Pētījuma rezultātu izkārtojums

1. Latvijas iedzīvotāju priekšstati par korupcijas būtību, pastāvēšanas priekšnoteikumiem un attīstības tendencēm

LNKA. Korupcijas tēls Latvijā.

Ieskats preses publikācijās

Iedzīvotāji vienlaikus arī viktimizē sevi (skat A. Putniņa šajā pētījumā), pastāvot viedoklim, kas šādā bezaģentūras stāvoklī cilvēkiem ir vienkārši jācīnās pret agresīvi noskaņoto valsti, jo citādi nav iespējams eksistēt.

Valsts apzināti rada situāciju, lai cilvēks maksā visu mūžu un viņš neko nedabū, jo viņš nomirst pirms tās pensijas.

1. grupa

Valsts dara visu apzināti. Jūs paskatieties uz tām jaunajām kvītīm - Latvenergo, par gāzi un visu pārējo. Jāglabā gadu, divus un viss. Te es sāku, nez kāpēc, to visu lasīt. Nezinu. Lasu - glabāšanas laiks piecpadsmit gadi. Ja jūs piecpadsmit gadus neglabājiet, tad no jums var pieprasīt bez maz par visu. Gāzi piecpadsmit gadus glabāt, Latvenergo desmit gadus sargāt, Lattelekomu glabā visu dzīvi ...

2. (krievu) grupa

Valsts aparātā darbojošos personu rīcība savukārt kalpo par sava veida lomu modeli citiem valsts iedzīvotājiem. Ņemot vērā neuzticēšanās pakāpi un uzskatus par valsts darbinieku negodīgumu, šis modelis ļauj uzdot jautājumu par godīgas rīcības jēgu negodīgā valstī. Vai vienam cilvēkam ir vērts un vai ir iespējams cīnīties pret šo valsts aparātu. Un vai tas dos kādu labumu sabiedrībā, ja kāds pilsonis būs godīgs, nedos/neņems kukuļus un maksās visus nodokļus.

Negatīvais muitā ir viens - nu it kā, ka nāk iekšā ir jāsamaksā nodokļi. Valstij. Līdz ar to [ka netiek samaksāti nodokļi] valsts budžetā nauda nav ieņemta un valdība nevar nopirkt jaunus mersedesus (smiekli)

Nu, tā nevar

Nu pērk tāpatās. Nu pensionāri vienkārši nevar paēst (visi piekrīt)

1. grupa*

Fokusgrupu diskusijās tikai vienā gadījumā nodokļu maksāšana tika sasaistīta ar visas valsts un paša nodokļu maksātāja eksistenci, bet arī tad it kā distancējoties no šāda viedokļa, kuru citi diskusijas dalībnieki steidzās apšaubīt:

(..)dažam tomēr ir tā - ja neviens nemaksās, tad valsts nebūs. Un tad nebūs man biznesa arī.

Es gan to neesmu dzirdējusi.

Tik tālu cilvēki nedomā. Jauni cilvēki vēl par pensijām arī tā ne visai.

Viņš labāk saņem vairāk uz rokas nekā mazāk un ar visiem nodokļiem.

3. grupa

Šāda attieksme pret valsti būtiski neatšķiras no tās, kas pastāvēja sociālisma periodā un savā būtībā ir dziļi marksistiska. Valsts ir mehānisms, kas palīdz valdošajām aprindām ekspluatēt iedzīvotājus un leģitimizēt šo ekspluatāciju. Tai pat laikā jāatzīst, ka koruptīvos procesos iesaistītās personas izmanto šo valsts tēlu, lai pamatotu savu rīcību un attaisnotu morāli nepieņemamu rīcību. Šādas motivācijas (valsts nav to pelnījusi un attiecas pret mums tikpat negodīgi) izmantošana pieder pie korupcijā izmantotās specifiskās valodas, par ko runāsim vēlāk.

Attieksme pret valsts pārstāvjiem: lobisms ir korupcija

Kaut arī valsts, kā jau iepriekš minēts, tiek bieži iztēlota kā anonīms apspiešanas un ekspluatācijas mehānisms, tajā darbojošos personu rīcība arī tiek izmantota ka svarīgs arguments lomas modeļa veidošanai. Valdības, pašvaldības un partiju biedru rīcība tiek tulkota, piemērojot jau aplūkotās negatīvās attieksmes modeļus un pieņemto likumu mērķi tiek attiecināti uz šo personu vai personu grupu personīgajām interesēm.

Nē, tur jau tādi, tādā valdības līmenī . Tur sākas. Tur ir tie hobiji [domāts - lobiji], viņiem ir tie svari rokās. Tam vai tam par labu, vai teiksim, es tam mēģināšu dabūt tieši šo likumu cauri, vismaz lai apstiprinātu ātrāk. Nu es varu tādā veidā ietekmēt. Un es zinu, ka radinieks, vai man pašam ļoti svarīgi, lai šis likums sāktu ātrāk darboties. Tas tur ir.

Bet to pašu jau izdarīja iepriekšējā Saeima ar pensiju likumu To jau speciāli iztaisīja visu. Priekš sevis jau iztaisīja likumu

1. grupa

Es gribēju teikt par valsti. Īstenībā jau valsts neizstrādā likumus. Likumus izstrādā kāda cilvēku grupa savās interesēs. Bieži es ar to visu saskaros savā darbā. Ir konkrēti likumi, un tu jau redzi, kāda grupa tur apakšā stāv. Īstenībā viņi izstrādā sev un tiem pārējiem [kas likumus nepieņem] jācenšas tai situācijā kaut kādā veidā izdzīvot.

3. grupa

Valsts aparāts šajos priekšstatos tiek uztverts kā vieta, kurā noteiktas cilvēku grupas īsteno savas ekonomiskās vajadzības. Šādas intereses var būt gan saistītas ar kādiem lielākiem projektiem, gan ar konkrētu rutinizētu neoficiālu summu iekasēšanu. Pirmā tiek saistīta vairāk ar lobismu vai augstā līmeņa korupciju, kas netiek īpaši nodalītas. Attieksme pret korupciju un lobismu ir apmēram vienāda un respondentu atbildēs (fokusgrupu diskusijās) šīs divas lietas tiek uzskatītas par vienādi nosodāmām.

Kas tādā gadījumā ir lobisms?

Tas jau ir tas pats. Tā ir likumu radīšana noteiktu šauru grupu interesēs.

2. (krievu) grupa

* Šeit un citur teksts rāmītī un kursīvā ir citāti no šajā pētījumā veikto fokusgrupu diskusiju transkriptiem.

Šajā citātā arī netiešā veidā tiek demonstrēta respondentu izpratne par kodēto valodu, kuru pielieto valsts aparāta darbinieki, lai maskētu savas rīcības patieso (korumpēto) dabu.

Var darīt kā Amerikā un nosaukt to par lobismu, un izlikties, ka nav viņas [korupcijas]. Mēs arī varam tā izdarīt. Oficiāli kantori, kas pieņem naudu.

3. grupa

Tirgus pret valsti

Konkrētās situācijās attālinātā, anonīmā un antagoniskā valsts un tās intereses nekādi netiek saistītas ar katra indivīda ikdienas interesēm. Tirgus (visplašākajā nozīmē) intereses šajos konkrētajos gadījumos vienmēr tiek nostādītas augstāk par ideālajām valsts interesēm. Iesaistīšanās koruptīvās darbībās konkrētam cilvēkam konkrētās situācijās dod daudz vairāk ieguvumu, nekā zaudējumu. Ekonomiskās intereses nosaka, ka indivīdam ir jāmaksimalizē savi ienākumi un jāminimalizē izdevumi. Iespējamie izdevumi var būt gan materiālā, gan nemateriālā veidā, kā piemēram zaudēts laiks.

