“Latvijā mums ir vairāk jārunā savā latviešu valodā”

Ministru prezidenta p.i., ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, intervijā Latvijas Radio raidījumā “Kāpnes” ceturtdien, 18.jūlijā

Intervija Latvijas Radio 18.jūlija raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.09. Vada žurnāliste Ingrīda Ābola

— Sarunu mēs ierakstām no rīta, jo šodien jūs būsit Ludzā. Kāpēc?

Indulis Bērziņš:

— Jā. Labdien! Nu jau pagājuši trīs gadi, kopš es esmu ārlietu ministrs, braucu uz dažādām Latvijas vietām — Skrundu, Liepāju, Ventspili, Valmieru, Rēzekni, Daugavpili, Bausku, varētu saukt vēl daudzas citas vietas, lai runātu ar cilvēkiem, uzklausītu cilvēkus. Ārpolitika nav kas atrauts, cilvēkiem ir jāsaprot, kādus ieguvumus Latvija gūs, iestājoties Eiropas Savienībā. Ja cilvēki nesapratīs to, viņi, protams, nebalsos par Eiropas Savienību, un vienīgā labākā iespēja, kā to panākt, ir runāt ar cilvēkiem pašam un skaidrot cilvēkiem. Tas ir mans pienākums.

 

— Interese ir liela?

I.Bērziņš: — Interese ir milzīga, un jautājumi ir ļoti... nu, latvieši lieto vārdu “sakarīgi”, tātad jautājumi ir tiešām pēc būtības. Bet, kas attiecas par Ludzu un rītdien uz Krustpili, kur es braucu, tur ir sevišķs gadījums. Tad, kad Latviju apmeklēja komisārs Ginters Ferhoigens, es speciāli uzsvēru, tiekoties ar viņu, ka Latvijai šinī eirokontekstā ir būtiski attīstīt tos reģionus, kas pagaidām, par nožēlu, nav tik veiksmīgi kā Rīga vai Ventspils. Un šajā gadījumā Latgale ir viens šāds reģions, tai ir nepieciešama speciāla uzmanība, un Eiropas nauda ļaus jebkurai valdībai, lai kāda tā arī būtu, ja tai būs šī griba, pievērst speciālu uzmanību Latgalei. Tieši tāpēc es esmu tur, lai runātu ar cilvēkiem par jaunajām iespējām un par to, ko paši cilvēki domā, kā to izmantot — ceļiem, vidējam un mazajam biznesam, lauksaimniecībai — gan tradicionālai, gan netradicionālai; par to ir jārunā ar cilvēkiem.

 

— Latgalē ļoti daudz lieto krievu valodu. Kādā valodā jūs sarunājaties tur ar cilvēkiem?

I.Bērziņš: — Es runāju latviešu valodā, tā ir valsts valoda, un mani saprot, man nekad nav bijušas problēmas.

Protams, ja kāds cilvēks pienāk uz ielas un man vaicā krievu valodā, ja viņš nesaprot latviešu valodu, es varu viņam atbildēt arī krievu valodā, tāpat kā es runāju, ja nepieciešams, angļu valodā un saprotu vācu valodu.

Bet Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda, un mums ir vairāk jārunā latviešu valodā, jo tikai tā mēs varam pozitīvi piespiest jeb veicināt latviešu valodas lietošanu. Bieži vien latviešu valoda netiek lietota arī tādēļ, ka to nelieto paši latvieši, runājot ar cittautiešiem.

 

— Klausītāja Gedroviča jums vaicā: tad, kad mēs būsim Eiropas Savienībā un NATO, kādi būs tālākie Latvijas stratēģiskie mērķi?

