ATSAUCĒ IETVERT:
Zivju resursu atražošanas valsts programma (2001.-2010.g.). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.04.2001., Nr. 54 https://www.vestnesis.lv/ta/id/6472
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Zivju resursu atražošanas valsts programma (2001.-2010.g.)
Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdes protokola Nr.9 izraksts
Rīgā 2001.gada 27.februārī
21.§
Par zivju resursu atražošanas
valsts programmu
Apspriešanā piedalījās: A.Slakteris, A.Bērziņš.
Nolēma:
Apstiprināt Zemkopības ministrijas iesniegto zivju resursu atražošanas valsts programmu.
Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ
Valsts kancelejas direktora vietā -
Dokumentu nodrošinājuma
departamenta vadītāja L.Peinberga
Saturā
Ievads
I. Situācijas raksturojums
1. Valsts saistības zivju resursu pārzināšanā
2. Latvijas ūdeņi un zivju resursu stāvoklis
3. Zivju resursu atražošanu regulējošie
normatīvie akti un programmas
4. Zivju resursu atražošana pasaulē
un starptautiskā sadarbība
5. Zivju resursu atražojošo uzņēmumu
raksturojums
5.1. Valsts zivju audzētavas
5.2. Privātās zivju audzētavas
5.3. Valsts zivju audzētavu darbības
rezultatīvie rādītāji
5.4. Zivju resursu atražošanas programmas
finansiālais nodrošinājums
II. Programmas pamatojums un paredzamais
| sociāli ekonomiskais efekts |
6. Zivju resursu atražošanas kvantitatīvais
un kvalitatīvais raksturojums
6.1. Zivju resursu atražošanas virzieni
6.2. Zivju resursu atražošanas ekonomiskais
un sociālais efekts
6.3. Zivju resursu atražošanas
kvantitatīvie rādītāji
6.4. Zivju resursu atražošanas
attīstības tendences
III. Programmas daļa - pasākumu
komplekss programmas īstenošanai
7. Zivju resursu atražošanas mērķis
un uzdevumi
8. Nepieciešamie zivju mazuļu izlaišanas
apjomi zivju resursu atražošanas programmas
realizācijai 2001.-2010.gadā
9. Nepieciešamais finansējums un finansēšanas
avoti zivju resursu atražošanas programmas
realizācijai 2001.-2010.gadā
Pielikums. Investīciju projekti zivju resursu
atražošanas apjoma saglabāšanai
un palielināšanai, to izpildes termiņi
un plānotās izmaksas (2001.-2010.g.)
Ievads
Zivju resursu atražošanas valsts programma ir izstrādāta kā "Zivsaimniecības attīstības valsts programmas 1995.-2010.g." (šifrs 07.00.00.) sastāvdaļa un ir tās apakšprogramma.
Programma sagatavota, pamatojoties uz 2000.gada 17.februāra likuma "Grozījumi Zvejniecības likumā" 21.panta otro daļu.
Programmas sagatavošanā izmantota Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta 1998.gadā izstrādātā zivju resursu atražošanas koncepcija, Valsts zivsaimniecības pārvaldes dati, ES PHARE programmas "Tehniskā palīdzība privātās zivsaimniecības attīstībai" (Nr.96-00700) ziņojums "Par zivju audzēšanas attīstību Latvijā".
Zivju resursu atražošanas valsts programma izstrādāta laika posmam no 2001. līdz 2010.gadam, un tajā noteikts zivju resursu mākslīgās atražošanas mērķis un uzdevumi, ietverts patreizējā stāvokļa apskats, programmas pamatojums un pasākumu izklāsts zivju resursu atražošanas potenciāla saglabāšanai un attīstībai.
I. Situācijas raksturojums
1. Valsts saistības
zivju resursu pārzināšanā
Latvijas ūdeņu ekosistēmā notikušās izmaiņas, hidroelektrostaciju celtniecība un darbība uz Daugavas, cita saimnieciskā darbība, zvejas intensitātes pieaugums radījuši lielus zaudējumus un nelabvēlīgi ietekmē zivju krājumu stāvokli, ierobežojot, samazinot vai pat pārtraucot daudzu zivju sugu (it īpaši ceļotājzivju) dabisko vairošanos. Šādos apstākļos lašu, taimiņu, vimbu, plaužu, zandartu, nēģu un citu zivju krājumus var saglabāt un atjaunot, tikai mākslīgi audzējot zivju mazuļus zivju audzētavās un ielaižot tos publiskajos ūdeņos un citās dabiskās ūdenstilpēs.
Zvejniecības likums nosaka, ka zivju resursi Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un Baltijas jūras teritoriālajos ūdeņos ir valsts īpašums, bet Baltijas jūras ekonomiskajā zonā valstij ir suverēnas tiesības uz to ieguvi. Valsts ir atbildīga par zivju resursu saglabāšanu un atjaunošanu, un tās pienākums ir nodrošināt zivju resursu mākslīgo atražošanu.
