Ministru kabineta noteikumi Nr.315

Rīgā 2002.gada 23.jūlijā (prot. Nr.30, 10.§)

Izglītības programmu minimālās prasības ārsta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai

Izdoti saskaņā ar

likuma “Par reglamentētajām profesijām

un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”

6.panta 2.punktu un 9.panta pirmo daļu

1. Noteikumi nosaka izglītības programmu minimālās prasības ārsta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai Latvijas Republikā, lai iegūto profesionālo kvalifikāciju atzītu ārvalstīs.

2. Ārsta izglītības programmas apguve nodrošina, ka persona izglītības procesā ir ieguvusi:

2.1. zināšanas medicīnas pamatnozarēs un izpratni par zinātnisko metožu lietošanu, ieskaitot izpratni par bioloģisko funkciju mērīšanas, zinātniski pierādītu faktu un datu analīzes principiem;

2.2. zināšanas par vesela un slima cilvēka anatomiju, fizioloģiju un uzvedību, kā arī par fiziskās un sociālās vides ietekmi uz cilvēka veselības stāvokli;

2.3. zināšanas klīniskajās disciplīnās un praksē, kas nodrošina izpratni par somatiskajām un psihiskajām slimībām, kā arī par medicīnu profilakses, diagnostikas, ārstēšanas un reproduktīvo funkciju aspektā;

2.4. klīnisko pieredzi ārsta profesijā.

3. Izglītības programmā ārsta diploma ieguvei ir noteikts mācību priekšmetu (kursu) minimums. Atsevišķus mācību priekšmetus (kursus) var apgūt citu mācību priekšmetu (kursu) sastāvā vai apvienojot ar citiem mācību priekšmetiem (kursiem). Apgūstamo mācību priekšmetu (kursu) minimums ir šāds:

3.1. anatomija;

3.2. histoloģija un embrioloģija;

3.3. fizioloģija;

3.4. bioloģija;

3.5. bioķīmija;

3.6. patoloģija;

3.7. mikrobioloģija;

3.8. farmakoloģija;

3.9. ģenētika;

3.10. imunoloģija;

3.11. iekšķīgās slimības;

3.12. ķirurģija;

3.13. neiroloģija;

3.14. ginekoloģija un dzemdniecība;

3.15. psihiatrija;

3.16. otorinolaringoloģija;

3.17. dermatoveneroloģija;

3.18. oftalmoloģija;

3.19. ģimenes medicīna;

3.20. onkoloģija;

3.21. sabiedrības veselība un epidemioloģija;

3.22. infekcijas slimības.

4. Minimālais rezidentūras izglītības programmas ilgums, lai ārsts varētu pretendēt uz atļaujas saņemšanu patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību atbilstoši savai kompetencei, pēc pilna laika medicīnas studiju programmas apguves ir:

4.1. pieci gadi šādās specialitātēs (apakšspecialitātēs un papildspecialitātēs):

4.1.1. ķirurģija;

4.1.2. neiroķirurģija;

4.1.3. plastiskā ķirurģija;

4.1.4. torakālā ķirurģija;

4.1.5. asinsvadu ķirurģija;

4.1.6. sirds ķirurģija;

4.1.7. bērnu ķirurģija;

4.1.8. mutes, sejas un žokļu ķirurģija;

4.1.9. internā medicīna;

4.1.10. uroloģija;

4.1.11. traumatoloģija un ortopēdija;

4.1.12. transplantoloģija;

4.1.13. medicīniskā ģenētika;

4.2. četri gadi šādās specialitātēs (apakšspecialitātēs un papildspecialitātēs):

4.2.1. ginekoloģija un dzemdniecība;

4.2.2. pediatrija;

4.2.3. ftiziopneimonoloģija;

4.2.4. patoloģija;

4.2.5. neiroloģija;

4.2.6. psihiatrija;

4.2.7. kardioloģija;

4.2.8. gastroenteroloģija;

4.2.9. reimatoloģija;

4.2.10. diagnostiskā radioloģija;

4.2.11. terapeitiskā radioloģija;

4.2.12. bērnu neiroloģija;

4.2.13. bērnu psihiatrija;

4.2.14. arodslimības;

4.2.15. imunoloģija;

4.2.16. nefroloģija;

4.2.17. infekcijas slimības;

4.2.18. narkoloģija;

4.2.19. sporta medicīna;

4.2.20. rehabilitoloģija;

4.2.21. mikrobioloģija;

4.3. trīs gadi šādās specialitātēs (apakšspecialitātēs un papildspecialitātēs):

4.3.1. anestezioloģija un reanimatoloģija;

4.3.2. oftalmoloģija;

4.3.3. otorinolaringoloģija;

4.3.4. hematoloģija;

4.3.5. endokrinoloģija;

4.3.6. psihoterapija;

4.3.7. dermatoloģija un veneroloģija;

4.3.8. alergoloģija;

4.3.9. ģimenes medicīna;

4.3.10. onkoloģija;

4.3.11. laboratorijas medicīna;

4.3.12. fiziskā rehabilitācija;

4.3.13. fizikālā medicīna;

4.3.14. neatliekamā palīdzība;

4.3.15. katastrofu medicīna;

4.3.16. bērnu infekcijas slimības;

4.3.17. bērnu kardioloģija;

4.3.18. bērnu pneimonoloģija;

4.3.19. bērnu nefroloģija;

4.3.20. bērnu gastroenteroloģija;

4.3.21. bērnu hematoonkoloģija;

4.3.22. bērnu alergoloģija;

4.4. divi gadi šādās specialitātēs (apakšspecialitātēs un papildspecialitātēs):

4.4.1. onkoloģijas ķīmijterapija;

4.4.2. onkoloģijas ķirurģija;

4.4.3. onkoloģijas ginekoloģija;

4.4.4. hepatoloģija;

4.4.5. transfuzioloģija;

4.4.6. homeopātija;

4.4.7. dietoloģija;

4.4.8. akupunktūra;

4.4.9. kara medicīna;

4.4.10. protēžortopēdija;

4.4.11. seksoloģija un seksopatoloģija;

4.4.12. arodveselība;

4.4.13. medicīniskā ekspertīze;

4.4.14. tiesu medicīniskā ekspertīze;

4.4.15. intensīvā terapija;

4.4.16. bērnu reimatoloģija;

4.4.17. bērnu endokrinoloģija;

4.4.18. neonatoloģija;

4.4.19. kosmetoloģija;

4.4.20. parazitoloģija;

4.4.21. citoloģija.

5. Rezidentūras izglītības programmas apguvei ir nepieciešama pilna mācību darba nedēļa un pilns mācību gads.

Ministru prezidenta vietā — kultūras ministre K.Pētersone

Izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 27.jūliju.