Par līdzsvarotu vācu laiku izpēti

ZA ārzemju loceklis Dr.habil.hist. prof. Andrievs Ezergailis (ASV):

Ar PSRS iebrukumu Latvijā un deklarēto aneksiju Zviedrija slēdza diplomātiskos sakarus ar Latviju, tā padarot Latvijas sūtniecības darbiniekus par bezvalstniekiem un bezdarbniekiem. Šo apstākli izmantoja Amerikas izziņu dienesti, kam, karam sākoties, vajadzēja informāciju no aizfrontes reģioniem Austrumeiropā. It sevišķi vērtīgs viņiem bija Voldemārs Salnais, pēdējais Latvijas sūtnis Stokholmā. Salnais bija labi izglītots, ar labu pagātni un kontaktiem ārzemēs. Nezinu nevienu latvieti, kas šajā haosa laikā būtu nacistu līniju nolasījis tik precīzi kā Salnais.

Grāmatas (A. Ezergaiļa sastādītā un Latvijas Vēstures institūta izdotā dokumentu krājuma “The German Occupation of Latvia, 1941-1945: What Did America Know?” - “LV”) lielākā daļa sastāv no sūtņa Salnā ziņojumiem, kas detalizēti analizē un atstāsta okupācijas norises un stāvokli Latvijā. Ziņojumi skāra visus dzīves aspektus - socioloģiskos, ekonomiskos un politiskos. Grāmata pamatā sastāv no diviem informācijas sagādes veidiem: ziņojumiem, kurus sastādījis sūtnis Salnais un citi “stokholmieši”, un Rīgas radiofona raidījumu konspektiem. Amerikāņi savā sūtniecībā uzstādīja uztvērējus, kurus tad latvieši noklausījās un dzirdēto konspektēja. Darbs amerikāņu sūtniecībā deva latviešiem vienreizēju iespēju ietekmēt Rietumu diplomātisko nostāju.

Informācija sējumā ir daudzpusīga. Ir dokumenti, un ir ziņojumi. Sējuma galveno tepiķi noklāj Salnā pirmais ziņojums, kas ir akadēmiski racionāli nostrādāts darbs. Vienlaicīgi tas ir dokuments un tas ir vēstures teksts. Varam teikt, ka no vēsturnieka viedokļa tam ir trūkumi, bet neviens līdz šim neko labāku vai pilnīgāku par vācu laikiem nav sarakstījis.

Krievi uzspieda vienlīdzības štampu visām viņu okupētām zemēm. Vācu okupācijas turpretī bija dažādas. Dominēt vācieši gribēja visur, bet dažādās Eiropas daļās viņu varmācība izpaudās dažādi. Baltiju vācieši gribēja pilnīgi pārvācot/iznīcināt: rasiski nevērtīgāko tautas daļu izkaisīt pa Krievijas stepēm un vērtīgo pārskolot par vāciešiem. Dokumentu sējums palīdzēs precizēt Latvijas okupācijas specifiku. Tagad būs grūti teikt, ka Latvija nebija okupēta zeme. Kolaborācija ir cits lapseņu midzenis. Par to ir runāts daudz, gribu vienīgi teikt, ka visu veidu sadarbību, kuru latvieši piedāvāja, vācieši atraidīja un visa, kas pastāvēja, bija vāciešu organizēta, dažkārt varmācīgi uzspiesta.

Galu galā mēs nekad pilnīgi nevarēsim uzzināt, kas ietekmēja amerikāņu diplomātus Jaltā. Zinu, ka daudzi baltieši nebija apmierināti ar Jaltas spriedumiem, bet mēs arī zinām, ka spriedumi varēja būt sliktāki. Rūzvelts arī varēja piekrist nacistiem un sovjetiem, ka latvieši ir PSRS pilsoņi. Tādā gadījumā pēckara notikumi it sevišķi bēgļiem būtu varējuši izvērsties daudz savādāk. ASV Valsts departaments nebija bez PSRS draugiem, kuri domāja, ka “lielo lāci” varētu nomierināt, iebarojot tos ar Baltijas valstīm. Tas tomēr nenotika - amerikāņi tomēr noturēja līniju. Ar kara beigšanos gandrīz vai tūlīt uzsākās aukstais karš, kurā arī tika ierauti latviešu bēgļi. Bija daudzi “vienas pasaules” ticētāji, kuriem baltiešu bēgļi bija dadzis acīs, jo viņu liecības par lielo 20. gadsimta eksperimentu bija ar negatīvo zīmi. Lietojot sovjetisko vārdiņu, viņi deklarēja baltiešus kā “fašistus” un gribēja sūtīt atpakaļ uz dzimteni. Neskatoties uz šiem spiedieniem, amerikāņi tomēr visumā bija labvēlīgi latviešu bēgļiem. Starp citu, no leģionāriem nodibināja sardžu rotas, kuru uzdevums bija apsargāt vācu SS kara noziedzniekus Nirnbergas tiesu namā.

Šis dokumentu krājums adresēts visiem, kam interesē Otrā pasaules kara norises. Ceru, ka galvenie šīs grāmatas lietotāji būs ārzemju sholari. Varbūt varētu teikt, ka šī grāmata ir atsvars manai grāmatai par holokaustu Latvijā. Vācu okupācija bija daudz vairāk nekā holokausts. Tiem, kam interesē holokausta pilnīgāks konteksts, šis sējums var palīdzēt nonākt vēsturiskā balansā. Man arī nekas nebūtu pretim, ja Latvijas jaunie diplomāti iepazītos ar savu priekšteču darbu. No Latvijas tēla internacionālā horizonta Otrā pasaules kara problēmas tik ātri nepazudīs. Ir grūti noskatīties, ka mūsu diplomātiem, ministrus ieskaitot, sastopoties ar Otrā pasaules kara jautājumiem, balss sāk raustīties un kājas ļodzīties. Šī grāmata varētu kalpot kā sava veida nūja gaitas izlīdzināšanai.

“LAUKU AVĪZE”

Sekojot citiem: “LV” informācijas redaktors Gints Moors

Par pārņemto publikāciju faktoloģiju atbild informācijas avoti