Valsts pārzina zivju resursus Valsts zivsaimniecības pārvaldes personā, un šī pārzināšana ietver gan zivju krājumu izmantošanas regulēšanu, gan zivju krājumu izpēti un aizsardzību, gan arī zivju resursu palielināšanu, tos mākslīgi atražojot.
Saskaņā ar Gdaņskas konvenciju (1973.g.) "Par zvejniecību un dzīvo resursu saglabāšanu Baltijas jūrā un beltos" Latvijai jāpilda tās saistības zivju resursu izpētē, aizsardzībā un mākslīgajā atražošanā.
2. Latvijas ūdeņi
un zivju resursu stāvoklis
Zivju resursi ir viena no Latvijas nacionālajām dabas bagātībām ar lielu ekonomisko un sociālo nozīmi.
Latvijas ekonomiskajā zonā ietilpst 10% no visas Baltijas jūras platības, un līdz ar to valsts jurisdikcijā papildus atrodas 28000 km2 teritorijas. Zivju produktivitātes ziņā Latvijas ekonomiskā zona Baltijas jūrā ir viena no bagātākajām, bet Rīgas jūras līcis ar produktivitāti 12 kg/ha ir viens no visražīgākajiem zvejas rajoniem ziemeļu puslodē.
Iekšējie ūdeņi, Baltijas jūras teritoriālie ūdeņi un ekonomiskās zonas ūdeņi aizņem aptuveni 34% no Latvijas jurisdikcijā esošās teritorijas kopējās platības. Latvijā ir 2256 ezeri, kuru kopējā platība pārsniedz 100 tūkst.ha, kas ir 1,5% no valsts teritorijas platības. Šis rādītājs ir mazāks nekā Ziemeļeiropā, bet lielāks nekā citās Eiropas valstīs.
189 Latvijas ezeri publisko ezeru kopējā platība ir vairāk nekā 93600 ha, kas ir 94% no kopējās ezeru platības valstī.
Latvijā ir 12,5 tūkst. upju, kuru kopējais garums ir aptuveni 60 tūkst. km. Tikai 17 upes (Daugava, Lielupe, Venta, Gauja, Aiviekste u.c.) ir garākas par 100 km. Uz lielākās upes Daugavas ir uzceltas 3 hidroelektrostacijas ar 3 ūdenskrātuvēm, kuru kopējā platība ir 10200 ha.
Galvenie zivju resursi ir koncentrēti Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī, 800 lielākajos ezeros, lielākajās upēs, kā arī mākslīgajās Daugavas ūdenskrātuvēs.
Jūrā un tās piekrastē konstatētas 64 zivju sugas, no tām 33 ir jūras, 10 - migrējošās un 21 - saldūdens zivju suga. Galvenās rūpnieciski nozīmīgās zivju sugas ir reņģe, brētliņa, menca, lasis, taimiņš, sīga, zandarts, asaris, vimba, plekste, akmeņplekste, lucītis un salaka.
Latvijas iekšējos ūdeņos sastopamas 42 zivju sugas un 3 nēģu sugas.
Zivju resursu pamatmasu ezeros veido plauži, raudas, asari, kā arī zuši, zandarti, līņi, līdakas un citas zivis, bet upēs - plauži, raudas, nelielos daudzumos vimbas un nēģi. Rūpnieciskajā zvejā iekšējos ūdeņos konstatētas 29 zivju sugas. Pēdējos gados vērojama zandartu, līdaku, asaru un līņu nozvejas palielināšanās, ko nosaka augošais tirgus pieprasījums pēc šo zivju produkcijas.
3. Zivju resursu atražošanu
regulējošie normatīvie akti
un programmas
Zvejniecības likums (spēkā no 12.05.1995., grozījumi spēkā no 17.03.2000.) - nosaka zivju resursu palielināšanas, zivju resursu atražošanas un audzēšanas pamatnosacījumus, prasības zivju resursu zaudējumu kompensācijai.
Civillikums (pieņemts 28.01.1937., atjaunots ar 07.07.1992.likumu, stājas spēkā no 01.09.1992.), III daļa. Lietu tiesības. Īpašums. Ūdeņu lietošanas tiesību aprobežojumi (1102.-1127.p.) - regulē ar zivsaimniecību saistītos vispārējos principus, zivju resursu zaudējuma kompensāciju.
Likums "Par Latvijas Republikas kontinentālo šelfu un ekskluzīvo ekonomisko zonu" (02.02.1993., spēkā no 04.03.1993.) - nosaka jūras ūdeņu īpašuma piederību.
