ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas Bankas 2001. gada 30. marta informācija "Par Latvijas maksājumu bilanci". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.04.2001., Nr. 54 https://www.vestnesis.lv/ta/id/6463
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Latvijas Banka
Informācija Rīgā 2001. gada 30. martā
Par Latvijas maksājumu bilanci
Latvijas maksājumu bilance
2000. gada 4. ceturksnī
Maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 2000. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās par 40,3 milj. latu un bija 115,8 milj. latu jeb 9,5% no iekšzemes kopprodukta (1999. gada 4. ceturksnī - 14,8%). Eksporta pieaugumam (14,3%) apsteidzot importa kāpumu (9,4%), preču negatīvā saldo attiecība pret iekšzemes kopproduktu (IKP) uzlabojās, lai gan nedaudz pieauga tā absolūtais lielums. Eksporta pieauguma pārsvars pār importa pieaugumu bija vērojams jau iepriekšējos ceturkšņos, taču 4. ceturksnī tas bija vislielākais. Visvairāk pieauga metālu un to izstrādājumu, koksnes un tās izstrādājumu, tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu eksports, un transportlīdzekļu, metālu un to izstrādājumu, mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu imports.
Salīdzinājumā ar 2000. gada iepriekšējiem ceturkšņiem maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 4. ceturksnī pieauga. Šāds pieaugums vērojams katra gada pēdējā ceturksnī, kad, palielinoties iekšzemes pieprasījumam, strauji aug preču imports. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni preču eksports pieauga par 4,3%, bet imports - par 11,0% (galvenokārt mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas, minerālie produkti un tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi).
Pakalpojumu pozitīvais saldo bija 53,2 milj. latu un sedza 25,7% no preču negatīvā saldo. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pakalpojumu saldo palielinājās par 8,8 milj. latu, jo uzlabojās pārvadājumu un ceļojumu pakalpojumu saldo. Pārvadājumu pakalpojumu pozitīvais saldo pieauga par 1,7 milj. latu, jo sniegtie pārvadājumu pakalpojumi pieauga vairāk nekā saņemtie pārvadājumu pakalpojumi. Pieaugot nerezidentu tēriņiem Latvijā un samazinoties Latvijas rezidentu izdevumiem ārvalstīs, ceļojumu pakalpojumu negatīvais saldo samazinājās par 8,5 milj. latu. Citu pakalpojumu saldo 4. ceturksnī nedaudz pasliktinājās.
Ienākumu saldo 4. ceturksnī kļuva pozitīvs un sasniedza 16,9 milj. latu (pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu - 27,2 milj. latu). To noteica gan pieaugošie rezidentu no ārvalstīm gūtie ienākumi, gan nelielie nerezidentu ienākumi no tiešajām investīcijām. Kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo 4. ceturksnī bija 21,0 milj. latu un sedza 10,2% no preču negatīvā saldo.
Kapitāla un finanšu konta pozitīvais saldo 2000. gada 4. ceturksnī sedza tekošā konta negatīvo saldo.
Nerezidenti tiešās investīcijas Latvijā palielināja par 83,0 milj. latu. Lielākās ārvalstu tiešās investīcijas veiktas finansu starpniecībā un pasta un sakaru jomā. Tiešo investīciju pozitīvais saldo 4. ceturksnī bija 85,5 milj. latu un sedza 73,8% no tekošā konta negatīvā saldo.
Latvijas rezidenti (galvenokārt Latvijas bankas) turpināja palielināt ieguldījumus ārvalstu vērtspapīros, bet nerezidenti samazināja ieguldījumus Latvijas vērtspapīros, un portfeļieguldījumu konta negatīvais saldo sasniedza 113,7 milj. latu.
