Līdz septembrim vasaras darbi būtu jāpaveic

Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs intervijā Latvijas Radio vakar, 22.jūlijā

Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs intervijā Latvijas Radio raidījumā “Kāpnes” vakar, 22. jūlijā, pulksten 15.10

— Rīdziniekiem bez maksas tiek izplatīts jauns pašvaldības izdevums “Rīgas Vēstis”. Varbūt vispirms par stratēģiju — kāpēc, vai tas būs regulārs izdevums vai kampaņveida?

Gundars Bojārs: — Pirmkārt jāsāk ar to, ka tas nav nekas jauns. Ļoti daudzās Latvijas pašvaldībās šāda veida informatīvie biļeteni tiek iespiesti un arī izplatīti iedzīvotājiem. Ļoti daudzi mūsu iedzīvotāji nav spējīgi iegādāties nevienu periodisko izdevumu, un šis izdevums ir domāts tieši viņiem. Šobrīd ir iznācis pirmais, tā teikt, — eksperimentālais variants, paskatīsimies, kā tam ies, arī uzklausīsim rīdzinieku vēlmes un ierosinājumus, kādu informāciju viņi vairāk gribētu iegūt, ar ko tieši vairāk iepazīties, un turpināsim šo izdevumu attīstīt. Šobrīd ir pirmais metiens, tātad 10 tūkstoši eksemplāru. Es ceru, ka šim informatīvajam biļetenam veiksies.

— Šobrīd ir laikam pāragri spriest par tā pieprasītību. Lai gan man viena kundze jau zvanīja. Viņa nevarot saprast, kur to var dabūt.

G.Bojārs: — Jaunais izdevums tiek izplatīts galvenokārt ar namu pārvalžu starpniecību, to var saņemt namu pārvaldēs, kā arī Rīgas domes ēkā.

— Šoreiz tematiski centrā laikam ir jaunie kārtības noteikumu projekti.

G.Bojārs: — Jā, kārtības noteikumu projekts ir aktualitāte, mēs to nevarējām pieņemt pirms atvaļinājuma, jo bija ļoti daudz neskaidrību, ārkārtīgi daudz diskusiju, un šis noteikumu projekts tika noņemts no izskatīšanas domes sēdē. Iespējams, ka 20.augusta domes sēdē varēsim pie tā atgriezties.

— Tātad projekts, ar kuru šobrīd var iepazīties rīdzinieki, ir tas pirmatnējais projekts bez labojumiem, bez ierosinājumiem.

G.Bojārs: — Jā, tas ir pirmatnējais projekts. Es ieteiktu rīdziniekiem attiekties pret to pietiekami kritiski, kā pret kaut ko tādu, kas nav vēl gatavs. Un es aicinu visus rīdziniekus būt atsaucīgiem un kritiskiem.

— Kā ir ar periodiskumu šīm “Rīgas Vēstīm”?

G.Bojārs: — Šobrīd tas tiek plānots vienreiz mēnesī. Es domāju, ka tādam izdevumam, līdzīgi kā tas ir Tallinā un citās pilsētās, vajadzētu nonākt rīdzinieku pastkastītēs reizi nedēļā vai divās nedēļās. Līdz ar to varētu nodrošināt šo ziņu aktualitāti un būtu šis tiešais kontakts ar vēlētājiem. Šobrīd sabiedrības informēšanai gadā tērējam apmēram 200 tūkstošus latu. Tā ir pienācīga summa, mēs to maksājam tiem preses izdevumiem, kas darbojas tirgū, bet, kā es jau minēju, ne visi rīdzinieki ir spējīgi iegādāties šos izdevumus.

— Vai ir skaidrs jau šobrīd, kāda tematika būs nākamajam izdevumam?

G.Bojārs: — Tās būs svarīgākās aktualitātes attiecīgajā nedēļā. Šis izdevums nav politisks, tā nav nekāda kampaņa, tas ir ar vienu mērķi radīts — informācijas sniegšana rīdziniekiem.