1973.gada 13.septembra Konvencija par zvejniecību un dzīvo resursu saglabāšanu Baltijas jūrā un beltos (Latvija pievienojās 1991.gada 10.septembrī) - nosaka atbildību zivju resursu izmantošanā, saglabāšanā, palielināšanā un mākslīgajā atražošanā.
Ministru kabineta 1998.gada 14.jūlija noteikumi Nr.251 "Noteikumi par akvakultūras dzīvnieku audzētavu reģistrāciju, upju baseina zonu apstiprināšanu, akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību kontroli audzētavās un upju baseina zonās un prasībām, kas piemērojamas akvakultūras dzīvnieku piedāvājumam tirgū" - nosaka audzētavu reģistrācijas un upju baseina zonu apstiprināšanas kārtību, akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību sarakstus un kontroles kārtību audzētavās.
Ministru kabineta 1995.gada 19.decembra noteikumi Nr.388 "Zivju fonda nolikums" - nosaka kārtību papildu līdzekļu uzkrāšanai un izlietošanai zivju resursu atražošanai un pavairošanai.
Valsts budžeta programmas "Zivsaimniecība un zvejniecība" 05.00.00 apakšprogramma 05.01.00 "Zivju resursu atražošana" (likums "Par valsts budžetu 2000.gadam") - nosaka rezultatīvos rādītājus, kas paredz veicamā darba apjomu zivju resursu atražošanā un raksturo valsts budžeta līdzekļu izlietojuma efektivitāti.
Zivsaimniecības attīstības valsts programma (1995.-2010.g.) , šifrs: 07.00.00, sadaļa "Zivju resursu atražošana" - noteikts pasākumu komplekss zivju resursu saglabāšanai, atjaunošanai un palielināšanai.
Zemkopības ministrijas Valsts zivsaimniecības pārvaldes nolikums (apstiprināts ar Zemkopības ministrijas 01.02.1995. pavēli Nr.1) - nosaka uzdevumus zivju resursu atražošanas valsts politikas izstrādē un īstenošanā.
3.1. Akvakultūras, t.sk. zivju resursu
atražošanas attīstību ietekmējošās
likumdošanas pilnveidošana
Izstrādātā Ministru kabineta noteikumu projekta "Saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarītā zaudējuma noteikšanas un kompensācijas kārtība" pieņemšana Ministru kabinetā un ieviešana dzīvē.
4. Zivju resursu atražošana pasaulē
un starptautiskā sadarbība
Visā pasaulē zivju resursu mākslīgajai atražošanai tiek pievērsta liela uzmanība.
Pēc ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) novērtējuma 1996.gadā pasaules ūdeņos tika izlaisti aptuveni 58 miljardi dažādu zivju kāpuru un mazuļu, ik dienu - vidēji 160 milj.gab.
Latvija savas zivsaimniecības intereses pārstāv vairākās starptautiskās organizācijās: Starptautiskajā Baltijas jūras Zvejniecības komisijā (IBSFC), Starptautiskajā Jūras pētniecības padomē (ICES), ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Zvejniecības komisijā (FAO COFI) un FAO EIFAC - ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Eiropas iekšējo ūdeņu zvejniecības padomdevējas komisijā.
Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas Valsts zivsaimniecības pārvalde, piedaloties starptautiskajās zivsaimniecības organizācijās un realizējot starpvalstu sadarbību līgumus zivsaimniecībā, nostiprina un aizstāv Latvijas zivsaimniecības intereses.
Divpusējo zivsaimniecības sadarbības līgumu ar Eiropas Savienību, Krievijas Federāciju un Igaunijas Republiku ietvaros Latvija cenšas panākt savām interesēm atbilstošas zivju nozvejas kvotu apmaiņas proporcijas, tehnisku un finansiālu atbalstu zivsaimniecības attīstībai, veicina sadarbības iespējas zivsaimniecības zinātnes un zivju resursu atražošanas jautājumos.
Laba sadarbība ir izveidojusies arī ar Poliju lašu resursu atražošanas jautājumos, kura laša populāciju atjaunošanai Polijas upēs un Baltijas jūrā izvēlējās Daugavas lasi kā ģeogrāfiski un ģenētiski tuvu Polijas upju lašiem. 1985.gadā no Latvijas z/a "Tome" uz Poliju tika importēti 50 tūkst.gab. un 1987.gadā - 30 tūkst.gab. Daugavas lašu ikru "acu" attīstības stadijā. Papildus no 1995.gada līdz 1998.gadam Polija no zivju audzētavas "Tome" importēja vairāk nekā 1 milj.gab. Daugavas lašu ikru un 150 tūkst. vienvasaras lašu mazuļu. Pēc Polijas Iekšējo ūdeņu pētniecības institūta un Jūras zivsaimniecības pētniecības institūta datiem Latvijas un Polijas sadarbībai lašu resursu atražošanā ir pozitīvi rezultāti, jo no 1997.gada Polijā laši tiek zvejoti visās upēs, kurās notiek lašu smoltu izlaišana, kā arī tiek novērots dabiskais lašu nārsts.