I.Bērziņš: — Man liekas, tas ir ļoti labs jautājums. Pirmkārt, dzīve nebeidzas, nav vēstures un dzīves beigas līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO. Eiropas Savienība un NATO ir tikai līdzeklis, lai cilvēki dzīvotu labāk, lai mums būtu vairāk investīciju, lai mums būtu vairāk naudas, lai mums būtu labāki ceļi, lai mums būtu attīstītāka lauksaimniecība un tā tālāk, — tas ir līdzeklis. Un īstenībā, Latvijai iekļūstot šajās organizācijās, pirmkārt, pieaugs Latvijas loma pasaulē. Kāpēc uz šejieni brauc Armēnijas prezidents, Ķīnas prezidents, kāpēc brauc un ar mums tiekas? Viņi skatās uz mums kā uz nākamo Eiropas Savienības un NATO sastāvdaļu, un arī maza valsts, esot šinīs organizācijās, var vairāk ietekmēt pārējās attiecības, nekā esot ārpusē. Un man liekas, ka šajā gadījumā mums nākotnē paveras lielas iespējas tajā teritorijā, kuru agrāk sauca par Padomju Savienību, tādās valstīs kā Uzbekija, Gruzija, Azerbaidžāna, Armēnija — tur tiešām Latviju un latviešus ciena, uzskata mūs par paraugu daudz kur, lai cik mums pašiem tas dīvaini liktos, un ir gatavi ieklausīties mūsu ekspertīzē. Starp citu, nupat man bija arī tikšanās ar amerikāņiem, viņi uzsver, ka ir ļoti svarīga šī Latvijas un Baltijas valstu ekspertīze un mūsu pieredzes nodošana šīm valstīm. Eiropieši ir gatavi mums dot naudu tikai tādēļ, lai mēs pārliecinātu, mācītu šo valstu iedzīvotājus. Starp citu, tur gan mums noderēs krievu valoda, ko mēs zinām, varbūt atšķirībā no eiropiešiem.

 

— Pieredze ir viena lieta, bet otra lieta ir arī ekonomiskā sadarbība ar tām valstīm, ko jūs minējāt — katrā no šīm valstīm ir kāda dabas bagātība, un tirdzniecība — tas nav šķērslis starp nevienu valsti.

I.Bērziņš: — Protams, un sevišķi, piemēram, Uzbekijā, Kazahijā, Azerbaidžānā, arī citās valstīs, ne tikai tur vien, dažās no tām ir gandrīz “visa Mendeļejeva tabula” un visas iespējamās dabas bagātības, tā ka, ņemot vērā enerģētisko resursu nozīmi nākotnē gan Eiropā, gan pasaulē, šim mūsu sadarbības virzienam ir ļoti liela perspektīva nākotnē.

 

— Šodienas iekšpolitikas galvenais jautājums ir medicīnas darbinieku pikets un viņu uzstāšanās, demonstrēšana visā Latvijā. Ja medicīnas darbinieki ir tik uzņēmīgi un neatlaidīgi, tad laikam nav tādas īstas ticības valdības solījumiem?

I.Bērziņš: — Par nožēlu. Jāsaka — par nožēlu, jo es ar visu atbildību varu teikt, ka valdība ir izdarījusi visu, kas ir tās spēkos pašreizējā budžeta ietvaros, jo būtu bezatbildīgi šobrīd solīt mediķiem kaut ko, ko šī valdība nevarēs ietekmēt. Būs vēlēšanas, arī mediķi ies un balsos, tiks ievēlēta jauna Saeima un jauna valdība veidota, un es esmu simtprocentīgi pārliecināts, ka valdības sastāvs, ja arī daži vecie ministri tur būs, nebūs tāds kā šobrīd. Tātad šobrīd solīt būtu visvieglāk, valdība varētu apsolīt visu, tā būtu pilnīga bezatbildība gan pret mediķiem, gan pret pacientiem, sāksim jau ar to. Šajā gadījumā tas, ko var iedot šī budžeta ietvaros, tiks iedots; koalīcija turpinās savu darbu vēl mēnesi pēc vēlēšanām, un tad, kad tiks atvērts budžets, nepieciešamie līdzekļi arī šajos labojumos tiks piešķirti, tas ir pilnīgi skaidrs. Galu galā, kā jau es teicu — valdība nemainīsies nākamajā dienā pēc vēlēšanām, mēnesis paies, kamēr tiks formēta jaunā valdība, un pirmo reizi uz savu sēdi sanāks jaunā Saeima, tā ka, man liekas šeit varētu barot visus ar solījumiem, bet, paldies Dievam, valdība to nedara. Starp citu, šinī sēdē, kuru es vadīju, mēs arī izņēmām no iepriekšējā protokola to, ka valdība atteiktos no šī sava piedāvājuma, gadījumā ja mediķi streikotu, jo tas daudziem likās provokatīvs solis, un, ja tas tā ir, ja to cilvēki tā uztvēra, tad, protams, no tā bija jāatsakās, un mēs arī atteicāmies. Par nožēlu, es pats ar mediķiem šodien tikties nevarēšu, jo būšu Ludzā — tas bija sen apsolīts, un es vienkārši nezināju tobrīd, ka šādi notikumi attīstīsies Rīgā.

 

— Es jums tieši kā ārlietu speciālistam gribēju to jautājumu uzdot, ko jūs pats jau tikko minējāt: tur bija tas nosacījums — jūs kaut ko dabūsit tad, ja nestreikosit. Šajā otrdienā pie mikrofona bija Olafs Brūvers no Valsts cilvēktiesību biroja, un mēs tieši runājām, ka Latvijā cilvēkiem ir jāmāca un jāatļauj brīvi izteikt savu viedokli — vai tas ir par vai tas ir pret, tā notiek visās pasaules valstīs. Ja ir klāt draudi, tad tas nāk it kā no pagātnes laika līdzi. Kā tas vispār bija tur ielikts?

I.Bērziņš: — Es īsti nevarētu piekrist Brūvera kungam kopumā. Streiks tiešām ir visās demokrātiskās valstīs pielietojama forma, kā cilvēki pauž savu viedokli, salīdzinoši ekstrēmi, bet pilnībā demokrātijas ietvaros. To dara Francijā, Lielbritānijā, Vācijā — visur streikotāji kaut ko prasa, un valdība mēģina apmierināt šo streikotāju vēlmes. Šajā gadījumā valdība jau neaizliedz streiku, tā to nedrīkst darīt un arī nedara, un tās ir mediķu tiesības. Valdībai ir jāreaģē, un valdība var reaģēt vienā vai otrā veidā, tā ka kopumā piekrist tam nevarētu, bet es pats biju par to, lai šis punkts tiktu izņemts, un tas tika izņemts no šī te protokola. Protokola ierakstā ir palikuši visi skaitļi, tas reālais, ko valdība var izdarīt mediķu labā. Es te gan gribētu vēlreiz piebilst, ņemot vērā karsto laiku šodien Latvijā, arī laikrakstā “Diena” par to šodien runāju — situācija tomēr ir drusku citāda nekā parasti. Līdz šim, paldies Dievam, tie paši mediķi ir ziņojuši, ka nav nekas speciāls noticis šī karstā laika ietekmē, nav bijuši gadījumi, ka daudzu cilvēku veselība būtu strauji pasliktinājusies. Bet, protams, streika apstākļos, ja cilvēki būs spiesti ilgi gaidīt medicīnisko palīdzību, tas varētu radīt zināmas problēmas atsevišķiem cilvēkiem, bet es zinu, ka mediķi ir atbildīgi cilvēki, viņi to ņems vērā, cerams, arī to, ka ir šādi laika apstākļi, kas var ietekmēt cilvēku veselību.

 

— Es atgriežos drusciņ pie Brūvera kunga un laboju to, ko jūs sacījāt — Brūvera kungs nesacīja par streiku, ka tas ir nepieciešams. Viņš teica, ka cilvēkiem ir jāprot brīvi izteikt savu “par” un “pret” — tā bija. Es negribu, lai Brūvera kungs kaut ko pārprastu.

I.Bērziņš: — Tur viņam var pilnībā piekrist.

 

— Tagad runāsim par citu tematu. Vakar jūs tikāties ar Elizabeti Džounsu no ASV, Valsts departamenta direktori Eiropas un Eirāzijas lietās. Vai jūs pārrunājāt arī Latvijas un ASV divpusējās attiecības un konkrēti ASV dolāra un Latvijas lata attiecības, savstarpējo ietekmi uz kursu?

I.Bērziņš: — Kopumā šis jautājums atsevišķi netika izdalīts. Divpusējās attiecības mēs pārrunājām, tāpat arī pārrunājām Eiropas Savienības, NATO jautājumus. Amerikas Savienotās Valstis, protams, redz Baltijas valstis kā savus partnerus, jā, mazas valstis, bet valstis, kas tur vārdu, solījumus, kas vienmēr ir rīkojušās atbildīgi. Un amerikāņi tiešām redz mūs kā tādu panākumu stāstu, ja salīdzina mūs ar pārējām valstīm. Patiesi, deviņdesmito gadu sākumā mūs neviens — un to mēs abi atceramies — pat nesalīdzināja, piemēram, ar Bulgāriju un Rumāniju. Šobrīd mēs esam, sevišķi pēdējo gadu laikā, panākuši to, ka īsā laikā, veiksmīgi aizstāvot savas nacionālās intereses, esam tuvu sarunu pabeigšanai ar Eiropas Savienību, esam NATO kandidātvalsts un saņemsim — es esmu pārliecināts — ielūgumu Prāgā, un to amerikāņi ļoti novērtē.