— Reaģējot uz īpašu uzdevumu ministra lēmumu apturēt domes saistošos noteikumus, kas paredzēja noteikt alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības ierobežojumus, jūs presē aizvadītajā nedēļā pieļāvāt iespēju iesniegt Saeimā priekšlikumus, kā sakārtot likumdošanu vispār, lai panāktu alkohola tirdzniecības ierobežošanu. Ko, jūsuprāt, nepieciešams mainīt?

G.Bojārs: — Ministrs arī sarunā ar mani telefoniski apliecināja, ka viņš personīgi kā cilvēks varbūt arī atbalstītu šos domes noteikumus, taču viņa konsultanti ir saskatījuši pretrunas citos likumdošanas aktos. Es un Rīgas domes deputāti, pieņemot šo lēmumu, vadījāmies no likuma par pašvaldībām, kur pašvaldībām ir uzlikta funkcija — noteikt ierobežojumus tirdzniecībai. Taču ir citi likumdošanas akti, un jautājums ir par prioritāti un pretrunām starp šiem likumiem. Līdz ar to, tiklīdz deputāti sāks atgriezties no atvaļinājumiem, tiklīdz sāks strādāt komitejas, mēs vēlreiz precizēsim savu nostāju un vērsīsimies Saeimā, lai jau septembrī Saeimas pirmajās sēdēs varētu sākt šīs pretrunas izskatīt. Es ceru arī uz Saeimas deputātu atbalstu. Mērķis šiem noteikumiem bija viens — ierobežot alkohola tirdzniecības iespējas izglītības iestādēs — gan vidējās, gan pirmsskolas izglītības iestādēs, to teritorijā, arī telpās un tiešā šo izglītības iestāžu tuvumā. Es domāju, ka Rīgas sabiedrība to noteikti atbalsta.

— Rudenī mums pie šīs sarunas tik un tā būs jāatgriežas. Šonedēļ sākusies Daugavas Ziemeļu tuneļa un Dienvidu tilta publiskā apspriešana. Kā tā izpaužas, un uz ko ir jābūt gatavam cilvēkam, kurš ies skatīties uz domes vestibilu?

G.Bojārs: — Maketi un shēmas ir izvietotas domes vestibilā jau pagājušonedēļ. Jau apmēram pusotru nedēļu rīdzinieki var iepazīties ar šiem projektiem. Jāsaka, ka abi — gan Dienvidu tilts, gan Ziemeļu tunelis — ir pietiekami liela aktualitāte. Rīgā pavisam nesen tika reģistrēta 600 000. automašīna. Pilsētai, kurā ir nedaudz pāri par 700 000 iedzīvotāju, tas ir ārkārtīgi daudz, un ar šīm satiksmes problēmām mēs savādāk galā netiksim. Abi šie objekti tiks būvēti, rīdziniekiem ir dota iespēja iepazīties ar šiem projektiem, izteikt savus priekšlikumus, varbūt kādus būtiskus aizrādījumus.

— Tas jāņem vērā. Protams, tas nenozīmē, ka projekti tieši tādi arī varētu būt.

G.Bojārs: — Šobrīd šie ir pirmie izstrādātie varianti, un ir nepieciešams rīdzinieku viedoklis. Varbūt kādi vērtīgi priekšlikumi arī tiks pieņemti.

— Īsu brīdi pirms raidījuma kāda klausītāja man zvanīja un sacīja — tas esot ļoti labi, ka dota šāda iespēja apskatīt, iepazīties, apmēram just to virzību, bet viņas jautājums ir tāds — vai tiešām nav laiks arī iekārtot peldvietas gar Daugavu jau pie esošajiem tiltiem un varbūt kādu jaunu?

G.Bojārs: — Mēs šeit atkal saduramies ar zināmām pretrunām likumdošanā, pie esošajiem tiltiem, konkrēti pie Vanšu tilta, — tā ir Rīgas brīvostas teritorija. Brīvostai ir uzliktas nedaudz citas funkcijas un cita slodze, es domāju, ka šeit vajadzētu rasties nopietniem attīstības projektiem, kas saistīti ar ūdens un atpūtas uz ūdens sporta veidu attīstību. Daugava, iespējams, nebūtu tā labākā vieta peldvietu attīstībai. Šobrīd tiek veidota Rīgas meža aģentūra, kuras uzdevums būtu apsaimniekot Rīgas īpašumā esošos ezerus. Viens no mērķiem ir radīt atpūtas iespējas rīdziniekiem.