5. Zivju resursu atražojošo
uzņēmumu raksturojums
5.1. Valsts zivju audzētavas
Latvijā zivju resursu mākslīgo atražošanu, zivju mazuļu audzēšanu un ielaišanu dabiskajās ūdenstilpēs atbilstoši zinātniskām rekomendācijām veic Zemkopības ministrijas Valsts zivsaimniecības pārvaldes pārziņā nodotās 7 valsts zivju audzētavas - "Tome", "Ķegums", "Kārļi", "Brasla", "Dole", "Pelči" un "Sērene". Z/a "Salaca" nodota privatizācijai ar Ministru kabineta 28.04.1999. rīkojumu Nr.205 un no 2000.gada 15.septembra nepiedalās valsts budžeta apakšprogrammas "Zivju resursu atražošana" izpildē.
Iepriekš minētās zivju audzētavas ir uzceltas par valsts budžeta un elektroenerģētikas nozares līdzekļiem. Visu savu pastāvēšanas laiku visas valsts zivju audzētavas to specifiskās darbības dēļ (zivju mazuļu audzēšana valsts ūdenstilpēm, valsts īpašuma - zivju resursu saglabāšanai un atjaunošanai) tiek finansētas no valsts budžeta un no 1996.gada papildus arī no Zemkopības ministrijas speciālā budžeta - Zivju fonda (turpmāk tekstā - Zivju fonds).
1999.gadā valsts zivju audzētavās kopā izaudzēja un valsts ūdeņos izlaida 1,67 milj. lašu un taimiņu smoltu un mazuļu, 3,06 milj. vienvasaras vimbu, zandartu un plaužu mazuļu, 9,7 milj. nēģu un līdaku kāpuru. Pēc Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta aprēķiniem minētie zivju izlaišanas apjomi var nodrošināt nozvejas pieaugumu par apmēram 540 tonnām gadā virs dabiskā zivju krājumu līmeņa, kas pēc zivju tirgus vērtības varētu būt 1-1,2 milj. Ls.
Kopumā valsts zivju audzētavas, ievērojot pašreizējās ražošanas jaudas, ir spējīgas izlaist aptuveni 14-20 milj. gab. dažādu zivju sugu mazuļu un kāpuru, kas sedz tikai daļu no valsts programmas izpildei nākotnē nepieciešamā zivju mazuļu atražošanas daudzuma. Tas norāda uz to, ka nepieciešams veikt valsts zivju audzētavu rekonstrukciju un paplašināšanu, kā arī perspektīvā zivju resursu atražošanas programmas realizācijā iesaistīt privātās zivju audzētavas.
Zivju mazuļu izlaišana no valsts zivju audzētavām
zivju krājumu ataudzēšanai, tūkst.gab.
| Suga | Vecums | 1996.g. | 1997.g. | 1998.g. | 1999.g. | 2000.g. |
| Lasis | vienvasaras | - | 260,5 | 460,2 | 345,7 | 219,3 |
| Lasis | 1-2 gad.smolti | 758,5 | 940,1 | 950,1 | 1141,0 | 1105,5 |
| Taimiņš | 1-2 gad.smolti | 16,1 | 48,1 | 51,2 | 121,0 | 141,4 |
| Taimiņš | kāpuri-mazuļi | 456,1 | 426,3 | 163,5 | 64,0 | 31,5 |
| Zandarts | vienvasaras | 2553,0 | 1896,7 | 652,9 | 641,8 | 1642,1 |
| Vimba | vienvasaras | 740,4 | 842,1 | 396,9 | 158,6 | 42,0 |
| Plaudis | vienvasaras | 389,8 | 410,5 | 1589,7 | 2257,1 | 300,9 |
| Nēģis | kāpuri | 10130,0 | 13279,8 | 18242,0 | 8847,0 | 10803,0 |
| Līdaka | kāpuri | 142,0 | 281,5 | 1113,0 | 845,0 | 435,1 |
Katrai zivju audzētavai ir sava specializācija noteiktas zivju sugas populācijas atjaunošanā un saglabāšanā. It sevišķi lašu un taimiņu mazuļu audzēšanā ir jāievēro populāciju specifikas princips, tādēļ katrai zivju audzētavai jāatražo konkrētas upes lašu un taimiņu populācijas.
Tomes, Doles, Ķeguma un Sērenes zivju audzētavas atrodas Daugavas baseinā, un to pamatuzdevums ir kompensēt Daugavas HES kaskādes celtniecības un darbības rezultātā zivju resursiem radītos zaudējumus.