Aplūkojot respondentu atbildes par korupcijas pozitīvajām un negatīvajām pusēm, jāšķiro divu veidu attieksmes. Pirmā ir konkrētā, kas balstīta uz indivīda personisko pieredzi. Korupcijas prakse šajos gadījumos gandrīz vienmēr tiek vērtēta pozitīvi. Ar kukuļdošanu vai paziņu loka izmantošanu iespējams panākt daudz vairāk, nekā izmantojot oficiālos ceļus, ierēdnis var papildināt savu nabadzīgo ģimenes budžetu, politiķis var uzlabot savu vai savu radinieku biznesa iespējas, uzņēmējs - izvairīties no papildus oficiālajiem maksājumiem.

Labvēlīgāka gaisotne un zaļā gaisma. Taisni tev, lai tu varētu apsteigt kādu konkurentu. Tas taču ir normāls process

1. grupa

Atbildot uz jautājumu par to, kuru iemeslu dēļ respondents būtu ar mieru maksāt kukuli, visbiežāk atzīmētās atbildes bija: 1) ir pārliecība, ka tiks panākts problēmas pozitīvs risinājums (18,9%); 2) jautājums, problēma tiek izskatīts ātrāk (17,2%); 3) ir lielāka drošība, ka problēma vispār tiks risināta (16%); 4) darbinieku attieksme ir laipnāka, pretīmnākošāka (11,1%). Iespējamā izvairīšanās no oficiālajiem maksājumiem šajā atbilžu kopā saņēmusi tikai 8,5% atbalstu. Līdzīga attieksme tika bieži pausta arī fokusgrupu diskusijās. Kukulis paātrina kāda jautājuma izskatīšanas ātrumu, var apiet dažādas procedūras un iegūt nepieciešamās izziņas īsākā laikā.

Otra veida attieksme saistīta ar ideju līmeni un attiecas uz valsti kopumā. Šeit tiek pausta daudz negatīvāka attieksme pret korupciju. Turklāt korupcijas negatīvās iezīmes tiek attiecinātas tieši uz šo līmeni. Ja individuālajā līmenī korupcija noved pie dažādiem individuāliem ieguvumiem, tad valstij kopumā tas nodara ievērojamu ļaunumu. Fokusgrupās šeit tāpat kā citās līdzīgās vietās zaudējumi, kas valstij varētu rasties no korupcijas (ja tā ir individuālajā līmenī) tiek kontrastēti ar valsts negodīgumu un nespēju nodrošināt pienācīgus dzīves apstākļus. Savukārt šī nespēja vai nevēlēšanās tiek saistīta ar korupciju augstākos valsts līmeņos un izveidojas tāds kā "patoģenēzes apburtais loks" - viena disfunkcija izraisa otras disfunkcijas pastiprināšanos, kas savukārt pastiprina pirmo.

Šāda divējāda pieeja korupcijas rezultātiem atkarībā no pozīcijas, kuru ieņem vērtētājs, pastāv ne tikai Latvijas iedzīvotāju vidū. Vērtējot no tīri ekonomiskā viedokļa daudzi korupcijas pētnieki nākuši pie secinājuma, ka korupcijas ietekme uz valsts ekonomiku un pat politiskās sistēmas demokratizāciju var būt pozitīva.

"Kopumā ņemot, korupcija ne vienmēr tiek uzskatīta par sociāli nelietderīgu parādību, vismaz raugoties no tradicionālās ekonomikas viedokļa. Tā ir noderīga, pārvarot nepilnības, kas rodas, ja īpašuma tiesības nenosaka tirgus vai ja tirgus nefunkcionē efektīvi "(Brooks 1991:79)

Šeit gan jāpiebilst, kā jau tas norādīts iepriekš, ka valstī nekad visas īpašuma tiesības nenosaka tirgus. Lai aizsargātu pilsoņu tiesības valsts rezervē specifiskas jomas un cenšas nosargāt tās no tirgus intervences.

Latvijas iedzīvotāji par korupcijas pozitīvo ietekmi

uz valsts attīstību

4. tabula

Respondentu atbildes uz jautājumu "vai piekrītat minētajam apgalvojumam?"

(procenti no kopējā respondentu skaita)

Aptaujas respondentu atbildes norāda, ka makroekonomiski Latvijas iedzīvotāji nav noskaņoti līdzīgi liberālajiem ekonomistiem. Apgalvojumam, ka korupcija veicina valsts ekonomisko izaugsmi, pilnībā piekrīt tikai 2,8% respondentu. Pilnībā šādam apgalvojumam nepiekrīt vairāk nekā puse respondentu (52,9%) (4. tabula)

Salīdzinot respondentu atbildes pa vecuma grupām, novērojama izteikta tendence: negatīvā attieksme pret korupciju pieaug līdz ar respondentu vecumu (5. tabula).

5. tabula

Respondentu atbildes uz jautājumu "vai piekrītat minētajam apgalvojumam?"

(procenti no kopējā respondentu skaita)

Jautājums "vai daudzas sabiedrībai noderīgas sfēras Latvijā joprojām būtu neattīstītas, ja nebūtu korupcijas", norāda jau uz tolerantāku attieksmi. 3,8% pilnībā piekrīt šādam apgalvojuma, kamēr tikai (salīdzinot ar iepriekšējo jautājumu) 31,6% pilnībā nepiekrīt. Lielais respondentu daudzums, kas atbildējuši, ka nezina, varētu norādīt uz to, ka daudziem respondentiem nav nostabilizējušās viedokļa. Tam par iemeslu varētu būt gan informācijas trūkums gan arī pretrunīgu spriedumu izteikšanas nepieciešamība - respondents nevar īsti izšķirties, kuram apgalvojumam lai vairāk piekrīt. Kopumā tolerantākā attieksme šeit varētu būt saistīta arī ar to, ka iedzīvotāji paši ieguvuši pieredzi, kas rāda, ka izmantojot korupcijas kanālus, lietas (piem. viņu privātais bizness) var attīstīties ātrāk. Vecuma grupās tomēr ir nelielas atšķirības, kur respondenti vecumā no 35-44 gadiem (t.i., cilvēki no vecuma grupas, kas pašlaik ir visietekmīgākā Latvijas biznesa aprindās, ir vairāk tendēti piekrist šim apgalvojumam). Tomēr, ņemot vērā, ka šajā vecuma grupā procentuāli vairāk ir arī to, kas nepiekrīt šādam apgalvojumam, atšķirības varētu rasties tāpēc, ka vairāk šīs grupas pārstāvju spēj izdarīt izvēli starp piekrītu un nepiekrītu un neizvēlas variantu nezinu.

6. tabula

Respondentu atbildes uz jautājumu "vai piekrītat minētajam apgalvojumam?"

(procenti no kopējā respondentu skaita)

Domājams, ka atšķirības attieksmē pret šiem diviem apgalvojumiem ("Korupcija veicina valsts ekonomisko izaugsmi" un "Ja nebūtu korupcijas, daudzas sabiedrībai noderīgas sfēras Latvijā joprojām būtu neattīstītas") pa vecuma grupām atspoguļo pirmkārt iespējas piedalīties attiecīgos procesos un no tā iegūt kādu materiālu labumu (jaunajiem ir vairāk šādu iespēju). Bez tam arī darbošanās tirgus apstākļos dod jaunākajiem cilvēkiem (līdz 44 gadu vecajiem) lielāku iespēju novērtēt tirgus mehānismu dotās iespējas. Līdzīgs skaidrojums var tikt piemērots arī gadījumā ar sava dzīves līmeņa novērtēšanu. Tie, kam dzīves līmenis ir strauji uzlabojies, neapšaubāmi ir bijuši daudz lielākā saskarē ar tirgus apstākļiem. Turklāt šiem respondentiem varētu būt noteikta pieredze, kā sfēra, kurā tie darbojas, attīstās pateicoties koruptīviem darījumiem.

Vēl izteiktākas atšķirības novērtējamas salīdzinot atbildes pēc tā, kā respondenti novērtējuši savas ģimenes pašreizējo dzīves līmeni salīdzinot ar laiku pirms 2 gadiem (7. tabula). 34% no tiem, kas uzskata, ka viņu dzīves līmenis ir tagad daudz labāks, piekrīt šim apgalvojumam, turklāt šāda attieksme samazinās dzīves līmeņa maiņām notiekot uz slikto pusi. Šeit gan jāņem vērā, ka relatīvi mazais respondentu daudzums, kas uzskata, ka viņu ģimenes dzīves līmenis ir daudz labāks, varētu dot kropļotus datus.