— Peldvietām…

G.Bojārs: — Ar peldvietām, tas nozīmē — glābšanas stacijām, mums ir jānodrošina ne tikai iespēja peldēties, makšķerēt un tā tālāk, bet arī jānodrošina minimālā infrastruktūra, jānodrošina vides prasības tā, lai rīdziniekiem un pilsētas viesiem būtu patīkami uzturēties.

— Tas arī nozīmē to, ka tuvākajā laikā tur, pie Zaķusalas pāri braucot, tā peldvieta nekad netiks legalizēta.

G.Bojārs: — Protams, tā ir nelegāla peldvieta, tā viņa arī jāuztver. Nekādas sankcijas pret tiem iedzīvotājiem, kas to izmanto peldēšanās vajadzībām, netiek lietotas. Tomēr tā ir osta, ostas teritorija ar visām no tā izrietošajām sekām.

— Šodien laikam noslēdzas revīzija Rīgas Centrāltirgū, kad uzzināsim rezultātus?

G.Bojārs: — Revīzija notika, pamatojoties uz Centrāltirgus valdes lūgumu, to veica Rīgas domes audita revīzijas pārvalde. Pēc šo rezultātu apkopošanas varēsim spriest par tiem soļiem, kādi būtu jāsper. Šobrīd es negribētu pāragri komentēt tos rezultātus, kurus vēl neesmu saņēmis.

— Tas nozīmē, ka jums tie jau ir zināmi.

G.Bojārs: — Nu, protams. Revīzija nenotika tāpat vien, bija ļoti nopietni signāli par daudziem pārkāpumiem. Šis tas ir izskanējis jau presē, tātad ir bijusi zināma informācijas noplūde. Tātad zināms ir, bet komentēt es to vēl legāli nedrīkstu.

— Vai šiem rezultātiem ir kāds sakars ar kārtējo tirgus vadības maiņu?

G.Bojārs: — Nē, nav gan. Šo revīziju ierosināja iepriekšējais valdes priekšsēdētājs, viņam ir piedāvāts darboties citā jomā atbilstoši viņa specialitātei, un viņš izvēlējās šo variantu.

— Par jauno vadību droši vien varēsim runāt tikai rudenī.

G.Bojārs: — Iespējams, ka jau uz augusta vidu vai beigām šis jautājums būs izlemts.

— Beidzas pretendentu pieteikšanās un nepieciešamo dokumentu iesniegšanas termiņš uz Rīgas pašvaldības aģentūras “Rīgas mājoklis” direktora amatu. Kādas ir šīs kandidatūras, un kad notiks izlemšana?

G.Bojārs: — Saskaņā ar nolikumu es vēl nedrīkstu komentēt šīs kandidatūras. Līdz šīs nedēļas beigām tās būs skaidras, tie ir pieci cilvēki. Mērķis ir viens — pašvaldības dzīvojamā īpašuma privatizācija tuvojas beigām. Tātad privatizācija tiek paveikta, taču iedzīvotāji nav izglītoti jautājumā par šo ēku apsaimniekošanu, tādēļ arī tika veidota šī aģentūra, kuras mērķis ir palīdzēt iedzīvotājiem atrast labāko apsaimniekošanas veidu.

— Un šīs piecas kandidatūras, jūsuprāt, ir spējīgas konkurēt un ir atbilstošas.

G.Bojārs: — Vairāk arī pieteikušies nav, tātad viņas visas tiks vērtētas. Gadījumā ja neviens nebūs atbilstošs, tiks izsludināts atkārtots konkurss.

— Vai jums pašam ir skaidra piemērotākā kandidatūra pašvaldības policijas priekšnieka amatam?

G.Bojārs: — Jā, lēmums, protams, ir koleģiāls, turklāt pašvaldības policijas vadītāju apstiprina iekšlietu ministrs. Man ir bijusi arī neformāla saruna ar iekšlietu ministru par visām kandidatūrām, un šī komisija koleģiāli pieņems lēmumu 30.augustā.