Kārļu, Braslas un Pelču zivju audzētavu uzdevums ir papildināt un atjaunot zivju krājumus galvenokārt Gaujas, Ventas baseinos un pieguļošajos Rīgas jūras līča un Baltijas jūras piekrastes ūdeņos, lai novērstu dažādu antropogēno faktoru, vides degradācijas, ekosistēmas izmaiņu un intensīvas zvejas negatīvo ietekmi uz zivju resursu dabisko atražošanos.
Z/a "Tome" - ir viena no vecākajām zivju audzētavām Latvijā. Tā ir dibināta 1929.gadā un 1983.gadā rekonstruēta un paplašināta, un ir lielākā lašu smoltu audzētava Latvijā un Baltijas jūras reģionā.
Zivju audzētavas inkubācijas cehs tiek apgādāts ar vietējā avota ūdeni, kas nodrošina labu un stabilu lašu kāpuru ieguvi to tālākai audzēšanai. Z/a "Tome" strādā ļoti efektīvi un katru gadu Daugavas lašu populācijas atjaunošanai izlaiž vairāk nekā 360 tūkst.lašu smoltu. Zivju audzētava ir Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta eksperimentālā bāze valsts pasūtīto zivkopības pētniecības projektu izpildei, jaunu tehnoloģiju izstrādei un pārbaudei.
Z/a "Tome" galvenais uzdevums ir kompensēt Daugavas laša un taimiņa resursiem radītos zaudējumus.
Z/a "Ķegums" - savu darbību uzsāka 1964.gadā kā Baltijas zivju aklimatizācijas stacija, kurā 1978.gadā izbūvēja dīķus, kas bija paredzēti zandarta un citu zivju mazuļu audzēšanai un jaunu zivju sugu aklimatizācijas eksperimentiem.
1990.gadā tika uzcelts jauns angāra tipa cehs lašveidīgo mazuļu audzēšanai baseinos, un 1994.gadā tika izaudzēti pirmie Daugavas laša smolti. Z/a "Ķegums" kopā ar Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūtu 1993.gadā izstrādāja zandarta mākslīgā nārsta biotehniku, izmantojot vaisliniekus no Rīgas jūras līča. Vienvasaras zandartu mazuļu audzēšanai tiek izmantoti 1978.gadā izbūvētie dīķi.
Galvenais audzētavas uzdevums ir lašu, taimiņu un vienvasaras zandartu mazuļu kompensācijas izlaidumi.
Z/a "Dole" - uzsāka darbību 1987.gadā pie Rīgas HES kā kompensācijas audzētava un kā vienīgā specializētā vimbu mazuļu audzētava Baltijas jūras baseinā.
Pēdējo gadu laikā audzētava ir tehniski pilnveidota un piemērota arī lašveidīgo un karpveidīgo zivju pavairošanai un mazuļu audzēšanai privātām zivju audzētavām. Z/a "Dole" papildus vimbu mazuļiem zivju resursu atražošanai audzē arī lašu smoltus, nēģu un līdaku kāpurus.
Galvenais zivju audzētavas uzdevums ir vimbu mazuļu kompensācijas izlaidumi.
Z/a "Sērene" - uzcelta 1968.gadā pie Pļaviņu HES kā kompensācijas zivju audzētava - dīķsaimniecība.
Zivju audzētava kompensē HES ekspluatācijas rezultātā Pļaviņu ūdenskrātuvē plaužu resursiem nodarītos zaudējumus un veic zandartu mazuļu audzēšanu zandartu resursu atražošanai.
Z/a "Kārļi" - dibināta 1932.gadā un daļēji rekonstruēta 1987.gadā. 1998.gadā uzcelts jauns inkubācijas cehs.
Zivju audzētava strādā Gaujas baseina lašu populācijas saglabāšanai, izlaižot viengadīgos un divgadīgos lašu smoltus.
Z/a "Brasla" - dibināta 1972.gadā. 1997. un 1999.gadā uzcelti divi angāra tipa audzēšanas cehi. Zivju audzētava specializējusies taimiņu smoltu audzēšanā. Tās galvenais uzdevums ir taimiņu resursu atražošana Gaujas baseinam un Rīgas jūras līča piekrastei.
Zivju audzētava audzē arī nēģu kāpurus Gaujas baseina nēģu resursu atražošanai.
Z/a "Pelči" - uzcelta 1940.gadā un ir vienīgā laša un taimiņa audzēšanas dīķsaimniecība, kurā 1998.gadā uzcelts jauns angāra tipa audzēšanas cehs.
Zivju audzētavas galvenais uzdevums ir Ventas baseina lašveidīgo zivju krājumu atražošana. Publisko ezeru resursu papildināšanai tajā audzē arī līdaku kāpurus.
Valsts zivju audzētavu ģeogrāfiskais izvietojums
5.2. Privātās zivju audzētavas
Latvijā ir 18 licencētas privātās zivju audzētavas, un lielākā daļa no tām ir orientētas uz preču zivju (karpu un nelielā apjomā foreļu) audzēšanu.