7. tabula

Respondentu atbildes uz jautājumu "vai piekrītat minētajam apgalvojumam?"

(respondentu skaits katrā grupā, kas izvēlējušies attiecīgo atbildi un procenti

katrā grupā no kopējā skaita šajā grupā, kas izvēlējušies attiecīgo atbildi)

Latvijas iedzīvotāji par korupcijas pozitīvo ietekmi

uz viņu pašu ekonomiskajām aktivitātēm

Iepriekš minēju, ka, runājot par korupciju makroekonomiskā līmenī, Latvijas iedzīvotāji nedomā saskaņā ar liberālās ekonomikas principiem. Turpretī, ja korupcija attiecas uz pašu respondentu iespējamiem ieguvumiem, aina mainās. Šeit korupcija ir noderīga un var dot nozīmīgas priekšrocības.

Atbildes uz socioloģiskās aptaujas jautājumiem par iespējamiem ieguvumiem no koruptīvām darbībām, sniedz netiešu apstiprinājumu tam, ka individuālā līmenī korupcija tiek uzskatīta par noderīgu. Kukuļa iedošana palīdz ātrāk kārtot darījumus, palīdz izvairīties no pārmērīgi lieliem oficiālajiem maksājumiem. Biznesā korupcija no visiem iespējamiem šķēršļiem tiek uzskatīta par vienu no nenozīmīgākajiem.

Veidojot korupcijas novēršanas stratēģiju, ir ārkārtīgi svarīgi ievērot, ka pastāv divi uzskati par korupcijas ietekmi - iedeālais (korupcija ir negatīva un nosodāma) un reālais, individuālajā līmenī eksistējošais (korupcija ir noderīga un ir vērts tajā iesaistīties). Uzskatu konflikts, kas pastāv šādos apstākļos, visticamāk tiks atrisināts par labu individuālajam izdevīgumam. Turklāt jāņem vērā, ka nepieciešamība aizstāvēt valsts intereses, neiesaistoties korupcijā, ir pazemināta sakarā ar negatīvo kopējo valsts tēlu iedzīvotāju acīs.

Latvijā godīgā ceļā nevar kļūt bagāts

Šādam apgalvojumam piekrīt 42% respondentu, kamēr pilnībā noliedz tikai 2,1%. No vienas puses šis uzskats parāda iedzīvotāju neticību godīga biznesa pastāvēšanai. No otras puses tas norāda arī uz padomju ideoloģijas un padomju laikiem raksturīgo domāšanas principu dzīvotspēju Latvijas iedzīvotāju vidū. Saskaņā ar šo ideoloģiju tirdzniecība, kas tiek veikta, lai palielinātu savu materiālo labklājību, tiek stigmatizēta. Ikviens, kas bija uzkrājis neparasti daudz materiālo vērtību tika uzlūkots ar aizdomām. Līdzīga attieksme novērojama arī mūsdienās. Bagātība tāpēc tiek asociēta ar nelikumīgiem darījumiem, kas parasti populārajā diskursā tiek asociēti ar korupciju. Šis uzskats tiek apvienots ar citiem valsts tēla elementiem, lai papildinātu ainu, kurā politiķi un par korumpētām uzskatīto valsts institūciju darbinieku rīcība un pat ārējais izskats, šķiet, liecina par viņu negodīgumu un tātad korumpētību.

Paskatieties, kas te Saeimā sēž - vājais Panteļējevs.

Nu skaidrs, nu

Visi viņi kā nu kurš kļuva par resnu

Nu ir viņiem jādomā

Kam? Panteļējevam?

1. grupa

Korupcijas valoda, tirgus valoda, demokrātijas valoda

Kā ikvienā sociālā transakcijā, arī koruptīvos darījumos ir jāievēro īpašas normas un valoda. Šāda valoda var būt gan verbāla, gan neverbāla un no tās pareizas lietošanas ir atkarīgs arī darījuma galarezultāts. Neatbilstoši piedāvāts kukulis, vai dāvana (traktējums atkarīgs no konteksta) var tikt atraidīts. .

Man bija klasē riteņbraucējs. Bet toreiz jau visus vajadzēja no skolas izgrūst ārā. Un atnāk viņa mamma ar tādu apņurkušu tulpi un mēs izrunājamies un viss. Nu, viņš vienalga to skolu beidz. Un tagad viņa man mēģina salvetē ietītu kaut ko. Man vēl tagad žēl, ka es nepaskatījos, kas tur, cik. Par cik viņa mani novērtēja. Man ir ļoti žēl. (Smiekli) Es toreiz viņu izfurņīju ārā, bet es tiešām ilgus gadus to atceros un domāju, kāpēc es nepaskatījos, cik es biju vērta

1. grupa

Tā kā šī valoda ir ne tikai jā pieprot, bet to arī jāmāk interpretēt, bieži vien rodas pārpratumi, kas var izraisīt aizdomas, ka partneris tiek uzaicināts iesaistīties koruptīvā darījumā.

Tur varēja runāt ar vadītāju. Un tur vadītājas attieksme ir tāda: mums bērnudārzā ir vajadzīgs remonts. nē vietu mums nav, bet mums ir vajadzīgs remonts. Pēc tam zvana otru dienu, ziniet, mans tēvs varētu to remontu iztaisīt, ja jūs to, to ,to… Mēs varētu padomāt. tas viss velk uz to, viņa nekad nepasaka tieši. Tad ir bijis arī runa tāda, ziniet, mēs bērnudārzā labprāt kopējamo mašīnu gribētu. Mums nav kopējamās mašīnas. Nepasaka: "Tu atnes"

1. grupa

Tomēr vispārējā izpratne un vairāk vai mazāk pastāvošais konsensuss par šīs valodas pielietojumu rada labvēlīgus apstākļus veiksmīgai kukuļdošanas praksei. Pareizo frāžu un rīcības zināšanas dod priekšrocības personām, kas tās māk pareizi pielietot un interpretēt.

Kā jūs zināt, kurš ir un kurš nav? Kā jūs jūtiet, kad vajag iedot?

Ar ... metodi.

Arī pēc ārējā izskata.

Katru dienu mēs nonākam saskarsmē ar cilvēkiem darbā un ... cilvēki jau zina - šis cilvēks ir mazliet negodīgs, šis godīgāks ...

2. (krievu) grupa

Nespēja saprasties un "sarunāt" (kas bieži vien kombinējas ar kāda veida kukuli) rada diskomforta situāciju, ja Latvijas iedzīvotāji nokļūst citā kultūrā, kur viņu raidītos signālus neizprot.

Cik man bijušas tur [Igaunijā] darīšanas. Cik zinu no vadītājiem arī, tad tur nekādus kukuļus neņem.

Neņem kukuļus Igaunijā! Ne par kādu naudu!

Vācijā neņem kukuļus.

Jā.

Vācijā mēs nemākam skaidroties, lai paņemtu.

Smiekli.

2. (krievu) grupa

Kā redzams 1. attēlā, vairums aptaujāto uzskata, ka Latvijas valsts ierēdņi ir drīzāk korumpēti, nekā godīgi. Tikai 1,5% uzskata, ka ierēdņi ir godīgi, kamēr 13,1% domā, ka ierēdņi ir pilnībā korumpēti.

1. attēls

Respondentu viedoklis par Latvijas ierēdņu korumpētības līmeni

(procenti no kopējā respondentu skaita)

Nenoliedzami, viens no iemesliem, kāpēc šāds uzskats veidojas, ir izkoptās korupcijas valodas pielietojums kā arī - šīs valodas interpretācija. Pat ja ierēdnis nav gribējis izspiest kukuli, viņa rīcība var tikt traktēta tieši šādā veidā.