 

— Tieši par dolāru un latu?

I.Bērziņš: — Ja par dolāru un latu, tad man vakar bija konsultācijas ar Latvijas Bankas prezidentu Rimšēviča kungu, un šeit es gribu uzsvērt tikai dažas lietas. Pirmkārt, šobrīd nav noticis nekas pārsteidzošs. Atcerēsimies, ka sākumā, tad, kad tikko tika ieviests eiro, tās attiecības bija 1 pret 1,17. Tad, eiro kļūstot arvien vājākam, mēs nonācām situācijā, kad pietika ar 84 centiem, lai nopirktu vienu eiro. Eiro kļuva nedaudz vājāks šinī sākuma posmā, starp citu, vājāks, nekā daudzi speciālisti prognozēja. Un tad jau bija, varētu teikt, pretējā galējība. Kas ir noticis šobrīd? Ja mēs paskatāmies formāli, tad šobrīd ir zelta vidusceļš — viens pret vienu, un, ja tas saglabāsies, ja Amerikas Savienoto Valstu ekonomiku — lielāko, spēcīgāko ekonomiku — nepiemeklēs kāda veida katastrofa — divas jau viņiem, par nožēlu, ir nācies pārdzīvot — 11.septembris un sevišķi pēdējais, šie korporatīvie skandāli, kad strauji krītas uzticība lielajām korporācijām, attiecīgi cilvēki pārdod akcijas — tad, protams, mēs varam cerēt nākotnē uz pozitīvu rezultātu, sevišķi tādēļ, ka ASV Federālo rezervju priekšsēdētājs Alens Grīnspens, cilvēks, kas tur vārdu, kam var uzticēties, ir paudis zināmu optimismu jautājumā, kas attiecas uz ASV ekonomiku šinī pusgadā un nākošā gada laikā. Kas attiecas uz latu, tas arī ir cieši saistīts ar šīm valūtām, lats, protams, ir kļuvis vājāks pret eiro — pilnīgi loģiski, šādi mainoties valūtu kursiem. Un es esmu ilgi dzirdējis no eksportētājiem, ka šis stiprais eiro viņiem nav izdevīgs, tāpat kā iepriekš nebija izdevīgs stiprais dolārs, un šajā gadījumā es negribu pretendēt uz kādām speciālām eksperta zināšanām ekonomikā, bet man tomēr liekas, ņemot vērā to, ko paši eksportētāji ir teikuši, ka tā ir zināma atelpa mūsu eksportētājiem, tai skaitā, piemēram, mūsu koku eksportā, sevišķi attiecībās ar Lielbritāniju.

 

— Tad Latvijai pagaidām tas tikai par labu nāk?

I.Bērziņš: — Pagaidām Latvijā... Nu, es negribu teikt, vai par labu vai par sliktu, to mēs redzēsim, bet katrā ziņā es šeit neredzu Latvijai kādu speciālu problēmu, vismaz ja šīs attiecības saglabājas tādas, kādas ir. Visu jau noteiks ekonomiskā attīstība — ja Amerikas Savienoto Valstu ekonomika attīstīsies veiksmīgi, dolārs atkal nostiprināsies.

 

— Īstenībā tā jau laikam arī vajadzētu būt, jo Amerika tomēr ir lielvalsts. Un neviens jau negrib, lai Amerikai ietu ekonomika uz leju, mēs esam ieinteresēti ekonomikas augšupejā jebkurā valstī.

I.Bērziņš: — Protams, jo mēs esam saistīti ar šīm valstīm. Eiropas Savienība mums ir lielākais partneris, divas trešdaļas no mūsu tirdzniecības ir ar Eiropas Savienību, un tā īstā nelaime ir tikai tur, ka eiro jau nav kļuvis 1 pret 1, nostiprinoties eiro. Tas ir kļuvis tik stiprs, pavājinoties dolāram, un tas ir varbūt tas sliktākais.

 

— Vai ar Džounsas kundzi jūs runājāt arī par starptautiskā terorisma jautājumiem?

I.Bērziņš: — Neapšaubāmi. Tas ir jautājums, kas vienmēr tiek pārrunāts ar amerikāņiem, tas ir amerikāņu dienaskārtībā jautājums numur viens, un es domāju, ka tam ir jābūt visu valstu dienaskārtībā pirmajam jautājumam. Neviens nevar palikt malā.

