“Es tur Amerikā biju Latvija”

Krists Čulkstēns, pirmais latviešu virsnieks, kas beidzis prestižāko ASV militāro mācību iestādi — Vestpointas akadēmiju, — “Latvijas Vēstnesim”

* Seši no Vestpointas militārās akadēmijas absolventiem dažādos laikos kļuvuši par savas valsts prezidentiem, ieskaitot ASV prezidentus Jūlisīsu Simpsonu Grāntu un Dvaitu Deividu Eizenhaueru.

* Pat viskritiskākajos brīžos mani neatstāja doma — man jāiztur, gan tāpēc, ka vestpointiešiem es nozīmēju Latviju, gan — kā tad es varētu skatīties acīs savam vectēvam un visiem, kas man ticēja.

* Akadēmijas izlaiduma ceremonijā saņēmu ASV prezidenta Džordža Buša rokasspiedienu un diplomu par augstāko akadēmisko izglītību atomfizikā, un bakalaura grādu militārajās vadības zinībās.

— Kas jūs pamudināja izvēlēties militāro profesiju un izšķirties par tik drošu soli — iestāties visprestižākajā ASV militārajā augstskolā?

— Mūsu dzimtas vēsture nav saistīta ar strēlniekiem, nav mūsu dzimtā arī ievērojamu virsnieku, kas būtu dienējuši Latvijas pirmās brīvvalsts laikā. Tēvs un vectēvs dienējuši padomju armijā. Ir ziņas, bet vēl pietiekami neizpētītas, ka no tēva puses rados bijis kāds diplomāts Latvijas valsts tapšanas laikā.

Interesi par militāro profesiju raisīja sarunas par vēsturi, jo sevišķi par kara notikumiem, ar vectēvu — atvaļināto kapteini Valdi Šteinbergu. Viņa iedrošināts, arī izlēmu stāties Vestpointas militārajā akadēmijā. Izredzes iekļūt kadetu skaitā bija nelielas. Uz tūkstoš divsimt vietām pretendē apmēram simt valstu pārstāvju.

Katrai zemei ir tikai viena vai divas studentu vietas, par kurām maksā no valsts budžeta. Pirmajā reizē — 1997.gadā — man neizdevās kļūt par studentu Vestpointā, toties nākamajā gadā ar visu tiku galā godam. Šīm mācībām Amerikas Savienotajās Valstīs gatavojos divus trīs gadus, jo jābūt ļoti labai angļu valodas prasmei, matemātikas zināšanām, fiziskajai sagatavotībai un teicamai veselībai. Esmu beidzis Rīgas komercskolu, kuras skolotājiem arī esmu pateicīgs.

— Kāda bija jūsu pirmā diena šajā milzīgajā ASV un visas pasaules dažādu armiju kadru mācību bāzē?

— Tā šķita šausmīga. Mūs, starptautiskos kadetus, ieveda Vestpointā agrāk — nedēļu pirms amerikāņu kadetiem. Tagad tas liekas mazliet kuriozi, bet tad smiekli nenāca. Sveša vide, valoda, ko perfekti nepārvaldi, milzīga informācijas gūzma — tas viss radīja pamatīgu satraukumu. Vēlāk sapratām, ka tā ir apzināta, gadu gaitā pārbaudīta un izstrādāta sistēma, kas palīdz pārbaudīt un atsijāt cilvēkus, kuri nav piemēroti virsnieka profesijai. Tie, kas nespēj pārvarēt stresu ikdienā miera laikā, nespēs ar to tikt galā arī kaujas apstākļos. Tāpēc instruktori pārvērstā balsī auroja ausī dažādas komandas, citu pēc cita deva daudzus uzdevumus, lika “piepumpēties”, ja kaut kur biji kļūdījies. Sākums bija iecerēts kā psiholoģiskā šoka diena.

— Vai tāda psiholoģiskā apstrāde turpinājās arī pēc tam?

— Morālā, psiholoģiskā un fiziskā izturība tiek pārbaudīta visu mācību laiku, kas pakāpeniski samazinās ar katru nākamo mācību klasi. Vestpointā mācību kursus dēvē par klasēm, sākot no ceturtās uz leju. Izlaiduma gads ir pirmās klases kadeti. Vislielākā psiholoģiskā slodze jāiztur ceturtās klases kadetiem. Pa mācību telpu gaiteņiem viņi drīkst pārvietoties tā, lai viens plecs gandrīz pieskartos sienai, pa teritoriju tikai skriešus vai ātrā solī, pagriežoties taisnā leņķī. Četrtūkstoš jauniešu pulkā ļoti ātri jāiemanās atpazīt dažādu klašu kadetus, jo sveicināšanas rituāls atšķiras. Augstākas klases kadetus var pazīt pēc viņu pakāpēm — kaprāļi, seržanti un kadetleitnanti. Bet lielas grūtības sagādā tas, ka ir jāprot noteikt, pie kādas rotas katrs pieder, tām katrai ir savs moto un vārds. Sveicinot tas viss jānosauc. Milzīga ir informācijas plūsma, kas gāžas pār jaunā kadeta atmiņu. Reizēm šķiet, ka no tevis grib tikt vaļā, bet patiesībā ar 200 gados izstrādātām metodēm pārbauda tavu izturību. Trenētam cilvēkam ir milzīgas pielāgošanās iespējas. Vasaras mācībās, kad bijām pilnīgā miega badā, iemācījāmies izgulēties īsā pārtraukumā vai dažu minūšu pārbraucienā, kratoties mašīnas kravas kastē.

