Krīt savi graudi savās klētīs savai maizei

Latvijā sākusies labības ražas novākšana — birums solās būt bagāts

Foto: A.F.I.

Viegla vēja pūsma pārslīd pāri tīrumam, un viss lauks nemanāmi saviļņojas, atstarojot saules mirdzumu vārpu zeltā un pelēkzaļgajā sudrabā. Tur jaunā raža gaida savu laiku. Vairs tikai dažas dienas, un tīrumā lēni un svinīgi ielīgos kombaini, bet tos tikpat cienīgi pavadīs stārķu svītas. Un labības pļauja būs sākusies.

Lai uzzinātu, kāds būs šis graudaugu ražas gads, “Latvijas Vēstnesis” sazinājās ar Zemkopības ministrijas (ZM) Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamenta direktora vietnieku Jāni Sietiņsonu. Viņš pastāstīja — analizējot informāciju par pērnā gada rudenī iesēto ziemāju platībām, redzams, ka kopējās sējplatības ir samazinājušās par 18,8%. Salīdzinot ar 2001. gadu, ļoti būtiski samazinājies rudzu sējplatību apjoms — par 34,9%. Arī ziemas mieži pērnruden iesēti krietni mazāk, bet jāatzīst, ka tas nekad nav bijis dominējošs kultūraugs ziemāju grupā. Ar ziemas kviešiem apsēto platību apjoms samazinājies par 14,9%.

Kā norādīja J. Sietiņsons, galvenais sējplatību samazināšanās iemesls ir nesakārtotība graudu tirgū, kuras dēļ lauksaimniekiem nav īstas motivācijas ražot graudus tādā vairumā, kā to Latvijā varētu darīt. Pagājušā gada rudenī graudu pārstrādes uzņēmumi piedāvāja normālas graudu iepirkuma cenas, bet atsevišķi uzņēmumi izvirzīja ļoti specifiskas graudu kvalitātes prasības. Piemēram, daži uzņēmumi pieprasīja, lai mitruma saturs nepārsniegtu 12,5 — 13% līdzšinējo 14% vietā. Tātad zemniekam, kas atveda graudus ar augstāku mitruma saturu, tika atrēķinātas žāvēšanas izmaksas. Tāpat tika paaugstinātas graudu tīrības prasības: vairāki pārstrādes uzņēmumi piemaisījumu procentu noteica robežās no 0,2 — 0,5%, kas praktiski nozīmē prasību pēc tīriem graudiem. Līdz ar to zemniekam bija jāsamaksā arī par graudu attīrīšanu. Galu galā no piedāvātās iepirkuma cenas (60 — 64 lati par tonnu) atskaitot maksu par minētajiem pakalpojumiem, graudu audzētājs saņēma mazāk nekā sešdesmit latus par tonnu.

Otrs faktors, kas būtiski ietekmē graudu audzēšanu un ko nav cilvēka spēkos mainīt, ir klimatiskie apstākļi. Pagājušā gada rudenī ražas novākšanas laikā tie bija nelabvēlīgi — vēji un lietavas noguldīja labības tīrumus veldrē un sagādāja daudz raižu paaugstinātā mitruma līmeņa dēļ. No tā cieta graudu, īpaši rudzu, kvalitāte un kopraža.

Kopumā valstī tiek izaudzēts ap simttūkstoš tonnu rudzu, bet pārtikas un dzērienu ražošanai izmanto no četrdesmit līdz sešdesmit tūkstošiem tonnu. Tā kā veidojas produkcijas uzkrājumi un iepirkuma cena nav īpaši stimulējoša, ražotāji nav ieinteresēti audzēt rudzus. Turklāt rudziem potenciālā ražība ir zemāka nekā kviešiem. Tāpēc likumsakarīga ir rudzu sējplatību samazināšanās.

Vasarāji šogad tika iesēti nedaudz mazāk kā 2001. gadā, informēja J. Sietiņsons. Kopumā vasarāju sējplatības ir samazinājušās tikai par 6,7%. Lielākais sējplatību samazinājums ir griķiem — par 24,5% un auzām — par 22,1%. Turpretī vasaras kviešu sējplatības ir palielinājušās par 12,6%, vārpaugu un pākšaugu mistru — par 26,6%, vasaras rapša — par 19%.

