Par jaunu pētījumu par korupcijas novēršanu Latvijā

Vakar, 22. jūlijā, Sorosa fonda—Latvija (SFL) telpās visai kupls dalībnieku skaits sanāca uz Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieka Valta Kalniņa jaunākā pētījuma “Korupcijas novēršanas politika Latvijā: problēmas un izredzes” atvēršanas svētkiem. Aptuveni pirms gada klajā nāca viņa pētījums “Tiesu vara un korupcija”, kas radīja daudzu lasītāju, ne tikai tiesībsargājošo institūciju pārstāvju, interesi. Šoreiz V.Kalniņa pētījums ir Sorosa fonda—Latvija dibinātās publikāciju sērijas “Sabiedriskā politika” pirmais izdevums, kas tapis sadarbībā ar Latvijas Ārpolitikas institūtu. Kā grāmatas prezentācijā uzsvēra Sorosa fonda—Latvija izpilddirektore Vita Tērauda, nākamajos vairāku citu stipendiātu pētījumos tematika ir dažāda — valodas politika un sabiedrības integrācija; etniskā diskriminācija; energoefektivitāte un sociālā politika; ielas bērni kā sociāla problēma; tiesu spriedumu kvalitāte un vēl citas. Laikā, kad veidojas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, minētais V.Kalniņa pētījums ir ļoti noderīgs.

Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Atis Lejiņš savā uzrunā uzsvēra, ka šis pētījums ir īpašs notikums institūta desmit gadu pastāvēšanas laikā un to var uzskatīt par labu dāvanu jubilejas reizē. “Pirms gadiem trīsarpus, kad sākām īpaši pievērsties korupcijas un citām tēmām, iedomāties nevarējām, ka, gatavojoties iestājai Eiropas Savienībā, trešā pīlāra, tas ir, tieslietas un iekšlietas, jautājumi izvirzīsies par vienu no galvenajiem šajā procesā,” — teica A.Lejiņš. Kopš pagājušā gada 11. septembra notikumiem ASV redzams, ka pasaulē terorismam un korupcijai ir netieša saikne. Latvija nevar iestāties ES un NATO kā maza un vāja valsts, tai jābūt mazai, bet stiprai. Tieši tāpēc Ārpolitikas institūta uzdevums ir padarīt šo Latvijas atgūto neatkarību par neatgriezenisku, stiprināt arī tās iekšējo drošību.

Pētījuma autors Valts Kalniņš pastāstīja, ka, viņaprāt, uz korupciju jāskatās no diviem līmeņiem — uz pirmo kā no kultūras, neiecietīgas attieksmes pret korupciju, no otrā — kā uz instrumentu, ko izmantot korupcijas apkarošanai.

Krājuma “Korupcijas novēršanas politika Latvijā: problēmas un izredzes” mērķis ir analizēt trīs ar korupcijas novēršanu saistītus jautājumus: interešu konfliktu, īpašuma un ienākumu deklarēšanu un publisko iepirkumu. Pētījumā secināts: lai iegūtu ticamību, korupcijas novēršanas politikai jāsasniedz trīs mērķi. Pirmkārt, jānodrošina, lai interešu konflikti kļūtu nepieņemami visos valsts un pašvaldību līmeņos neatkarīgi no iespējamiem “robiem” tajā vai citā likumā. Otrkārt, līdzšinējās diskusijās bieži uzsvērts, ka īpašuma un tā pārmaiņu fiksēšana vai tā sauktā sākumdeklarēšana varētu būt efektīvs līdzeklis cīņā pret amatpersonu korupciju un dažiem citiem noziedzīgu nodarījumu veidiem. Tāpēc jāizlemj, vai ir iespējams fiksēt visu iedzīvotāju īpašumus un ienākumus. Ja tas ir iespējams, tad, pēc pētījuma autora domām, jāveic plaši un potenciāli nepopulāri pasākumi nodokļu sistēmas ietvaros. Ja tas nav iespējams vai ir politiski nepieņemami, tad šī ideja jānoraida. Treškārt, neatlaidīgi jāīsteno visi saprātīgie pasākumi, kas var novērst korupciju publiskajā iepirkumā. V.Kalniņš atzīmēja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) nepieciešams izveidot kā efektīvu instrumentu, vēršoties pret korupciju kā pret sabiedrības ļaunumu. Lai gan likums “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”, kas stājās spēkā 2002. gada 1. janvārī, ievērojami uzlabojis publiskā iepirkuma regulējumu, taču ir nepieciešams lielāku uzmanību pievērst tādu gadījumu izmeklēšanai, kur ir aizdomas par iepirkumu veikušo amatpersonu korupciju.

Savukārt LU pasniedzēja, arī Administratīvā procesa likuma izstrādes grupas locekle Jautrīte Briede atzinību pauda par pētījuma autora darba juridisko precizitāti. Viņa izteicās, ka Administratīvā procesa likuma piemērošana un pēc laika uzkrātā pieredze varētu kļūt par lielu palīgu, vēršoties pret korupciju ierēdņu vidū. Arī šis temats tuvākajā nākotnē varētu būt speciāla pētījuma objekts. Lietderīgi arī padiskutēt par ienākumu sākumdeklarēšanas principiem, jo šajā ziņā nav vienprātības pat juristu vidū.

Pētījuma atvēršanas reizē nozīmīgi ir minēt recenziju par šo darbu, ko uzrakstījusi Čikāgas Ilinoisas universitātes profesore Rasma Kārkliņa. Viņa raksta, ka “ziņojums izceļas ar rūpīgi sastādītu hronoloģisku pārskatu par likumdošanas aktivitātēm un precīzu analīzi par to, kas jāpaveic, lai uzlabotu likumus un to institucionālo nodrošinājumu. V.Kalniņš izmanto lieliskus salīdzinājumus ar citām valstīm, lai ieteiktu, kā uzlabot Latvijas likumus un to piemērošanu, kaut gan pēdējam jautājumam viņš pievērš daudz mazāk uzmanības nekā pirmajam aspektam”. Recenzente izsaka savas domas, kāpēc tā. Un vienu no iemesliem profesore min to faktu, ka arī pētījuma autoru ietekmējusi Latvijā vērojamā tendence pievērsties likumības formālajiem aspektiem un mazāk tās mērķiem un faktiskajai efektivitātei. Turklāt ir daudz grūtāk veikt politikas analīzi, kas tēmā ielūkojas dziļāk un apspriež tos politiskos jautājumus, kas nosaka problēmas būtību, daži no kuriem ir ārkārtīgi delikāti. Bet šis ir nākamais solis, kā uzskata R.Kārkliņa, lai gūtu patiesu priekšstatu par korupcijas situāciju un par to, kas nepieciešams efektīvai antikorupcijas politikai. Recenzente atzinīgi novērtējusi V.Kalniņa izcilās spējas atrast precīzus salīdzinājumus un gūt mācību no citu valstu salīdzinošas politikas analīzes.

Pētījuma pilns teksts latviešu un angļu valodā no 22. jūlija pieejams arī sabiedriskās politikas interneta portālā — politika.lv (www.politika.lv), sadaļā “Tiesiska valsts un korupcija”.

Rita Belousova, “LV” tieslietu redaktore