— Vai vecāko klašu kadeti nelietīgi neizmantoja viņu likumīgās privilēģijas, vai instruktoriem nebija savi mīluļi un “peramie zēni”?

— Uzskatu, ka šī amerikāņu sistēma ir pamatota un efektīva. Var strīdēties par tās humānismu. Vienlaikus skolas vadība strikti apkaro brutalitāti, fizisko vardarbību. Tiklīdz par tādām lietām radās kaut vismazākās aizdomas, sākās ļoti nopietna izmeklēšana. Instruktori tiek izraudzīti ļoti rūpīgi, virsnieki, kas komandē rotas, un klašu priekšnieki ir augstas klases profesionāļi, ļoti godprātīgi un taisnīgi. Es ne mirkli nemanīju, ka pret mani kā latvieti būtu citāda attieksme nekā pret kadetu — amerikāni. Sodu sistēma ir sarežģīta, sodu ir daudz un dažādi. Pirmajā gadā kadetus māca, ka ar visiem uzdevumiem jātiek galā, ka nedrīkst atstāt aiz sevis parādus mācībās, ka jāiemācās pakļauties augstāka ranga personas pavēlēm, tāpēc sodu ir vairāk — arī fizisko vingrinājumu veidā. Uzliekot sodu, instruktors nereti to veic kopā ar kadetu, piemēram, “piepumpēšanos”. Vai tas būtu obligāti, par to vēl diskutē, to drīzāk attiecina uz sodītāja labo toni.

— Kā Vestpointā ir izkārtots mācību process? Kā jūs tikāt galā ar daudzveidīgajiem uzdevumiem, lai četros gados iegūtu augstāko akadēmisko izglītību atomfizikā, apgūtu militārās vadības teoriju un praksi vada komandiera bakalaura grāda aizstāvēšanai un vēl atliktu laiks sportošanai, lai iegūtu tādu fizisko sagatavotību, ka prieks uz jums skatīties?

— Ziemā Vestpointa ceļas agri. Diena sākas ar rīta līniju, kad tiek precizēti uzdevumi, saņemti dienesta norīkojumi. Tad mācības auditorijās līdz četriem pēcpusdienā. Ziemā astoņdesmit procentu ir akadēmiskie priekšmeti. No četriem līdz septiņiem notiek dažādas aktivitātes, tajā skaitā ne mazums dažādu parāžu, uzvedības likumi pieņemšanās un tamlīdzīgi. Pēc septiņiem vakarā pirmajā gadā jāsēž istabiņā un jāmācās. Tad arī bija visgrūtāk izplānot laiku fiziskām nodarbībām, jo tām neatlika laika. Bija jāurbjas atomfizikā, stratēģiskajā menedžmentā, cilvēkresursu plānošanas un vispārējās vadības kursā, fundamentālajās inženierzinātnēs, angļu valodas amerikānismos, ASV vēstures notikumos un vēl, un vēl. Miegam atlika pārāk maz — divas trīs stundas. Sapratu, ka ilgi tā neizturēšu. Tad izveidoju sistēmu — sestdienās un svētdienās mācījos priekšmetus nedēļas pirmajai pusei, pirmdien — ceturtdienai utt. Tad arī vakaros vai no rītiem iznāca laiks basketbolam un svaru zālei.

Vasarās devāmies lauku mācībās, tad gandrīz augu diennakti apguvām praktiskās militārās iemaņas. Tām tika pieaicināti labākie virsnieki un instruktori no tuvākajām vienībām, profesionāļi no speciālajām vienībām. Kadeti, kas akadēmiju beidz ar vada komandiera kvalifikāciju, tiek apmācīti pēc pastiprinātas virsnieku sagatavošanas kursa programmas, kurā ietilpst gan kurss, kas līdzinās gandrīz reindžeru sagatavošanas skolai, gan izpletņu lēcēju skola, gan desantēšanās no helikoptera, gan taktiskās mācības, gan sapieru kursi, gan kara spēles, kalnā kāpšanas un šaušanas treniņi, sākot no pistoles un beidzot ar granātmetēju, tanku un iekārtām ar lāzertēmēkļiem. Gribu piebilst, ka akadēmija iemāca vēl kādu dzīvei ļoti svarīgu prasību — prasmi strādāt komandā. Vienpatnis Vestpointas akadēmiju nevar pabeigt.

Turpinājums — seko