Valstiskā līmenī uzsākot Latvijas orientāciju uz tirgu liberalizāciju, atbilstošā tirgus valoda ieņēma arvien nozīmīgāku vietu ekonomiskajā un politiskajā dzīvē. Tādi jēdzieni kā privatizācija un tirgus veidošana vēl joprojām ir vārdi, kuru iedarbībai reti kurš spēs pretoties, jo tie ir asociēti ar progresu un attīstību. Tirgus veidošana un liberalizācija tiek attēloti kā procesi, kas ir nepieciešami Latvijas demokrātijas attīstībai un eiropeizācijai. Amerikāņu biznesa slengā pastāv tāds jēdziens kā buzz words , kas apzīmē jēdzienus, ko ieteicams lietot, lai panāktu vēlamo efektu. Mūsdienu Latvijas oficiālajā diskursā minētie jēdzieni pilda arī šādu lomu. Pat tad, ja parādības, kas tiek aprakstītas, lietojot šos vārdus ir pēc satura pavisam citādas, buzz words var palīdzēt radīt priekšstatu, ka viss ir vislabākajā kārtībā. Kā piemēru šādu vārdu pielietojumam var minēt Latvijas pašreizējā Izglītības ministra M. Vītola neseno interviju LNT, kurā uz žurnālista jautājumu, vai fakts, ka viņš vienlaicīgi ir izglītības ministrs un students, nav tulkojams kā interešu konflikts, ministrs atbildēja, ka viņš šeit nesaskata interešu konfliktu, jo jāmācās ir visiem un tāpēc viņš mācības nepārtrauks un par interešu konfliktu šeit runāt nevar. Izglītība un nepieciešamība apgūt papildus zināšanas ir jēdzieni, kas jau ilgu laiku Latvijā iedarbojas ļoti spēcīgi. Ar tiem jau kopš pagājušā gadsimta vidus tiek saistītas idejas par Latvijas uzplaukumu un tālāku attīstību.

Blats: attīstība mūsdienu Latvijas apstākļos

Viena no padomju ēras raksturīgākajām iezīmēm bija tā dēvētā blata sistēma. Paziņu un draugu loks, kas viens otram palīdz kaut ko iegūt vai arī izdara viens otram labvēlīgus lēmumus, neapšaubāmi atbilst mūsdienu korupcijas jēdzienam. Tomēr jāatzīst, ka garajos gados, kamēr šī sistēma pastāvēja Padomju Savienībā, valsts nebija atradusi adekvātu veidu, kā to apkarot. Pazīstamā blata pētniece A. Ļedeneva uzskata, ka blats ir zaudējis savus sociālos pamatus un mūsdienu apstākļos vairs neeksistē. Šis pētījums demonstrē, ka Latvijas iedzīvotāji tā neuzskata.

Padomju laikos vairāk varbūt strādāja blatu sistēma - es tev, tu man. Tagad varbūt tas ir vairāk naudas izteiksmē? Un tāpēc mums liekas, ka bija mazāk?

Nē, tagad arī ir palikusi tā pati savstarpējo attiecību sistēma. Izdarīsi kādam pakalpojumu, paziņam. Viņš tev.

Iekārtos darbā.

Tīri cilvēciska simpātija vai arī tu zini, ka viņš tev palīdzēs, un es viņam arī palīdzēšu.

Tu vari pie viņa vērsties. Proti, nē. Tas ir palicis.

Jā, tas ir palicis.

2. (krievu) grupa

Padomju laiku blata izteiktākā iezīme bija, ka tas palīdzēja cilvēkiem iegūt pirmās nepieciešamības preces vai pakalpojumus, kas citādi nebija pieejami. Mūsdienu Latvijas apstākļos grūti pieejamās lietas ir mainījušās. Tagad tās galvenokārt ir atļaujas, licences, darbavietas, izdevīgi pasūtījumi.

Cita blata iezīme bija izkoptā valoda, kura tika pielietota attiecīgos gadījumos. Personas, kas šo valodu mācēja pielietot, varēja gandrīz neierobežoti paplašināt savu blatu tīklu un tādā veidā uzlabot savu dzīves līmeni. Šeit protams runa nav tikai par maiņas darījumiem, bet arī par pakalpojumuiem un pavisam parastu prasmi iegūt draugus. Tomēr, kā jau norādīju šī darba pirmajā daļā, attieksme pret blatu nebūt nebija idealizēta un viennozīmīga. Cilvēki, kuri atradās blata loka ārpusē nebija apmierināti ar savām ierobežotajām iespējām. Uzskats, ka "kaut kur ir cilvēki, kas izmanto savu privileģēto stāvokli, lai paņemtu sev to, kas pienākas visiem" nav svešs arī mūsdienu Latvijas iedzīvotājem. Negatīvā attieksme pret politiķiem un valsts aparātu ir cieši saistīta tieši ar šo uzskatu.

Atbildība par korupciju valstī

73,8% aptaujāto uzskata, ka galvenā loma korupcijas apkarošanā jāuzņemas valstij, kamēr tikai 12% uzskata, ka iedzīvotājiem pašiem jāuzņemas galvenā loma. Salīdzinot šos datus ar iedzīvotāju kopējo attieksmi pret valsti, nav grūti izprast arī, kā veidojas priekšstats, ka valsts īsti nemaz necenšas apkarot korupciju (8. tabula).

8. tabula

Respondentu viedoklis par to, vai valsts patiešām

nopietni vēlas cīnīties ar korupciju

Iedzīvotāju vairums ne tikai distancē sevi no valsts un pretnostata sevi tai, bet arī uzskata, ka nepastāv reālas iespējas kaut ko ietekmēt. Tai pat laikā attiecībā uz korupcijas apkarošanu netiek pausta pat šāda vēlme. Iedzīvotājiem ir "kaut kā jāizdzīvo", "jācīnās par eksistenci" un jāprot tikt galā ar valsts izveidotajām barjerām.

Tas ir - mēs lāpam vienkārši valdības pieņemtos stulbos lēmumus

1. grupa

Ideja, ka valsts vienkāršie iedzīvotāji ir nespējīgi kaut ko ietekmēt valsts līmenī un ka viņiem tas nemaz nebūtu jādara, leģitimizē šo iedzīvotāju koruptīvās darbības. Saskaņā ar šo attaisnojošo nostāju, viņu rīcība ir tikai reakcija pret valsts akcijām. Ja nebūtu šo valsts akciju, nebūtu arī reakcijas.

9. tabula

Respondentu atbildes uz jautājumu "vai piekrītat minētajam apgalvojumam?"

(procenti no kopējā respondentu skaita)

Kaut arī respondenti piekrīt, ka dodot kukuļus viņi atbalsta korupciju valstī (9. tabula), tam nav tikpat kā nekādas nozīmes, jo viņi neuzskata, ka būtu atbildīgi par pašu korupicjas eksistenci, bet piedalās šajā procesā piespiedu kārtā. Valsts nodrošina korupcijai labvēlīgus apstākļus (piekrīt 72,8% respondentu) un birokrātiskā sistēma spiež dot kukuļus (piekrīt 78,2%), visa valsts sistēma ir korumpēta un tāpēc bez kukuļdošanas un kukuļņemšanas neko nevar panākt (piekrīt 62,5% aptaujāto). Šādos apstākļos dot kukuļus vairs nevar būt morāli neattaisnojami.

Tomēr jāņem vērā, cik nereāla ir ideja, ka valsts tiešām varētu uzņemties korupcijas apkarošanas lomu. Ja valsts pati veido korupciju veicinošus apstākļus, tās aparātā darbojošās personas izmanto valsts aparātu savtīgos nolūkos (ar korupcijas palīdzību), tad tā diez vai ir ieinteresēta kaut ko mainīt un cīnīties pret korupciju nopietni.

Kopsavilkums par attieksmi pret valsti, tirgu un korupciju

Kaut arī dihotomizēts jēdzienu sadalījums ne vienmēr atspoguļo reālo situāciju, pētījuma rezultāti ļauj izveidot šādu priekšstatu sadalījumu:

Aptuveni šādā shēmā pastāv Latvijas iedzīvotāju uzskati par korupciju. Šāds vērtību sadalījums vienlaicīgi veido attieksmi pret korupciju, veicina to, kā arī rada iespējas neitralizēt iespējamos morālos pārmetumus korupcijā iesaistītajiem indivīdiem.

