Par Latvijas ārpolitiskajām interesēm

LU Politikas zinātnes nodaļas doktorants Toms Rostoks:

Kā dalība ES ietekmēs Latvijas ārpolitiskās intereses? Laikam jāsāk ar to, ka, lai kaut ko ietekmētu, jābūt skaidrībai par ietekmes objektu. Ir jābūt savām interesēm. Vai Latvija ir definējusi savas ārpolitiskās prioritātes, kādas tās būs pēc integrācijas ES? Latvijai vajadzētu ieiet ES ar savām nacionālajām interesēm un ar savu vīziju par ES nākotni, bet vai mums vispār tāda ir? Kāda ir Latvijas izpratne par dalību ES? Ja ES tiek uzskatīta par mērķi, kuru sasniedzot tiek panākts nacionālo interešu piepildījums, tad šādā veidā mēs riskējam kļūt par pakļāvniecisku ES dalībvalsti.

No nacionālo interešu un to realizācijas veida definēšanas ir atkarīga mūsu ārpolitikas nākotne savienībā. Runājot par ārpolitikas stratēģijām, vispārīgos vilcienos var izdalīt divu veidu iespējamās stratēģijas: pievienošanās politiku un aktīvu savu interešu aizstāvību. Protams, šīs stratēģijas neizslēdz viena otru, tāpēc Latvijai ir jāprot sabalansēt nacionālās un pārnacionālās intereses.

Pievienošanās politikas ietvaros valsts intereses tiek aizstāvētas tajos gadījumos, kad tās sakrīt ar citu valstu līdzīgajām interesēm. Savukārt aktīvas savu interešu aizstāvēšanas rezultātā valsts var iegūt vairāk, taču šis variants prasa aktīvu ārpolitiku un skaidru savu prioritāšu definēšanu. Šķiet, pagaidām Latvija nav tikusi tālāk par “aktīvas pievienošanās” politiku, kas patiesībā sastāv no tā, ka mēs daudz ko akceptējam, pat neiedziļinoties, kas tas ir. Diemžēl pagaidām Latvija tikai ar pievienošanās politikas palīdzību panāk iesaisti ES kopējā ārējā un drošības politikā.

Latvija piedalās tās ietvaros organizētajās aktivitātēs, ieskaitot tikšanās politisko direktoru, eirokorespondentu un darba grupu līmenī, kā arī regulāri pievienojas Eiropas Savienības paziņojumiem, deklarācijām un kopējām pozīcijām, un izskatās, ka starp Latviju un ES nepastāv būtiskas domstarpības ārpolitikas jautājumos. Tā varētu būt, un tā tam arī vajadzētu būt, jo Latvijas un ES ārpolitika balstās uz vienām un tām pašām vērtībām, tomēr tā nebūs visos gadījumos. Pievienošanās politiku var izmantot, tomēr vienmēr vajadzētu skatīties, kam tad mēs īsti pievienojamies un vai to katrā konkrētajā situācijā vajadzētu darīt. Tā kā ES kopējā ārpolitika ir visai vāja, vajadzētu padomāt, vai līdz iestājai ES Latvijai regulāri vajadzētu pievienoties vājai ārpolitikai. Latvijai ar pievienošanās politiku problēmas jau rodas tajos gadījumos, kad divu tās lielāko sabiedroto - ASV un ES - starpā rodas domstarpības, kā, piemēram, Tuvo Austrumu konfliktu sakarā, kad izdabāt abiem vienlaikus nav iespējams. Tieši tāpēc ir nepieciešams savs priekšstats, ja ne gluži par Āfrikas politiskajām aktivitātēm, tad skaidri definētas intereses attiecībā uz mūsu tuvāko apkaimi jau nu noteikti. It īpaši attiecībā uz ES un Krieviju, starp kurām mēs pašlaik atrodamies. Ko mēs no šiem kaimiņiem gribam sagaidīt tuvākā un tālākā nākotnē, vēl joprojām ir atvērts jautājums.

Viens no uzdevumiem tuvākajā nākotnē izriet no izpratnes par ES kā līdzekli, proti, Latvijai vajadzētu ES izmantot kā līdzekli savu mērķu sasniegšanai, kā to centās izdarīt Somija Ziemeļu dimensijā. Varbūt ir pienācis laiks pārformulēt Ziemeļu dimensiju par labu mūsu reģiona mazāk attīstītajām valstīm, pie kurām pieskaitāma arī Latvija. Ziemeļu dimensija, kas pašlaik nokļuvusi stagnācijas stāvoklī, ir jāpārveido. Tai jāatrod jauns izmantojums un jāizcīna atsevišķs ES finansējums. Latvija šajā procesā varētu ne tikai piedalīties, bet arī atrast sabiedrotos un virzīt šo iniciatīvu.

Nevajadzētu stāvēt malā un gaidīt, ka ES mūsu vēlmes nolasīs mums no acīm un, piemēram, veidos attiecības ar Krieviju mūsu pašu vietā. Integrācija ES un NATO stabilizēs mūsu attiecības ar Krieviju, tomēr prioritātes mums vajadzētu noteikt pašiem, nevis paļauties tikai uz ES veidoto Krievijas politiku. Tas ir svarīgi, jo ne tik tālā nākotnē ES ārpolitika taču daļēji būs arī Latvijas ārpolitika. Mēs varam palīdzēt definēt ES prioritātes, nevis gaidīt, kad kāds mums pašiem pateiks priekšā, kādām ir jābūt mūsu interesēm.

“NEATKARĪGĀ RĪTA AVĪZE”