Citu ieguldījumu pozitīvais saldo bija 161,8 milj. latu. Līdzekļu ieplūde galvenokārt notika banku sektorā. Latvijas banku piesaistīto nerezidentu noguldījumu apjoms palielinājās par 205,1 milj. latu, savukārt Latvijas bankas palielināja noguldījumu apjomu ārvalstu kredītiestādēs (par 54,2 milj. latu). Latvijas bankas 4. ceturksnī samazināja nerezidentiem izsniegto kredītu apjomu par 12,5 milj. latu (samazinot gan ilgtermiņa, gan īstermiņa aizdevumus) un citus ārvalstu īstermiņa aktīvus (par 12,0 milj. latu). Valdības ārējie ilgtermiņa aizņēmumi 4. ceturksnī palielinājās par 2,5 milj. latu. Uzņēmumu sektors citu ieguldījumu veidā ārējās saistības samazināja par 9,4 milj. latu, atmaksājot ilgtermiņa un īstermiņa ārējos aizdevumus, bet ārējos aktīvus palielināja par 3,5 milj. latu.
Latvijā 4. ceturksnī ieplūda vairāk ārvalstu valūtas, nekā bija nepieciešams tekošā konta operāciju finansēšanai, tāpēc maksājumu bilance bija pozitīva. Rezerves aktīvi palielinājās par 6,3 milj. latu, un Latvijas Banka atmaksāja daļu SVF kredīta.
Latvijas maksājumu bilance
2000. gadā
2000. gadā maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo samazinājās par 79,0 milj. latu un bija 296,0 milj. latu jeb 6,8% no IKP (1999. gadā - 9,6%). Visu tekošā konta posteņu saldo attiecībā pret IKP uzlabojās. Lai gan preču negatīvais saldo pieauga (par 45,7 milj. latu), preču eksporta pieaugumam (12,6%) apsteidzot importa pieaugumu (10,9%), nedaudz uzlabojās arī preču negatīvais saldo attiecībā pret IKP.
Uzlabojoties visu pakalpojumu grupu saldo (kopumā par 77,1 milj. latu), pakalpojumu pozitīvais saldo sasniedza 273,7 milj. latu un sedza 42,5% no negatīvā preču saldo. Sniegto pakalpojumu apjoma pieaugums apsteidza saņemto pakalpojumu apjoma kāpumu.
Ienākumu saldo kļuva pozitīvs (15,8 milj. latu). To noteica gan rezidentu ārvalstīs gūto ienākumu pieaugums, gan nelielie nerezidentu ienākumi no tiešajām investīcijām Latvijā sakarā ar 1999. gada zaudējumiem nebanku sektorā. Kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo sasniedza 58,4 milj. latu un sedza 9,1% no preču negatīvā saldo.
Tiešo investīciju pozitīvais saldo sasniedza 242,3 milj. latu un sedza 81,8% no tekošā konta negatīvā saldo. Portfeļieguldījumu saldo bija negatīvs (203,5 milj. latu), bet citu ieguldījumu pozitīvais saldo bija 261,5 milj. latu.
Ilgtermiņa kapitāla ieplūde pilnībā sedza tekošā konta negatīvo saldo. Savukārt Latvijas rezidentu ārējie īstermiņa ieguldījumi bija vienādi ar nerezidentu īstermiņa ieguldījumiem Latvijā.
Latvijā 2000. gadā ieplūda vairāk ārvalstu valūtas, nekā bija nepieciešams tekošā konta operāciju finansēšanai. Rezerves aktīvi palielinājās par 9,9 milj. latu.