Secinājumi

Viens no šī pētījuma uzdevumiem bija izanalizēt Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret korupciju tirgus un valsts mijiedarbības kontekstā. Tirgus pastāv kā aktīvs aģents, kura interesēs ir pārņemt savā kontrolē pēc iespējas vairāk sadales sfēru. Lai aizsargātu pilsoņu intereses, valsts veido dažādus ierobežojumus un rada zonas, kuras teorētiski nedrīkstētu pakļauties tirgus principiem, bet kurās būtu jāvalda likumiem, kas balstīti uz vienlīdzīgas sadales idejām. Korupcija veidojas gadījumos, ja tirgus attiecības iespiežas sfērās, kuras valsts rezervējusi sev.

Šajā darbā es analizēju pētījuma gaitā aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskatus un priekšstatus par valsti un tirgu, par to lomu un mijiedarbību. Negatīvā attieksme pret Latvijas valsti kā institūciju, rada apstākļus, kuros Latvijas iedzīvotāji cenšas attaisnot savu koruptīvo rīcību. Valsts tiek tēlota kā agresīvs un tai pašā laikā anonīms mehānisms, kas cenšas ekspluatēt iedzīvotājus un tādā veidā pats sevi atražot. Savukārt šajā mehānismā darbojošās personas tiek tēlotas kā korumpētas un tādas, kas cenšas sasniegt savus individuālos, ekonomisku apsvērumu noteiktos mērķus. Valsts šajā gadījumā ir mehānisms, ko šīs personas izmanto minēto mērķu sasniegšanai. Latvijas iedzīvotāju domas par ideālo valsti tiek kontrastētas ar šādiem priekšstatiem. Iedzīvotāji paši šajā kontekstā uztver sevi kā sistēmas upurus un savu rīcību motivē ar nepieciešamību izdzīvot valsts radītajos smagajos apstākļos.

Individuālajā līmenī iedzīvotāji parasti cenšas attaisnot savu rīcību. Tās grupas, kas ir vairāk saskārušā ar korupciju un/vai pašas bijušas iesaistītas koruptīvos darījumos, saskata korupcijā daudzas priekšrocības, galvenā no kurām ir nepieciešamo darījumu ātrāka nokārtošana. Šīs grupas arī varētu identificēt ar tirgu. Citas iedzīvotāju grupas, kuru saskarsme ar biznesu un tirgus darbību ir bijusi mazāka, uz korupciju skatās daudz nosodošāk un ir mazāk tendētas saskatīt tirgus pozitīvās iezīmes. Tomēr kopumā korupcijas gadījumi, kas saistīti tieši ar katra indivīda konkrēto rīcību tiek uztverti gandrīz viennozīmīgi kā pozitīva parādība.

Lai darbotos korupcijā, vai lai to maskētu tiek pielietota specifiska valoda, kuras dažādās interpretācijas iespējas paver ceļu nepareizai interpretācijai. Bieži vien tas noved pie kļūdaina viedokļa veidošanās, ka visi ierēdņi ir korumpēti.

Kāpēc korupcija pastāv un ir izplatīta tik plaši? Tāpēc, ka tā ir izdevīgāk: valoda ir pazīstama un procesi norisinās ātrāk un vieglāk. Vienīgais, ko valsts var pašlaik piedāvāt saviem pilsoņiem ir palielināt kontroli (negatīvs solis apstākļos, kad valsts prestižs jau tāpat ir zems) un noteikt stingrākus sodus vai arī izrādīt publisku neizlēmību korupcijas apkarošanas jautājumos. Ne viens ne otrs solis nespēj uzlabot korupcijas uztveri Latvijā.

Vieksmīgai korupcijas novēršanas politikai jāņem vērā, ka šādas politikas rezultāti lielā mērā būs atkarīgi no dažādām ar korupciju tieši nesaistītām lietām. Pirmkārt šeit jāmin valsts tēla uzlabošans nepieciešamība. Nepieciešams stimulēt viedokli, ka valsts pastāv, lai aizstāvētu pilsoņu intereses, nevis otrādi. Jāizstrādā pasākumi, kas mazinātu iedzīvotāju viedokli, ka politiskās partijas nodarbojas ar savu ekonomisko interešu aizstāvību, bet strādā pie valsts labklājības uzlabošanas. Tāpat nepieciešams pielikt visus spēkus policijas tēla uzlabošanai. Tai pat laikā korupcijas apkarošanas pasākumiem ir jādod redzamāki rezultāti, nekā tas ir pašlaik. Prakse, ka prokuratūras pārbaudes iespējamos korupcijas gadījumos sākas tikai pēc skaļām publikācijām presē un beidzas klusi un nemanāmi, nevienam nezinot par lietas izskatīšanas rezultātiem, nevar uzlabot Latvijas iedzīvotāju viedokli par valsts centieniem korupcijas apakarošanā. Uzlabojoties iepriekšminētajiem viedokļiem, automātiski samazināsies arī viedoklis par Latvijas ārkārtējo korumpētību.

Nobeiguma piezīmes par šo pētījumu

Šis pētījums ir pirmais no līdz šim izdarītajiem pētījumiem korupcijas jomā, kas apvieno kvalitatīvo un kvantitatīvo pētījumu metodes. Šāda pieeja deva unikālu iespēju iegūt datus, kurus nevarētu iegūt, izmantojot tikai vienu no metodēm. Tomēr jāatzīst, ka lielākā daļa darba tika ieguldīts kvantitatīvajā pētījumā. Nenoliedzot kvantitatīvās metodes nozīmīgumu, gribu piezīmēt, ka korupcija ir viena no jomām, kuru šādi pētīt ir visai problemātiski. Pirmkārt, korupcija ir viena no slēptākajām sociālajām parādībām, tāpēc ar vienkāršas aptaujas paņēmieniem ir grūti atklāt vairāk par vispārīgiem uzskatiem un noskaņām. Šo noskaņu motīvus un cēloņus var mēģināt uzminēt, bet ne atklāt. Tāpēc mans ieteikums būtu turpmākajos pētījumos vēl vairāk uzmanības pievērst kvalitatīvajai metodei, kas varētu dot datus, kurus nesniedz aptaujas, kā arī ļautu vairāk noskaidrot motivāciju un reālos korupcijas mehānismus.

Minētā literatūra

Brooks, M. A and Haijdra, B. J. 1991. Dividing the Spoils. Markets, Government, and Corruption. Australian Institute for Public Policy.

Friedman, M. 1962. Capitalism and Freedom. The University of Chicago Press.

Ledeneva, A. 1998 Russia's Economy of Favours. Blat , Networking and Informal Exchange. Cambridge University Press.

Lubasz, H. 1992. 'Adam Smith and the Invisible Hand - of the Market?' in Roy Dilley (ed.), Contesting Markets. Analyses of Ideology, Discourse and Practice . Edinburgh University Press. pp. 37-56.

Pawlik, W. 1992. 'Intimate Commerce' in Janine R. Wedel (ed.) The Unplanned Society. Poland During and After Communism . New York: Columbia University Press

Rose-Ackerman, S, 1978. Corruption. A Study in Political Economy . Academic Press

Sedlenieks, K. 1999. Between 'Market' and 'State': an Anthropological Analysis of Corruption in Post-Soviet Latvia. MPhil Thesis. University of Cambridge

Yang, M. M. 1994. Gifts, Favours and Banquets: The Art of Social Relationships in China. Ithaca & London: Cornell University Press.