— Izglītības ministrs vēstulē Hokeja federācijas prezidentam Lipmana kungam pauž bažas un satraukumu par federācijas valdes lēmumu — pagarināt daudzfunkcionālās halles investoru apspriešanas termiņu līdz 31.augustam. Ministrs domā, ka šāda vilcināšanās rada negatīvu priekšstatu par Latvijas spējām organizēt pasaules čempionātu. Vai jūs tas nesatrauc?

G.Bojārs: — Mēs esam šo jautājumu apsprieduši ar Latvijas Hokeja federācijas vadītāju, prezidentu Kirovu Lipmana kungu. Viņš uzskata, ka termiņš ir pietiekams. Tātad uz 20.augusta domes sēdi mēs plānojam pieņemt jau domes lēmumu — rezervēt to vai citu zemes gabalu par labu Latvijas Hokeja federācijai 2006.gada čempionāta rīkošanai un investoru piesaistei.

— Pēc preses var spriest, ka ir konkrēts lūgums rezervēt zemi Lucavsalā.

G.Bojārs: — Jā, Latvijas Hokeja federācija un tās prezidents uzskata, ka Lucavsala ir piemērotākais šīs halles izvietošanas variants.

— Tas būtībā nozīmē, ka kuluāros šī izvēle jau ir notikusi.

G.Bojārs: — Es negribētu teikt, ka izvēle ir notikusi. Ja šo izvēli ir izdarījusi Latvijas Hokeja federācija, tā jau ir viņas pilnvara, jo šobrīd nav neviena cita šī čempionāta rīkotāja. Iespējams, ka līdz 20.augustam mēs varēsim piedāvāt Hokeja federācijai arī vēl kādus papildu variantus. Taču šobrīd dome nevar uzņemties nekādas saistības, kas skar infrastruktūras attīstību. Lucavsala, protams, ir viens no dārgākajiem variantiem. Vēl jo vairāk — dome nevar garantēt, ka tas vai cits projekts noteikti tiks saskaņots un apstiprināts. Ir zināmi principi, ierobežojumi dažādiem būvobjektiem vai prasības Rīgas pilsētā.

— Nu skaidrs. Jums ir savas domas par incidentu ar Kalvīša kungu pirms aizvadītās nedēļas federācijas sapulces, kad Siliņa kungs draudējis ar nošaušanu, ja viņš atteikšoties balsot par pareizo halles celtniecības firmu.

G.Bojārs: — Savu domu man nav, bet, cik es zinu, šis kungs ir jau iepriekš izcēlies ar līdzīgām aktivitātēm, un laikam īpaša ekspertīze ir viņu atzinusi par nepieskaitāmu. Nu ko var darīt — sabiedrībā mums ir dažādi cilvēki. Es domāju, ka tas kaut kādā veidā var vai nu kaitēt, vai tieši otrādi — celt Kalvīša kunga prestižu.

— Skaidrs. Un kā ar otro halli — Eirovīzijai, ir kādi jaunumi ?

G.Bojārs: — Līdz 9.augustam mēs gaidām no šīs Latvijas Televīzijas grupas savus priekšlikumus ar aptuvenām tāmēm, ar varbūt jau konkrētu norādi uz to vai citu rīkošanas vietu. Šobrīd tiek apspriestas divas iespējas — Skonto halle vai Ķīpsala. Un Rīgas dome nekādā ziņā vienu vai otru šobrīd nav atzinusi par prioritāti. Augustā, iespējams jau kādā augusta domes sēdē, mēs varēsim to vai citu lēmumu pieņemt.

— Līdz rudenim vēl tālu, bet cāļus, cik es saprotu, jūs jau grasāties skaitīt šonedēļ — proti, izsekot tam, kā veicas visos remontdarbos, kas pilsētā rit vasarā.

G.Bojārs: — Jā, šovasar ārkārtīgi daudz darbu notiek Rīgas pilsētā, kas saistīti gan ar skolu un pirmsskolas iestāžu remontiem, gan ar iekškvartālu ielu un iekšpagalmu remontiem. Šonedēļ es plānoju daudz laika pavadīt, tieši inspicējot, kā šie darbi notiek. Līdz septembrim, līdz tam laikam, kad cilvēki atgriežas no atvaļinājuma, lauvas tiesai vajadzētu būt paveiktai.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā