognozēm viņš minēja to, ka uzņēmēji ir iemācījušies strādāt tirgus ekonomikas apstākļos, turklāt stabila ir arī makroekonomiskā vide.

Iepriekšējos gados tautsaimniecībā ir ieplūdis ļoti daudz investīciju: kopš 1996. gada tās vidēji pieaugušas par 18,2%, un ir gaidāms, ka augstais investīciju līmenis saglabāsies — to sekmēs Latvijas iestāšanās NATO un ES.

Skatot tautsaimniecības attīstību pa nozarēm, secināms, ka arī turpmāk nozīmīgu pienesumu IKP pieaugumā dos tās pašas nozares, kas līdz šim: kokapstrāde, metālapstrāde, vieglā rūpniecība, ķīmiskā rūpniecība, pārtikas rūpniecība, būvmateriālu ražošana un citas. Lielas izaugsmes iespējas saglabāsies arī pakalpojumu sfērai. Turpretī tranzīts, kam ir nozīmīga loma Latvijas ekonomikā, tik augstu pieauguma tempu kā pagājušajā gadā nespēs saglabāt. Galvenais iemesls tam ir aizvien spēcīgākā konkurence šajā nozarē.

Valdība ir apstiprinājusi vairākus dokumentus, kas noteiks valsts tālāko attīstību. Realizējot izstrādātās programmas, stratēģijas un koncepcijas, būs iespējams īstenot “Latvijas ilgtermiņa ekonomiskajā stratēģijā” izvirzīto mērķi: nākamo 20–30 gadu laikā sasniegt ES līmeni.

Kā pastāstīja O. Barānovs, šobrīd ziņojums tiek tulkots angļu valodā un pēc pāris nedēļām tas būs lasāms arī angliski. Kā parasti, šo ziņojumu varēs iegādāties Centrālās statistikas pārvaldes Informācijas centrā. Ziņojums tiks izsūtīts valsts iestādēm, augstākajām mācību iestādēm un bibliotēkām. Interesenti ar to var iepazīties arī EM interneta mājaslapā: www.lem.gov.lv.

Jautāts par mazā un vidējā biznesa attīstību, O. Barānovs norādīja, ka situācija salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir uzlabojusies, jo ir pieejami valdības garantēti kredīti Latvijas Hipotēku un zemes bankā. Arī citas komercbankas ir atvērsušas kredītlīnijas mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam. Valsts vairāk varētu iesaistīties šo uzņēmēju izglītošanā, atzina O. Barānovs. A. Kalvītis savukārt piebilda, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem tiek piemērota 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaide, bet citus nodokļu atvieglojumus piemērot būtu grūti, jo tad tiktu kropļota konkurence. Ministrs pastāstīja, ka EM speciālisti šobrīd strādā pie koncepcijas, kas tiks prezentēta 30. augustā mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvju konferencē.

Atbildot uz jautājumu, kā novērst ārējās tirdzniecības bilances pasliktināšanos, A. Kalvītis norādīja, ka ar administratīvām metodēm brīvā tirgus ekonomikas apstākļos šo jautājumu nevar risināt. Vienīgais, ko valdība var darīt, ir radīt labākus apstākļus eksporta attīstībai. Tā kā eksporta apjomi nemitīgi pieaug, A. Kalvītis uzskata, ka valdības realizētā politika arī šajā jomā ir sekmīga.

Lai īstenotu pāreju uz zināšanu ietilpīgu ekonomiku, jāuztur uzņēmējdarbībai labvēlīga vide, jāveicina nozaru struktūras maiņa, nodrošinot valsts atbalsti inovatīviem uzņēmumiem, kā arī jāsamazina reģionālā disproporcija, norādīja O. Barānovs. Kā vienu no soļiem zinātņu ietilpīgas ekonomikas virzienā A. Kalvītis minēja to, ka 17. jūlijā četru Latvijas universitāšu, EM, Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas Attīstības aģentūras pārstāvji parakstīja nodomu protokolu par sadarbību Rīgas Zinātnes un tehnoloģiju parka veidošanā. Dokumentu, uz kuriem balstīt ekonomikas pārorientāciju, šobrīd jau ir pietiekami daudz, piebilda O. Barānovs, vajag tikai sākt īstenot tajos ietvertos pasākumus, lai pamazām tuvotos ilgtermiņa mērķim — zināšanu ietilpīgai ekonomikai.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore

Ziņojuma ievadā

Ekonomikas ministrijas speciālisti nodod Jūsu vērtējumam kārtējo — sešpadsmito Ziņojumu par Latvijas tautsaimniecības attīstību. Pirmais Ziņojums tika izdots 1994. gada septembrī, nākamie — tradicionāli divreiz gadā jūnijā un decembrī. Tāpat kā iepriekšējos Ziņojumos arī šajā vērtēts valsts ekonomiskais stāvoklis un reformu gaita, prognozētas tautsaimniecības attīstības perspektīvas.