Viens no faktoriem, kāpēc samazinās kopējās sējplatības, ir rapša ienākšana labību augsekā. Tā ir agronomiski nepieciešama un likumsakarīga parādība, kas vērtējama pozitīvi, uzskata J. Sietiņsons. Graudaugu sējumu īpatsvars augsekā samazinās, jo ienāk citu sugu kultūraugi ar specifiskām barības elementu prasībām, bet tas veicina augsnes auglības palielināšanos.

Pamatojoties uz informāciju par apsētajām platībām, ir veiktas prognozes par iespējamām graudaugu ražām. Lauku atbalsta dienesta apkopotie dati liecina, ka šogad graudaugu kopraža varētu sasniegt 845 000 tonnu, kas salīdzinājumā ar pagājušajā gadā iegūtajām 928 000 tonnām ir par 9% zemāka. Procentuāli tas it kā nav daudz, bet, absolūtos skaitļos rēķinot, tas ir būtisks samazinājums, teica J.Sietiņsons. Iepriekšējos gados graudu kopraža allaž pārsniedza 900 000 tonnu. Prognozes varētu nepiepildīties, ja laika apstākļi ražas novākšanas laikā būs nelabvēlīgi.

Ņemot vērā kopražas samazināšanos, jārēķinās, ka graudu pārstrādes uzņēmumiem veidosies mazliet sīvāka konkurence, jo katrs centīsies iepirkt nepieciešamos resursus, kas atbilstu kvalitātes prasībām. Šajā situācijā ir svarīgi, lai būtu noslēgti līgumi starp graudu ražotājiem un pārstrādātājiem. Daļa uzņēmumu jau pavasarī noslēdza līgumus par graudu piegādi. Tiem uzņēmumiem, kas kaut kādu iemeslu dēļ to nav izdarījuši, ir jāsteidz to izdarīt, lai būtu garantija, ka resursu pietiks.

Kā pastāstīja J. Sietiņsons, Zemgalē ir sākta dažu kviešu šķirņu, piemēram, “Donskaja polukarļikovaja”, novākšana. Pirmie iekūlumi jau ir, līdz ar to var teikt, ka ražas novākšana Latvijā ir sākusies. Tomēr citas graudu sugas un šķirnes vēl nav sasniegušas gatavību. Iespējams, labības pļaujā būs neliela pauze, kurā audzētāji varēs labāk sagatavoties graudu pirmapstrādei un veltīt uzmanību tām lietām, kas vēl nav paveiktas.

Raksturojot labības tirgus intervences modeli, J. Sietiņsons teica, ka noteikumi saskaņā ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) vēlmēm šogad paliks tādi paši kā 2001. gadā. Nekādu būtisku izmaiņu nav. Iepirkuma sākums ir noteikts no 1. augusta. Augustā un septembrī iepirkuma cena būs 64 lati par tonnu. Oktobrī tā tiks palielināta līdz 67 latiem, bet, sākot ar 1. novembri, līdz intervences perioda beigām — 30. aprīlim — iepirkuma cena būs 70 lati par tonnu. ZM darba grupa gan bija izstrādājusi citādu intervences modeli, tomēr LOSP to neakceptēja.

Latvijas Graudu audzētāju, glabātāju un pārstrādātāju kooperatīvo sabiedrību savienības valdes priekšsēdētājs Olavs Legzdiņš prognozēja, ka vidējā ražība varētu būt tāda pati kā pagājušajā gadā, bet, ņemot vērā to, ka ir apsētas mazākas platības, kopraža varētu būt nedaudz mazāka. Ziemas kviešu, iespējams, tiks nokults vairāk nekā pērn, bet ar rudziem varētu būt visādi. Ja būs labs laiks, rudzi atbildīs pārtikas graudu kvalitātei, ja ne — lopbarībai.

Graudu audzētāji varēs realizēt saražoto bez problēmām, uzskata O. Legzdiņš, jo lielākā daļa no viņiem ir noslēguši līgumus ar pārstrādes uzņēmumiem. Tie ražotāji, kas to nav izdarījuši, droši vien cer uz valsts intervenci ar tās noteikto, pret tirgu neadekvāti augsto iepirkuma cenu, pieļauj O. Legzdiņš.

Labības pļauja ir tikko sākusies, un O. Legzdiņš, tāpat kā ZM speciālists, uzsver, ka viss būs atkarīgs no laika apstākļiem augustā. Ja saule būs tikpat dāsna un vēlīga kā jūlijā, tad graudu ražas gads būs gana bagāts.

Marika Līdaka,  “LV” tautsaimniecības redaktore