Pašreiz neviena no privātajām zivju audzētavām nav piemērota lašu un taimiņu audzēšanai, jo nav atbilstošu inkubācijas un audzēšanas cehu, lai nodrošinātu nepieciešamo audzēšanas biotehnoloģiju ievērošanu.
Privātās zivju audzētavas pēc pašreizējās attīstības var iedalīt četrās grupās:
1) audzētavas, kuras ir celtniecības stadijā;
2) nelielas saimniecības, kuras audzē preču zivis, iepērkot audzēšanas materiālu no citām audzētavām;
3) nelielas zivju audzētavas, kuras vai nu audzē zivis, vai iepērk zivis no citām audzētavām, lai saimniecības dīķos organizētu maksas makšķerēšanu;
4) pilnsistēmas dīķsaimniecības, kurās notiek pilns zivju audzēšanas cikls - mazuļu iegūšana no ikriem un to izaudzēšana līdz tirgus produkcijai.
Šīs dīķsaimniecības galvenokārt audzē preču karpas un papildus nelielos apjomos karūsu, karpu un līņu mazuļus un līdaku kāpurus ezeru īpašnieku un nomnieku pasūtījumam.
Zivju mazuļu ielaišanu publiskās ūdenstilpēs pašvaldību un privāto zivju audzētavu noslēgto līgumu ietvaros apmaksā Zivju fonds.
Pieaugot ezeru īpašnieku un nomnieku pieprasījumam, privātās zivju audzētavās (pilnsistēmas dīķsaimniecībās) papildus preču zivju audzēšanai iespējama specializācija saldūdens zivju sugu mazuļu audzēšanai iekšējām ūdenstilpēm to resursu papildināšanai.
Balstoties uz iepriekš minēto privāto audzētavu vispārējo vērtējumu, var secināt, ka lielākā daļa šo zivju audzētavu arī tuvākā nākotnē nebūs piemērotas specializētai zivju mazuļu audzēšanai. Ievērojot audzētavās esošās audzēšanas tehnoloģijas un iespējas, tikai sešas privātās zivju audzētavas papildus preču zivju audzēšanai varētu turpmāk specializēties saldūdens zivju sugu mazuļu audzēšanā. Līdz ar to atkarībā no finansēšanas iespējām varēs piedāvāt valsts pasūtījumu zivju mazuļu audzēšanā arī privātajām zivju audzētavām un tās iesaistīt zivju resursu atražošanas valsts programmas izpildē.
5.3. Valsts zivju audzētavu darbības
rezultatīvie rādītāji
Valsts zivju audzētavu darbs tiek vērtēts pēc Valsts budžeta apakšprogrammā "Zivju resursu atražošana" noteikto rezultatīvo rādītāju izpildes.
Rezultatīvo rādītāju izpildi zivju audzētavās kontrolē Valsts zivsaimniecības pārvaldes apstiprināta komisija, kurā iesaistīti Valsts zivsaimniecības pārvaldes, Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta, Vides valsts inspekcijas vai reģionālo vides pārvalžu speciālisti. Komisija zivju audzētavās veic zivju resursu atražošanai izaudzētās un ielaišanai dabiskās ūdenstilpēs sagatavotās zivju mazuļu produkcijas uzskaites pārbaudi.
Budžeta apakšprogrammā "Zivju resursu atražošana" paredzētie rezultatīvie rādītāji (zivju suga, daudzumi) nosaka valsts finansēto uzdevumu apjomu.
Rezultatīvo rādītāju izpildes analīze 1999.gadā
| Programmas, | Programmu un apakšprogrammu | Skaitliskie rādītāji | |||
| apakšpro- | rezultatīvo rādītāju nosaukums | Plāns | Izpilde | Izpilde | |
| grammas kods | % | ||||
| 05.00.00 | Zivsaimniecība un zvejniecība | ||||
| 05.01.00 | Zivju resursu atražošana | ||||
| Maksimālais iestāžu skaits | 8 | 8 | 100,0 | ||
| Maksimālais štata vienību skaits | 161 | 160 | 99,4 | ||
| Izaudzēti un izlaisti zivju mazuļi: | |||||
| - lašu un taimiņu smolti, viengadnieki un mazuļi (milj. gab.) | 1 | 1,7 | 170,0 | ||
| - nēģu, līdaku u.c. vietējo zivju kāpuri (milj. gab.) | 7 | 9,7 | 138,6 | ||
| - zandartu, vimbu un plaužu mazuļi (milj. gab.) | 3,6 | 3,1 | 86,1* |
Piezīme.
