Kad eirooptimistu rindām jauni spēki

Iedzīvotāji arvien pozitīvāk noskaņoti par Latvijas dalību ES

Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES) pēdējo mēnešu laikā kļūst arvien pieļāvīgāka. Par to liecina Eiropas Integrācijas biroja sadarbībā ar Valsts kanceleju un Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru ‘’Latvijas fakti’’ jūnijā rīkotā sabiedriskās domas aptauja. Ja referendums par Latvijas iestāšanos ES notiktu šā gada jūnijā, par iestāšanos ES savas balsis atdotu gandrīz puse (45,5%) iedzīvotāju, kamēr pret Latvijas dalību Savienībā balsotu 38,5% iedzīvotāju, bet skaidru atbildi uz šo jautājumu nav varējuši sniegt 16,0% aptaujāto iedzīvotāju.

Salīdzinājumā ar šā gada maijā notikušo aptauju respondentu skaits, kuri izteikuši atbalstu Latvijas dalībai ES, pieaudzis par pieciem procentiem, un par aptuveni tādu pašu daudzumu samazinājies neizlēmīgo iedzīvotāju skaits, bet iestāšanās neatbalstītāju skaits palicis nemainīgs.

Salīdzinājumā ar 2002. gada februārī notikušo iedzīvotāju aptauju, to personu skaits, kas referendumā balsotu par iestāšanos ES, pieaudzis pat par 9%, tomēr iedzīvotāju atbalsts Latvijas dalībai ES vēl aizvien nav sasniedzis pagājušā gada līmeni, kad par dalību ES martā un septembrī balsotu attiecīgi 46,8% un 48,4%.

Līdzīgi kā visās iepriekšējās iedzīvotāju aptaujās lielākais atbalsts Latvijas dalībai ES vērojams starp jauniešiem, iedzīvotājiem ar augstāku ienākumu līmeni, kā arī cilvēkiem, kas ieguvuši augstāko izglītību.

Latvijas dalību ES vairāk atbalsta strādājošie, nevis bezdarbnieki, un tāpat pilsētu iedzīvotāji ir ievērojami pozitīvāki šajā jautājumā nekā tie, kas dzīvo laukos. Visdedzīgāk Latvijas iestāšanos ES atbalsta Zemgales iedzīvotāji (52,8%), tiem seko rīdzinieki (47,1%), un tikai Kurzemē to iedzīvotāju skaits, kuri balsotu pret iestāšanos ES (42,9%), pārsniedz iestāšanās atbalstītāju skaitu (35,9%).

Aptaujātie latvieši salīdzinoši biežāk nekā cittautieši balsotu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Tomēr arī cittautiešu vidū eirooptimistu skaits ir lielāks nekā pretinieku skaits. Atšķirīgi ir aptaujas rezultāti, salīdzinot Latvijas Republikas pilsoņu un nepilsoņu sniegtās atbildes. Nepilsoņu vidū lielāks ir Latvijas dalības ES pretinieku skaits. Par iestāšanos ES balsotu 39,8% respondentu nepilsoņu, bet pret savas balsis atdotu 42,4% no personām, kurām nav Latvijas pilsonības.

Par to, ka Latvijas iedzīvotāji, tuvojoties referendumam, kas varētu norisināties aptuveni pēc gada, kļūst arvien izlēmīgāki, liecina arī atbildes uz jūnijā notikušās aptaujas otru jautājumu: “Kāda ir jūsu attieksme pret Eiropas Savienību?”

Saskaņā ar pēdējās aptaujas rezultātiem sabiedrības attieksme pret Eiropas Savienību pakāpeniski turpina kļūt pozitīvāka un salīdzinājumā ar iepriekšējo sabiedriskās domas aptauju rezultātiem jūnijā pirmo reizi šogad “pozitīvu” vai “drīzāk pozitīvu” attieksmi paudušo respondentu skaits pārsniedza 50% robežu (50,5%). Tomēr jāatzīmē, ka salīdzinājumā ar maija aptaujas rezultātiem nedaudz pieaudzis arī kritiski noskaņoto respondentu skaits, sasniedzot 42,7% no kopējā aptaujāto skaita. To iedzīvotāju īpatsvars, kuri nav spējuši sniegt skaidru atbildi uz šo jautājumu, ir sarucis līdz 6,9%.

To, ka sabiedrības attieksme pret Eiropas Savienību mainās pozitīvā virzienā, uzskatāmi atklāj radikālāko atbilžu (“attieksme pret ES ir negatīva” un “attieksme pret ES ir pozitīva”) dinamika. Respondentu skaits, kas savu attieksmi pret Eiropas Savienību raksturoja kā viennozīmīgi pozitīvu, jūnijā pirmo reizi pārsniedza izteikti negatīvu attieksmi paudušo aptaujas dalībnieku skaitu (skat. grafiku).

Līdzīgi kā jautājumā par balsojumu referendumā, arī paužot savu attieksmi pret pašu ES, pozitīvāki bijuši jaunieši, cilvēki ar augstāko izglītību, lielākiem ienākumiem un strādājošie. Bet salīdzinājumā ar jautājumu par balsojumu referendumā atšķirības dažādu iedzīvotāju grupu vidū ir pat vēl izteiktākas. Līdzīgas tendences vērojamas, arī salīdzinot latviešu un cittautiešu, pilsoņu un nepilsoņu, kā arī pilsētu un lauku iedzīvotāju sniegtās atbildes.

Gandrīz visos Latvijas reģionos ES atbalstītāju un pretinieku skaits bijis proporcionāli vienāds: 50—52% “pozitīvi” un 39—42% “negatīvi”, bet Kurzemē pozitīvu attieksmi pret ES pauduši 44,4%, kamēr vairāk negatīvi noskaņoti bijuši 50,7% aptaujāto.

Iedzīvotāju aptauju rīkoja Eiropas Integrācijas birojs sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru “Latvijas fakti”. Aptauja veikta, izmantojot tiešās (personīgās) intervēšanas metodi respondentu dzīvesvietās, no 2002. gada 6. līdz 17. jūnijam. Aptaujā pēc stratificētās nejaušības principa iekļauti 1009 Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Izlase aprēķināta, balstoties uz jaunākajiem statistikas datiem par Latvijas Republikas iedzīvotājiem.

Artis Nīgals, “LV” nozares redaktors