Esmu gandarīts, ka konsekventas politikas rezultātā Latvija ir kļuvusi par vienu no valstīm Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionā, kura attīstījusies visstraujāk. Latvijā īstenotās ekonomiskās reformas ir pozitīvi novērtējušas arī starptautiskās ekonomiskās institūcijas, tādas kā Eiropas Komisija, Starptautiskais valūtas fonds u.c. Tomēr mēs ļoti labi apzināmies, ka ekonomiskās reformas Latvijā vēl nav pabeigtas. Ir jāturpina rekonstruēt tautsaimniecību, ieviest modernu menedžmentu un izglītot cilvēkus tiem jaunos — tirgus funkcionēšanas apstākļos.

Par vienu no pašreizējā attīstības posma svarīgākajiem uzdevumiem valdība uzskata nosacījumu radīšanu straujai ekonomikas izaugsmei Latvijā, paplašinot izaugsmes bāzi, sekmējot plašāku sabiedrības slāņu un reģionu iekļaušanos tautsaimniecības apritē, samazinot nelabvēlīgās atšķirības labklājības iespējās, vienlaikus pastiprinot katra sabiedrības locekļa atbildību par savu un ģimenes locekļu materiālās labklājības, izglītības un veselības līmeni. Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, valdības ekonomiskā politika ir vērsta uz tālāku makroekonomiskās vides nostiprināšanu, labvēlīgāku apstākļu radīšanu uzņēmējdarbībai, vienlīdzīgas un godīgas konkurences nodrošināšanu, privatizācijas pabeigšanu u.c.

Pēdējo divu gadu laikā izaugsme Latvijā ir paātrinājusies. 2000. gadā IKP pieauga par 6,8%, 2001. gadā — par 7,7%. Aktivitāte pieaug visās nozīmīgākajās tautsaimniecības nozarēs. Kāpums ir sasniegts stabilā makroekonomiskā vidē. Inflācija ir zema un valūtas maiņas kurss — stabils. Ņemot vērā, ka pasaules ekonomikas attīstība pagājušajā gadā palēninājās, Latvijā sasniegtais ir jāvērtē ļoti pozitīvi.

2002. gada 1. ceturksnī vājā ārējā pieprasījuma dēļ izaugsmes tempi Latvijā līdzīgi kā citās reģiona valstīs ir nedaudz kritušies. Tomēr sagaidāms, ka gada otrajā pusē līdz ar pasaules ekonomikas atveseļošanos paātrināsies arī izaugsme Latvijā. Prognozējam, ka kopumā IKP 2002. gadā pieaugs par aptuveni 5%. Augstais investīciju līmenis, uzņēmējdarbības vides uzlabošanās, iespējas saņemt būtisku atbalstu no ES strukturālajiem fondiem vieš cerības, ka izaugsme būs pietiekami strauja arī nākamajos gados.

Ziņojumā Jūs atradīsit informāciju gan par galveno ekonomisko un sociālo rādītāju un tautsaimniecības nozaru attīstību un ārējo ekonomisko vidi, gan arī par integrācijas procesu Eiropas Savienībā, ekonomiskās attīstības programmām, privatizāciju, uzņēmējdarbības politiku un citām ekonomiskajām reformām. Nobeigumā Ziņojuma autori dod rekomendācijas valsts ekonomiskās politikas pilnveidošanai.

Ne visus Ziņojumā aplūkotos jautājumus ir vērtējis Ministru kabinets, tāpēc daudzi spriedumi par valsts ekonomisko attīstību un priekšlikumi par turpmāko rīcību atspoguļo tikai Ekonomikas ministrijas speciālistu viedokli.

Ceru, ka Ziņojums noderēs ekonomistiem, uzņēmējiem, visiem, kurus interesē Latvijas tautsaimniecības attīstības problēmas, un rosinās valsts institūciju, dažādu organizāciju un interešu grupu pārstāvju, ekonomistu un citu interesentu domu apmaiņu.

2002. gada jūnijs Aigars Kalvītis, ekonomikas ministrs