* Rezultatīvo rādītāju neizpildi zandartu un vimbu audzēšanā zivju audzētavas ir kompensējušas, izlaižot virs plāna lašu smoltus. Var uzskatīt, ka kopumā valsts finansētais uzdevums zivju resursu atražošanā 1999.gadā tika izpildīts.
5.4. Zivju resursu
atražošanas programmas
finansiālais nodrošinājums
Zivju resursu atražošanas programma valsts zivju audzētavās līdz 1996.gadam tika finansēta no valsts budžeta, bet diemžēl nepietiekošā apjomā. Lai uzlabotu audzētavu finansējumu saimniecisko vajadzību nodrošināšanai, 1995.gada 6.decembrī tika pieņemts Ministru kabineta rīkojums Nr.743 "Par valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" iesaistīšanu hidroelektrostaciju darbības radīto zivju dabisko krājumu zaudējumu kompensācijā", kas noteica nepieciešamību valsts akciju sabiedrībai "Latvenergo" katra gada budžetā paredzēt līdzekļus elektroenerģijas patēriņa izmaksu segšanai, kas radušās Tomes, Ķeguma, Sērenes un Doles zivju audzētavām, lai daļēji kompensētu zivju mazuļu audzēšanu, kas saistīta ar Daugavas kaskādes HES darbības rezultātā zivju resursiem radīto zaudējumu.
Zivju resursu atražošanas programmas veiksmīgai realizācijai 1996.gadā papildus valsts pamatbudžeta finansējumam tika piesaistīti arī jaunizveidotā speciālā budžeta Zivju fonda līdzekļi, kas nodrošināja ražošanas pamatfondu rekonstrukcijas un jaunu cehu celtniecības uzsākšanu.
Diemžēl no 1997.gada valsts pamatbudžets vairs neiedala valsts zivju audzētavām finansējumu saimnieciskās darbības nodrošināšanai, un šie līdzekļi jāparedz un jāizdala no Zivju fonda līdzekļiem.
Līdz ar to samazinās Zivju fonda iespējas finansēt nepieciešamos valsts zivju audzētavu investīciju projektus un iedalīt nepieciešamos līdzekļus ražošanas pamatfondu uzturēšanai.
Zivju audzētavu saimnieciskām un ražošanas vajadzībām
izlietotie valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta līdzekļi, Ls
| Gads | Pamatbudžeta | Zivju | Līdzekļu | VAS | |||
| līdzekļi | fonds | izlietojums % | "Latvenergo" | ||||
| pavisam | t.sk. darba | (spec. | Kopā | pamat- | Zivju | apmaksātie | |
| alga + | budžets) | budžets | fonds | elektrības | |||
| soc.nod. | izdevumi | ||||||
| 1995.g. | 222160 | 137518 | - | 222160 | 100 | - | - |
| 1996.g. | 211714 | 147823 | 91533 | 303247 | 69,8 | 30,2 | * |
| 1997.g. | 149280 | 149280 | 159228 | 308508 | 48,4 | 51,6 | * |
| 1998.g. | 153758 | 153758 | 200802 | 354560 | 43,4 | 56,6 | * |
| 1999.g. | 157109 | 157109 | 211627 | 368736 | 42,6 | 57,4 | 48108 |
| Plāns 2000.g. | 155882 | 155882 | 208127 | 364009 | 42,8 | 57,2 | 47134 |
Piezīme.
* No 1996.gada līdz 1998.gadam elektroenerģijas patēriņa izdevumi tika apmaksāti, veicot savstarpējus norēķinus starp VAS "Latvenergo" un Centrālajiem elektriskajiem tīkliem, par ko attiecīgie dati naudas izteiksmē nav pieejami.