 

— Kādas pasības pret Latviju?

I.Bērziņš: — Mums ir speciāls terorisma apkarošanas plāns, starp citu, ko mēs speciāli skatījām pēdējā valdības sēdē, pa punktiem gājām cauri tam, ko kura ministrija ir izdarījusi; ja kaut kas nav izdarīts, kāpēc nav izdarīts, kāpēc jāmaina termiņi, tā grupa, ko savā laikā vadīja premjers Andris Bērziņš, kura vadībā tika sagatavots šis plāns, veiksmīgi strādāja, tāpat kā šī plāna izpilde ir veiksmīga, krīzes kontroles centrs arī ļoti labi strādāja šinī jomā.

 

— Tad nav nekur tādu neizpildītu punktu, jūsuprāt?

I.Bērziņš: — Vēl ir likumdošanā palikuši.

 

— Kuri tie ir?

I.Bērziņš: — Tie ir atsevišķi jautājumi, kur jautājumu sagatavošanas sarežģītības dēļ vēl nav pieņemts lēmums, bet Latvijai nav nekā tāda, ko amerikāņi varētu mums pārmest, viņi arī mums neko nav pārmetuši. No amerikāņu viedokļa, mēs darbojamies veiksmīgi.

 

— Ko Latvija galvenokārt prasa terorisma apkarošanā?

I.Bērziņš: — Redziet, Latvija varbūt nav tiešs teroristu mērķis, bet mums kopumā ir jāpanāk tas, lai Latvijas teritoriju teroristi nevarētu izmantot nevienā veidā — sagatavojot terora aktus, nevarētu izmantot mūsu bankas, eksporta un importa kontrole būtu ļoti korekta, netraucējot eksportam un importam, bet tajā pašā laikā sekojot, lai kaut kas netiktu izdarīts nelikumīgi. Visās šinīs jomās no mums tiek prasītas aktivitātes, kuras arī ir.

 

— Un tagad pēdējais jautājums mūsu sarunā — par korupcijas novēršanas un apkarošanas lietām. Tās tā kā sāk virzīties uz priekšu, tāds cerīgāks skats paveras.

I.Bērziņš: — Jā, mēs jau iepriekšējā reizē arī par to runājām. Andris Bērziņš un tieslietu ministre, valdība kopumā ļoti nopietni uztver šo jautājumu, tas nav ķeksītis. To es arī, starp citu, teicu, tiekoties ar amerikāņiem, jo viņi arī uzdeva jautājumu, kāpēc tik ilgi tiek meklēts šī biroja vadītājs, un es teicu: visvienkāršākais būtu ielikt cilvēku un pateikt — mīļie amerikāņu draugi, lūk, mums ir cilvēks, viss notiek. Nu, un tad jau nāks vēlēšanas, tad redzēsim. Atkal — šāda nav valdības pozīcija, tā bija ļoti atbildīga pozīcija, un man liekas, ka beigās mēs tur dabūsim cilvēku, kuram ir pieredze arī šinī jomā, kurš spēs aktīvi darboties, lai kardināli samazinātu korupcijas līmeni, jo, ziniet, tā pavisam godīgi — korupcija ir visur, arī tajās pašās Eiropas Savienības valstīs, arī Amerikas Savienotajās Valstīs pēdējie skandāli liecina par to, ka viss nav kārtībā, bet mums pašiem pirmkārt ir jādomā par sevi un jāpanāk, lai korupcija netraucētu ekonomikas attīstību.

 

— Jūs redzat reālu kandidātu, vienu no visiem?

I.Bērziņš: — Tas nebūtu korekti, ja es tagad viņu nosauktu. Galā katrā ziņā to izvērtēs speciālisti, bet, protams, ņemot vērā cilvēku biogrāfijas un pieredzi, katram no mums ir savas simpātijas.

 

— Vai jums liekas, ka šobrīd attiecībā uz kandidātiem, salīdzinot ar iepriekšējo reizi, jau ir reāls iznākums redzams?

I.Bērziņš: — Jā, jā. Man personīgi liekas tā, bet es pats to tieši ietekmēt nevarēšu, tā ka es varu, tāpat kā jūs, vienkārši izteikt cerības, ka tā tas būs.

 

Pēc ieraksta “LV” diktofonā