| Latvijas maksājumu bilance | |||||
| tūkstošos latu | |||||
| Postenis | 2000. gads | ||||
| 1. cet.* | 2. cet.* | 3. cet.* | 4. cet. | ||
| Tekošais konts | -296 035 | -40 655 | -76 116 | -63 453 | -115 812 |
| Preces | -644 034 | -111 579 | -157 865 | -167 704 | -206 886 |
| Kredīts (eksports) | 1 248 465 | 296 341 | 316 229 | 311 235 | 324 660 |
| Debets (imports) | -1 892 499 | -407 920 | -474 094 | -478 938 | -531 546 |
| Pakalpojumi | 273 727 | 77 012 | 76 234 | 67 313 | 53 168 |
| Kredīts (eksports) | 735 097 | 174 126 | 191 675 | 191 923 | 177 372 |
| Debets (imports) | -461 370 | -97 114 | -115 441 | -124 610 | -124 204 |
| Ienākumi | 15 842 | -16 395 | -6 386 | 21 749 | 16 873 |
| Kredīts | 131 121 | 23 203 | 32 321 | 34 006 | 41 590 |
| Debets | -115 280 | -39 598 | -38 707 | -12 257 | -24 717 |
| Kārtējie pārvedumi (transferti) | 58 430 | 10 307 | 11 902 | 15 189 | 21 033 |
| Kredīts | 122 458 | 25 329 | 24 286 | 33 836 | 39 007 |
| Debets | -64 028 | -15 022 | -12 384 | -18 647 | -17 974 |
| Kapitāla konts | 12 728 | 3 000 | 4 826 | 2 866 | 2 037 |
| Kredīts | 18 276 | 3 563 | 5 094 | 3 454 | 6 164 |
| Debets | -5 547 | -563 | -268 | -588 | -4 128 |
| Finanšu konts | 290 360 | 41 566 | 63 227 | 58 193 | 127 374 |
| Tiešās investīcijas | 242 294 | 57 709 | 52 016 | 47 079 | 85 490 |
| Ārvalstīs | -4 707 | -2 138 | -2 340 | -2 739 | 2 510 |
| Latvijā | 247 001 | 59 847 | 54 356 | 49 817 | 82 980 |
| Portfeļieguldījumi | -203 505 | -60 131 | 1 645 | -31 318 | -113 700 |
| Aktīvi (ieguldījumi ārvalstu | |||||
| vērtspapīros) | -209 660 | -70 861 | -2 784 | -38 243 | -97 772 |
| Līdzdalību apstiprinošie vērtspapīri | -24 525 | -3 107 | -1 036 | -4 923 | -15 459 |
| Parāda vērtspapīri | -185 135 | -67 754 | -1 748 | -33 321 | -82 313 |
| Obligācijas un parādzīmes | -203 763 | -79 681 | -16 314 | -33 482 | -74 286 |
| Naudas tirgus instrumenti | 17 288 | 11 922 | 14 950 | -271 | -9 313 |
| Atvasinātie finanšu instrumenti | |||||
| (derivātdarījumi) | 1 340 | 5 | -384 | 433 | 1 286 |
| Pasīvi (ārvalstu ieguldījumi | |||||
| Latvijas vērtspapīros) | 6 156 | 10 730 | 4 429 | 6 925 | -15 928 |
| Līdzdalību apstiprinošie vērtspapīri | -4 616 | 3 919 | 4 349 | -3 180 | -9 704 |
| Parāda vērtspapīri | 10 771 | 6 811 | 79 | 10 105 | -6 224 |
| Obligācijas un parādzīmes | 14 305 | 6 843 | 2 416 | 11 290 | -6 245 |
| Naudas tirgus instrumenti | -3 380 | 14 | -2 329 | -1 085 | 21 |
| Atvasinātie finanšu instrumenti | |||||
| (derivātdarījumi) | -154 | -46 | -8 | -100 | 0 |
| Citi ieguldījumi | 261 504 | 57 163 | -2 237 | 44 731 | 161 846 |
| Aktīvi (Latvijas aizdevumi | |||||
| ārvalstīm u.tml.) | -208 816 | -50 668 | -87 467 | -36 014 | -34 667 |
| Monetārās iestādes | 13 586 | 13 334 | 1 473 | 824 | -2 045 |
| Valdība | -230 | -619 | 356 | -578 | 610 |
| Bankas | -226 890 | -65 166 | -91 728 | -40 291 | -29 705 |
| Citi sektori | 4 718 | 1 782 | 2 432 | 4 031 | -3 527 |
| Pasīvi (ārvalstu aizdevumi | |||||
| Latvijai u.tml.) | 470 320 | 107 832 | 85 230 | 80 746 | 196 513 |
| Monetārās iestādes | -3 143 | -2 269 | -1 637 | -2 287 | 3 050 |
| Valdība | -4 646 | -351 | -567 | -6 192 | 2 464 |
| Bankas | 441 452 | 100 868 | 56 695 | 83 523 | 200 365 |
| Citi sektori | 36 657 | 9 583 | 30 740 | 5 701 | -9 367 |
| Rezerves aktīvi | -9 933 | -13 176 | 11 803 | -2 299 | -6 262 |
| Novirze | -7 053 | -3 911 | 8 062 | 2 394 | -13 599 |
* Dati ir precizēti.
Latvijas Bankas preses sekretārs Edžus Vējiņš