Holy, L. 1992. 'Culture and Market in Czechoslovakia' in Roy Dilley (ed.), Contesting Markets. Analyses of Ideology, Discourse and Practice . Edinburgh University Press. pp. 231-243

Latvijas Neatkarīgo kriminologu asociācija

Ieskats Latvijas Republikas

likumdošanas aktos

korupcijas novēršanas jomā

Likumdošana ir viens no būtiskākajiem korupcijas novēršanas faktoriem, jo likumi un citi tiesiskie akti veido juridisko bāzi korupcijas apkarošanai. Likumdošanas akti tieši nespēj novērst korupcijas cēloņus un veicinošos apstākļus, taču normu efektīva pielietošana var lokalizēt korupcijas izpausmes, pārtraukt korupcijas realizācijas mehānismu un konkrētus korupcijas aktus, nodrošināt korupcijā iesaistīto personu saukšanu pie likumā paredzētās atbildības.

Likumdošanas akti un to pielietošanas prakse veido iedzīvotāju tiesisko apziņu un līdz ar to iedarbojas kā bremzējošs vai arī veicinošs faktors korupcijas ģenēzē. Korupciju var veicināt arī tiesisko aktu trūkums, "robi" likumdošanā. Kolīzijas tiesiskajos aktos veido papildus iespējas to dažādai uztverei, praktiskai pielietošanai, veicinot iespējamās korupcijas izpausmes.

Likumdošana, kas var ietekmēt korupciju un sekmēt tās novēršanas efektivitāti, pēc būtības ir visaptveroša. Ieskats Latvijas Republikas likumdošanas aktos korupcijas novēršanas jomā sniedz tikai nelielu ievirzi minētajā problēmā, nepretendējot uz tēmas pilnīgu analīzi.

1. Korupcijas novēršanas aktu

kopējais raksturojums

Korupcijas novēršanu mēs varam nosacīti apskatīt un analizēt atkarībā no tās tiesiskā regulējuma un iedalīt:

- krimināltiesiskajā;

- administratīvajā;

- civiltiesiskajā korupcijas novēršanas virzienā.

Atbilstoši tam arī koruptīvos aktus var iedalīt: a) noziedzīgajos koruptīvajos aktos; b) administratīvajos koruptīvajos likumpārkāpumos; c) civiltiesiskajos koruptīvajos deliktos.

Korupcijas novēršanas normatīvo bāzi Latvijā veido vairāk nekā 30 likumi, t.sk.:

- Latvijas Republikas Satversme

- Saeimas Kārtības rullis

- Saeimas vēlēšanu likums

- Likums "Par tiesu varu"

- Krimināllikums

- Administratīvo pārkāpumu kodekss

- Civillikums

- Korupcijas novēršanas likums

- Kriminālprocesuālais kodekss

- Likums "Par sabiedriskām organizācijām"

- Likums "Par uzņēmējdarbību"

- Likums "Par valsts civildienestu"

- Likums "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu"

- Informācijas atklātības likums

- Patērētāju tiesību aizsardzības likums

- Konkurences likums

- Advokatūras likums

- Likums "Par akciju sabiedrībām", u.c.

Ministru kabinets ir pieņēmis vairākus desmitus normatīvo aktu, kuri ir virzīti uz korupcijas novēršanu kopumā vai regulē šīs parādības ierobežošanu atsevišķās sfērās, t.sk.:

- Noteikumi par pašvaldību aizņēmumiem un garantijām;

- Noteikumi par valsts civildienesta ierēdņu amatiem un ierēdņu kandidātu atalgojumu pārejas posmā;

- Noteikumi par amatiem, kuros profesionālā darbība ir uzskatāma par amatniecību;

- Noteikumi par uzrādītās un konfiscētās mantas realizācijas ieņēmumu sadales kārtību un atlīdzības apmēru noteikšanu mantas uzrādītājiem;

- Noteikumi par beznodokļu tirdzniecības veikaliem;

- Noteikumi par muitas brokeriem;

- Noteikumi par darba samaksas sistēmu atsevišķu no budžeta finansējamo iestāžu darbiniekiem;

- Noteikumi par neparasto finansu darījumu pazīmēm;

- Noteikumi par skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanu;

- Noteikumi par valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanas kārtību, u.c.

Minēto tiesisko un normatīvo aktu, to saistības ar iespējām novērst koruptīvos aktus, amatpersonu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, utt. detalizēta un vispusīga analīze būtu iespējama tikai ilgākā laika posmā, piesaistot vismaz 5-6 ekspertus. Tāpēc autorkolektīvs sniedz tikai nelielu ieskicējumu galvenajos normatīvajos aktos, kas regulē korupcijas novēršanu Latvijā.

Jāatzīmē, ka tiesisko aktu pieņemšana vai to trūkums pats par sevi vistiešākajā veidā nespēj pietiekoši efektīvi pārtraukt vai novērst korupciju. Būtiskākie elementi korupcijas novēršanā ir sabiedrības un atsevišķu amatpersonu tiesiskās apziņas līmenis, juridiskā kultūra, kā arī konsekventa spēkā esošo tiesisko un normatīvo aktu piemērošana praksē, tiesību aizsardzības un citu iestāžu darbības balstīšanās uz tiesiskajām normām.

Apzinoties, ka korupcija apdraud valsts ekonomisko, sociālo un tiesisko attīstību, kā arī ikviena tās iedzīvotāja tiesību un brīvību realizāciju, tādējādi mazinot sabiedrības lojalitāti pret valsti, korupcijas novēršana tiek atzīta par vienu no jebkuras valsts darbības pamatvirzieniem, t.sk. arī Latvijas Republikas valsts politikā.

2. Korupcijas novēršanas likums

Pavisam nesen Latvijā tika pieņemti daži normatīvie akti, kas ir saistīti ar korupcijas novēršanu. Galvenais no tiem ir Korupcijas novēršanas likums, kas tika pieņemts 1995.gada 21.septembrī un izsludināts 1995.gada 11.oktobrī. Kopš pieņemšanas brīža un līdz šim laikam Korupcijas novēršanas likums ir grozīts četras reizes un uz tā pamata ir pieņemts tiesisko aktu kopums, kur attiecīgie ierobežojumi ir regulēti detalizētāk.

Pieņemšanas brīdīi Korupcijas novēršanas likums sastāvēja no 5 nodaļām un pārejas noteikumiem:

1. nodaļa. Vispārīgie noteikumi

2. nodaļa. Vispārīgie ierobežojumi

3. nodaļa. Īpašie noteikumi atsevišķām valsts amatpersonu kategorijām

4. nodaļa. Valsts amatpersonu deklarācijas

5. nodaļa. Šā likuma izpildes kontrole

Pārejas noteikumi

Ja attēlojam Korupcijas novēršanas likuma nodaļu savstarpējo saistību shematiski, tad to izkārtojums redzams 1.shēmā.

2.1. Korupcijas jēdziens un ar to saistītie termini

Viens no būtiskākajiem Korupcijas novēršanas likuma pantiem, no kura, pēc mūsu domām ir atkarīga visas nodaļas uzbūve, ir 2.pants, kurā likumdevējs definē korupcijas jēdzienu. Mēs uzskatām, ka korupcijas precīza definīcija ir nepieciešams nosacījums, lai atrisinātu korupcijas novēršanas problēmu precīzi un veiksmīgi, apzinoties, ko tieši ir nepieciešams novērst un no tā, kā likumdevējs definē jēdzienu "korupcija", ir atkarīga Korupcijas novēršanas likuma uzbūve, pat nerunājot par to, ka no šīs definīcijas ir atkarīga valsts politika korupcijas novēršanas jomā.

Nepieciešams atzīmēt, ka Korupcijas novēršanas likuma korupcijas jēdziena definīcija tika grozīta divas reizes. Korupcijas novēršanas likuma pieņemšanas brīdī korupcijas jēdziena definīcija bija sekojoša:

"Korupcija ir valsts amatpersonu pārkāpumi, kas izpaužas kā:

1) valsts amatpersonu atrašanās tādā stāvoklī, kad valsts amatpersona pārkāpj Korupcijas novēršanas likumā noteiktos darba tiesisko attiecību, uzņēmējdarbības vai ienākumu gūšanas ierobežojumus;

2) valsts amatpersonas atrašanās tādā situācijā, kad valsts amatpersonai ir jārealizē savas pilnvaras jautājumā, kurā līdztekus tās kā valsts amatpersonas interesēm vienlaikus pastāv arī šīs amatpersonas vai tās radinieku materiālās intereses;

3) kukuļņemšana vai ieņemamā amata izmantošana savtīgos nolūkos."