Investētie līdzekļi zivju audzētavu attīstībai, Ls
| Gads | Pamatbudžeta | Izpilde % pret kopējiem | |||
| līdzekļi | Zivju fonds | Kopā | izlietotiem līdzekļiem | ||
| (VIP projekti) | Pamatbudžets | Zivju fonds | |||
| 1995.g. | 50258 | - | 50258 | 100 | - |
| 1996.g. | 75000 | 121544 | 196544 | 38,2 | 61,8 |
| 1997.g. | 80000 | 153617 | 233617 | 34,2 | 65,8 |
| 1998.g. | 48000 | 159103 | 207103 | 23,2 | 76,8 |
| 1999.g. | 107000 | 71700 | 178700 | 59,9 | 40,1 |
| Plāns 2000.g. | 107000 | 84000 | 191000 | 56,0 | 44,0 | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
II. Programmas pamatojums un paredzamais sociāli ekonomiskais efekts 6. Zivju resursu atražošanas kvantitatīvais un kvalitatīvais raksturojums 6.1. Zivju resursu atražošanas virzieni Valsts uzdevumi zivju krājumu atražošanā izriet no nepieciešamības kompensēt Daugavas HES kaskādes izbūves un darbības, intensīvas zvejas, upju regulāras padziļināšanas, ūdenstilpju piesārņošanas, nārsta vietu bojājumu un citas saimnieciskās darbības rezultātā radītos zaudējumus. Tie saistīti ar valsts politikas īstenošanu zivsaimniecībā, tai skaitā starpvalstu sadarbības veidošanu Baltijas baseinā un Rīgas jūras līcī. Nepieciešamie zivju mazuļu audzēšanas apjomi ir zinātniski pamatoti un sākotnēji jau iekļauti Zivsaimniecības attīstības valsts programmā (1995.-2010.g.). Zivju resursu mākslīgo atražošanu pēc būtības var iedalīt divās daļās: 1. Zivju mazuļu kompensācijas izlaidumi, lai atlīdzinātu zaudējumus, kas radušies hidroelektrostaciju, upju grīvu padziļināšanas un citas saimnieciskās darbības dēļ. 2. Resursu papildināšanas izlaidumi, lai novērstu citu antropogēno faktoru - vides degradācijas, ekosistēmu izmaiņu un intensīvās zvejas negatīvo ietekmi uz zivju resursu dabisko atražošanos un kuri uzlabo iekšējo ūdeņu (ezeru, upju) zivju sugu sastāvu un palielina ūdenstilpju zivju resursu tirgus vērtību. Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta izstrādātā zivju resursu atražošanas koncepcijā ir noteikts, ka kompensācijas nozīmes un zivju resursu papildināšanas izlaidumam no zivju audzētavām 2005.gadā kopā būtu jāsasniedz vismaz 41 milj.gab. dažādu zivju sugu mazuļu un kāpuru, ieskaitot perspektīvos sama, sīgu un citu zivju, kā arī vēžu eksperimentālos izlaidumus, bet 2010.gadā izlaiduma apjomiem būtu jāsasniedz 62 milj.gab.
6.2. Zivju resursu atražošanas ekonomiskais un sociālais efekts Valsts zivju resursu atražošanas programmas realizācija veicinās uzņēmējdarbības attīstību jūras piekrastes rajonos un sekmēs iekšējo ūdenstilpju apsaimniekošanu, kā arī: - palielinās iekšējo ūdeņu, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes vērtīgo zivju sugu resursus, attīstīs jūras piekrastes un iekšējo ūdeņu zvejniecību, nodrošinot papildu darba vietas, īpaši lauku rajonos; - dos iespēju ieviest jaunas audzēšanas tehnoloģijas un cels dabisko ūdenstilpju zivsaimniecisko vērtību un zvejniecības ekonomisko efektivitāti, kā arī palielinās ienākumus valsts budžetā; - saglabās zivju sugu daudzveidību; - veicinās netradicionālo lauksaimniecības nozaru (zivkopības un vēžkopības, zivju apstrādes un zivju tirgus) attīstību; - sekmēs zivkopības apmācības centru veidošanu dažādos Latvijas reģionos un dos stimulu privātās uzņēmējdarbības attīstībai zivkopībā; - radīs labvēlīgus apstākļus makšķerēšanas un lauku tūrisma attīstībai. Zivju resursu atražošanas projektu realizācija nodrošinās šādu valsts iekšējo un starptautisko saistību izpildi: - zivju mazuļu kompensācijas izlaišanu, lai kompensētu zivju resursiem nodarītos zaudējumus hidroelektrostaciju un citas saimnieciskās darbības dēļ; - resursu papildināšanas izlaišanu, lai novērstu dažādu antropogēno faktoru, vides degradācijas, ekosistēmu izmaiņu un intensīvās zvejas negatīvo ietekmi uz zivju resursu dabisko atražošanos publiskajās ūdenstilpēs; - starptautiskiem standartiem atbilstošu lašu mazuļu audzēšanu un izlaišanu, lai starptautiskajās organizācijās pamatotu un saņemtu Latvijas nacionālo lašu nozvejas kvotu; - izdevīgu starptautisku sadarbību zivju krājumu atražošanā un izmantošanā Baltijas jūrā, vērtīgo zivju sugu nozvejas kvotu apmaiņu ar citām Baltijas jūras piekrastes valstīm. Pēc turpmāk sekojošās tabulas datiem var secināt, ka atražošanai un resursu papildināšanai ir izvēlētas vai tuvākajā nākotnē tiks izvēlētas zivju sugas ar augstu tirgus vērtību, lai tiktu apmierināts rūpniecisko zvejnieku un makšķernieku pieprasījums, kā arī celta publisko ūdenstilpju zivsaimnieciskā vērtība.
Zivju atražošanas saistība ar zivju tirgus vērtību un zvejnieku un makšķernieku interesēm
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| zvejnieku ieinteresētība. | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Turpmāk - vēl "Latvijas Vēstneša" normatīvo aktu virsredaktores Ausma aldermane, dace bebre |