1996.gada 16.maijā tika izdarīti pirmie grozījumi Korupcijas novēršanas likuma 2.pantā: no korupcijas sastāva tika izslēgta kukuļošana. Minētās darbības izslēgšanu no korupcijas sastāva likumdevējs pamatoja ar to, ka kukuļņemšana pēc būtības ir jau ietverta 2.panta 1. un 2.punktos minētajos pārkāpumu sastāvos.

1998.gada 15.oktobrī izdarītie grozījumi Korupcijas novēršanas likuma 2.pantā bija būtiskāki. Saskaņā ar tiem, korupcija tika definēta sekojoši:

"Korupcija šā likuma izpratnē ir valsts amatpersonas dienesta stāvokļa pretlikumīga izmantošana nolūkā gūt materiāla vai cita rakstura labumu".

Kā redzams, likumdevējs definē korupciju kā sekojošu elementu kopumu:

(1) speciāls subjekts - valsts amatpersona;

(2) pretlikumīga darbība;

(3) dienesta stāvokļa izmantošana;

(4) nolūks gūt materiālu vai cita rakstura labumu.

Pēc mūsu uzskatiem, panta pēdējā redakcija pārtrauc to loģisko secību, kurā eksistēja likuma pieņemšanas brīdī, tāpēc, ka likuma 1. un 3.pants netika būtiski grozīti un ir ļoti līdzīgi sākotnējai redakcijai. Tāpēc Korupcijas novēršanas likuma 2.pants ir it kā atrauts no likuma teksta, un nav skaidrs, kā pašlaik korupcijas jēdziens saistās ar jēdzieniem "nelikumīgs ietekmējams stāvoklis" un "interešu konflikta situācija".

Likumdevējs 2.panta sākotnējā redakcijā definēja korupciju, secīgi nosaucot (uzskaitot) korupcijas izpausmes formas, bet tomēr nedefinējot korupciju kā tādu, bet ar grozījumiem likumdevējs mēģina definēt korupciju kā patstāvīgu jēdzienu, neuzskaitot tās izpausmes formas.

Definējot korupciju Korupcijas novēršanas likuma 2.panta pēdējā redakcijā, likumdevējs pēc mūsu uzskatiem, korupcijas sastāvu ir ierobežojis, jo šādi definējot korupciju, dažas no korupcijas izpausmēm varētu nākotnē nokļūt ārpus likuma darbības sfēras.

Ir jāsaprot, ka korupcijas konkrētās izpausmes ir ļoti dažādas, un tām var būt gan noziedzīgs, gan administratīvs, gan civiltiesisks, gan disciplinārs raksturs.

Vispār, runājot par korupcijas jēdzienu, ir svarīgi atzīmēt, ka kriminoloģiskajā un citā speciālajā literatūrā, kā arī publicētajos materiālos korupcijas definīcija ir ļoti daudzveidīga un to nevar atzīt kā pietiekami definētu vai vēl mazāk par viennozīmīgu.

Atsevišķi tiesību speciālisti uzskata, ka korupcija ir valsts pilnvarotu amatpersonu vai tām pielīdzināmo amatpersonu statusa vai ar to saistīto iespēju uzmantošana likumā nepieļautā veidā, lai iegūtu materiālus vai cita veida labumus vai priekšrocības, kā arī nelikumīga šo līdzekļu un priekšrocību nodošana fiziskajām un juridiskajām personām.

Ņemot vērā izklāstīto, mēs piedāvājam savu pieeju korupcijas jēdziena definīcijai:

Pirmkārt,

Otrkārt,

Mēs piedāvājam ar koruptīvajiem noziedzīgajiem nodarījumiem izprast tos likumu pārkāpumus, ko raksturo sekojošas pazīmes:

(1) noziedzīga nodarījuma subjekts - valsts amatpersonas;

(2) dienesta stāvoklis un ar to saistītā autoritāte un iespējas;

(3) pretlikumīga izmantošana vai pretlikumīga neizmantošana, kā arī pamudinājums pretlikumīgai izmantošanai vai pretlikumīgai neizmantošanai;

(4) personīgās vai nelielas grupas intereses;

(5) ar mērķi saņemt materiālos vai citus labumus un priekšrocības.

Ņemot vērā izklāstīto, kā arī korupcijas konkrēto izpausmju dažādo tiesisko raksturu, mēs aicinam izdalīt arī sekojošus koruptīva rakstura tiesību pārkāpumus:

1) administratīvajā sfērā;

2) civiltiesiskajā sfērā;

3) disciplinārajā sfērā.

Savukārt, tas ļautu arī mums runāt par koruptīvonoziedzību tāpat kā visur citur pasaulē, kur ar koruptīvo noziedzību saprot noziedzīgo nodarījumu kopumu ir koruptīvs raksturs. Koruptīva noziedzība kā noziedzības veids kriminoloģijā ir pētīts līdzās tādiem noziedzības veidiem kā vardarbīgā, ekonomiskā, sieviešu un cita noziedzība.

2.2. Likumdošanā noteiktās amatpersonas

kā korupcijas novēršanas aktu subjekti

Tā kā korupcijas jēdziena būtība ir noskaidrota, pievērsīsimies jautājumam par to, kas likuma izpratnē ir amatpersonas. Korupcijas novēršanas likuma 5.pants šim jēdzienam pakļauj Valsts prezidentu, Saeimas deputātus un Ministru Kabineta locekļus, kā arī šo institūciju ievēlētas, apstiprinātas vai ieceltas amatpersonas, tiesnešus, notārus, prokurorus un policijas darbiniekus, Latvijas Bankas prezidentu un viņam pakļautos, civildienesta ierēdņus un to kandidātus, valsts un pašvaldību uzņēmumu vadītājus, pašvaldību darbiniekus un pašvaldību ieceltas, ievēlētas, un apstiprinātas amatpersonas, valsts un pašvaldību koleģiālu lēmējinstanču amatpersonas un Valsts kontroles amatpersonas, kā arī Nacionālo bruņoto spēku aktīvā mlitārā (ierindas) dienesta virsnieki, instruktori un virsdienesta kareivji. Kā redzams, šim likumam pakļautas amatpersonas, no kuru lēmumu pieņemšanas un to satura un kvalitātes ir atkarīgas valstiskas intereses, un likumdevējs ar šo likumu izsaka vēlmi pēc amatpersonām, kuras pilnībā uzticas valstij un kuras pilnīgi nesavtīgi risina valstiska mēroga jautājumus.

Viens no Latvijas Republikas likumdošanā nenoregulētiem aspektiem ir saistīts ar Korupcijas novēršanas likuma 14.pantā noteiktajām valsts amatpersonām. Atbilstoši minētajam pantam par valsts amatpersonām tiek uzskatīti ministru prezidenta un ministru padomnieki. Tomēr likumā nav noteikts vai pie attiecīgās valsts amatpersonas kategorijas ir pieskaitāmi arī ārštata padomnieki. Korupcijas novēršanas likums nosaka, ka amatpersona var būt arī cita persona, kurai pildot amata vai darba pienākumus, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības pieņemt lēmumus, kā arī veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas. Ministru prezidenta ārštata padomnieki ir iekļaujami valsts amatpersonu sarakstā un tām būtu jāiesniedz amatpersonu ienākumu deklarācijas, kā arī jāierobežo citu amatu ieņemšanu, kā arī nosaka citi ierobežojumi.

Taču, kā nosaka Korupcijas novēršanas likums, tā subjekti ir ne tikai valsts amatpersonas, bet noteiktos gadījumos arī to radinieki un bijušās valsts amatpersonas. Motivējums šādai normai ir fakts, ka grūti pilnībā izslēgt interešu konflikta rašanos personīgo attiecību vai agrāk realizētu pienākumu laikā iegūtas informācijas dēļ.

2.3. Korupcijas novēršanas likumā noteiktie ierobežojumi

Principā Korupcijas novēršanas likums paredz ierobežojumus lēmumu pieņemšanā, kuru objektivitāti varētu ierobežot amatpersonas personiskās attiecības vai finansiāla rakstura un padotā - pakļautā attiecības un kuros izpaužas dienesta stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos.

Tātad Korupcijas novēršanas likums paredz ierobežojumus tādu lēmumu pieņemšanā, kuri attiecas uz amatpersonas radinieku materiālo vai personisko interešu ietekmēšanu un fiziskām un juridiskām personām, ar kurām saistās amatpersonas materiālās intereses vai kuros pakļautas šis amatpersonas varai. Ierobežojumiem pakļauta arī lēmumu pieņemšana attiecībā uz juridiskām personām, kuras nes ieņēmumus amatpersonai - arī šeit noteicoša ir izvairīšanās no situācijām, kad lēmuma objektivitāti ietekmē materiālās intereses. Būtisks ir arī tāds iespējams interešu konflikta rašanās iemesls, kā varas, kontroles un pakļautības attiecības starp amatpersonu un interesēm, kas tiek regulētas ar šīs amatpersonas lēmumu. Tas nosaka vēl viena lēmumu ierobežojuma esamību Korupcijas novēršanas likumā. Saprotams, amatpersona nevar pieņemt lēmumus attiecībā uz sevi un saviem radiniekiem.

Bez minētajiem ierobežojumiem likums paredz arī aizliegumu ietekmēt citu amatpersonu pieņemtos lēmumus attiecībā uz augstākminētajām amatpersonām.

Nākamais aizliegums attiecas uz uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas veikšanu attiecībā uz personām, kuras ir materiāli, personiski vai citā veidā saistītas ar attiecīgo amatpersonu vai starp kurām un amatpersonu pastāv kādas attiecības, kas rada atkarības situāciju vienai vai otrai pusei. Tā, piemēram, amatpersona nedrīkst veikt pārstāvja funkcijas, ja pastāv personiska ieinteresētība vai pilnīgi pretējas intereses. Līdzīgs ierobežojums ir arī līgumu slēgšanas un informācijas izmantošanas ierobežojums.

Lai nepieļautu interešu konfliktus, kas varētu būt vairāk saistīti ar darbošanos citu fizisko vai juridisko personu labā, kam pamatā ir materiālas intereses un kas varētu būt saistīta ar krimināli sodāmām darbībām, likumdevējs noteicis amatu savienošanas un darba pildīšanas ierobežojumu. Ja nebūtu šāda ierobežojuma, neizbēgami rastos interešu konflikta situācijas, jo katra darbošanās jebkurā jomā saistīta ar zināmu lēmumu pieņemšanu un centieniem sasniegt kādu mērķi. Īpaši katrai amatpersonu grupai piemērojami vēl arī Korupcijas novēršanas likuma 20.pantā minētie ierobežojumi.

Izņēmumi ierobežojumiem, kas saistīti ar nodarbošanos attiecas uz tādiem nodarbošanās veidiem, kuri nevar būt par nozīmīgu ienākumu gūšanas avotu un kuri tiek veikti nemateriālu ideju vārdā. Tāpat ar šiem nodarbošanās veidiem parasti nevar iegūt varu un ietekmi. Piemēram, šādas nodarbošanās ir radošās, zinātniskās, pedagoģiskās un dažas citas, taču Korupcijas novēršanas likums šo jautājumu 19.pantā reglamentē vēl sīkāk.

Nozīmīgs ir dāvanu pieņemšanas un papildus atalgojuma saņemšanas ierobežojums, kas atteicas uz katru amatpersonai bez maksas piedāvātu lietu, izņemot diplomātiskas dāvanas, oficiālu vizīšu laikā pasniegtu lietu un atceres un valsts svētku gadījumiem par godu sniegtām dāvanām. Taču, personiskā īpašumā šīs lietas iegūstamas, tikai izpērkot, jo tās atrodas valsts īpašumā. Arī likumā "Par Prezidenta darbības nodrošināšanu" ietvertas tiesību normas, kuras regulē dāvanu pieņemšanu attiecībā uz Valsts prezidentu. Tas norāda, ka Prezidentam pasniegtās dāvanas atrodas valsts īpašumā un glabājas Valsts Kancelejā, izņemot, ja to vērtība nepārsniedz Ls 100 vērtību. Interesanta liekas arī norma likumā, kas atļauj amatpersonai ārpus darba laika pieņemt dāvanas no fiziskām un juridiskām personām, attiecībā uz kurām nav pieņemts lēmumus, veikta uzraudzība utml., gada laikā pirms dāvanas saņemšanas. Savukārt dāvanas pieņemšana no šādām personām aizliedz amatpersonai pieņemt lēmumu attiecībā uz tās devēju gada laikā pēc dāvanas saņemšanas.

Amatpersonas neitralitāti veicina ierobežojums reklamēties.

Diemžēl likums maz reglamentē rīcību situācijā, kad konstatēts korumpēts amatpersonas stāvoklis. Likums runā vienīgi par pienākumu pārtraukt korumpēto stāvokli, tai skaitā, ja persona ir uzzinājusi par iecelšanu, ievēlēšanu vai apstiprināšanu amatā, uz kuru attiecas šā likuma normas un atrodas tādā stāvoklī, kas pārkāpj šī likuma ierobežojumus.

2.4. Korupcijas novēršanas likuma subjektu pienākumi

Minētais likums uzliek par pienākumu amatpersonai, kas nokļuvusi korumpētā stāvoklī, to pārtraukt un ziņot par šo faktu augstākai amatpersonai. Ja iepriekšējie nosacījumi vēl varētu tikt praksē ievēroti, tad šis, mūsuprāt, ir tikai frāze, kas neatbilst un neietekmē praktisko situāciju. Jo amatpersona, kura ir gatava par korumpētības stāvokli paziņot priekšniecībai, vairumā gadījumu šādā situācijā pat nenonāk, bet tāda, kas pieļauj interešu konflikta situācijas izveidošanos, pieļauj to apzināti, tātad - ar nolūku iegūt kādu albumu.

Korupcijas novēršanas likuma instruments ir deklarācijas, kas jāaizpilda amatpersonām gan stājoties amatā, gan beidzot pildīt amata pienākumus, kā arī ikgadējās ienākumu deklarācijas, par kuru kontroli ir atbildīgs VID. Šo deklarāciju iesniegšanas mērķis ir kontrolēt, kā tiek ievērots Korupcijas novēršanas likums. Likums paredz šo deklarāciju publisku pieejamību un tiesības kriminālvajāšanas iestādēm un izziņas iestādēm iegūt attiecīgās ziņas par amatpersonām. Tomēr nevar piekrist tam, ka šādā veidā var tikt kontrolēta likuma prasību izpildīšana pilnībā, jo ne visas interešu konflikta situācijā pieņemtā lēmuma sekas ir novērtējamas naudā. Lai arī paredzēti vairāki veidi, kā kontrolēt amatpersonas ienākumus, grūti ir kontrolēt personas darbību, lai konstatētu, ka visi lēmumi, kuri tiek pieņemti, ir objektīvi un nav pieņemti kādai citai personai vai sev par labu. Praktiski neiespējami ir efektīvi kontrolēt, vai amatpersona nav ieinteresēta radīt labvēlīgus apstākļus kādas citas personas darbībai.

Korupcijas novēršanas likuma normu izpildes kontrole izpaužas galvenokārt VID veiktajā amatpersonu deklarāciju iesniegšanas faktu un deklarācijās ietverto ziņu atbilstības un pilnīguma pārbaudē, kas arī ir visvieglāk realizējamais veids, kā kontrolēt likuma ievērošanu.

Korupcijas novēršanas likuma 34.pants paredz iespēju, ka katras amatpersonas darbība var tikt pakļauta vēl citiem, īpašos likumos noteiktiem ierobežojumiem.

Turpinājums - sekos