Valsts meža dienesta rīkojums Nr. 117

Rīgā 2002. gada 17. jūlijā

Par putnu rudens medību termiņiem un laikiem

1. Pamatojoties uz Medību noteikumu (“LV” 1995., 29.08. Nr. 129) 6. punktu un LU Bioloģijas institūta 08.07.2002. rekomendāciju, nosaku šādus medību termiņus:

1.1. pīlēm, laučiem, ūdensvistiņām un mērkaziņām — no 2002. gada 17. augusta pulksten 16 līdz 30. septembrim tikai sestdienās, svētdienās un trešdienās, bet no 2002. gada 1. oktobra līdz 30. novembrim — katru dienu;

1.2. sējas un baltpieres zosīm no 2002. gada 15. septembra līdz 30. septembrim tikai sestdienās, svētdienās un trešdienās, bet no 2002. gada 1. oktobra līdz 30. novembrim — katru dienu;

1.3. lauka baložiem — no 2002. gada 1. augusta līdz 30. septembrim — tikai sestdienās, svētdienās un trešdienās, bet no 2002. gada 1. līdz 15. oktobrim — katru dienu;

1.4. mājas baložiem — no 2002. gada 1. augusta līdz 30. septembrim tikai sestdienās, svētdienās un trešdienās, bet no 2002. gada 1. oktobra līdz 2003. gada 15. martam — katru dienu;

1.5. slokām — no 2002. gada 1. oktobra līdz 15. novembrim;

1.6. mežirbēm — no 2002. gada 1. septembra līdz 30. septembrim — tikai sestdienās, svētdienās un trešdienās un no 2002. gada 1. oktobra līdz 2003. gada 31. janvārim — katru dienu.

2. Uzdodu visiem valsts virsmežziņiem:

2.1. noskaidrot papildu prasības praktiskai putnu medību organizēšanai savā kontrolējamā teritorijā;

2.2. iepazīstināt visus Valsts meža dienesta darbiniekus ar papildu prasībām putnu medību organizēšanai un šī rīkojuma saturu;

2.3. vienlaikus ar medību atļauju izsniegšanu nodrošināt mednieku iepazīstināšanu ar papildu prasībām putnu medību organizēšanai un 1. punktā noteiktajiem medību termiņiem.

Valsts meža dienesta ģenerāldirektors O.Žvagiņš

Saskaņots:

Latvijas Republikas Vides aizsardzības

un reģionālās attīstības ministrija

2002. gada 16. jūlijā

1. pielikums

Informācija medniekiem

1. Normatīvos aktos noteikti šādi putnu rudens medību ierobežojumi:

1.1. medības Kuivižu ornitoloģiskajā liegumā — Vidzemes jūrmalā no Kuivižiem līdz Ainažiem — aizliegtas;

1.2. Teiču dabas rezervāta aizsargjoslā šādās robežās — pa valsts nozīmes ceļiem, kas savieno Atašieni, Odzienu, Pamatus, Krustiņus, Stalidzānus, Barkavu, Murmastieni, Stirnieni un Atašienes staciju — aizliegtas zosu medības;

1.3. iedzīvotāju drošībai un nolūkā izveidot ūdensputnu miera zonu 2002. gadā putnu medības noliegtas Bolderājas dīķos, Lielupē no deltas līdz Gātupei, Buļļupē, Juglas ezerā, Lielajā un Mazajā Baltezerā, Ķīšezerā, Lielās Juglas un Mazās Juglas upē no deltas līdz Rīgas apvedceļam, Gaujā no deltas ar tai piegulošajām pļavām līdz Rīgas — Tallinas ceļa tiltam, Daugavā no deltas līdz Rīgas HES aizsprostam (arī “sausajā Daugavā”) un Gaujas Nacionālā parka teritorijā.

2. Sezonas medību atļauju rudens putnu medībām izsniedz Valsts meža dienests vai tā teritoriālā struktūrvienība, vai dabas rezervāta vai nacionālā parka administrācija, kuras kontrolējamā teritorijā atrodas attiecīgās medību platības. Šī atļauja derīga visā Latvijas teritorijā, sava mednieku formējuma līgumplatībā vai sev īpašumā vai lietošanā esošajā platībā un publiskajās ūdenstilpēs bez īpaša saskaņojuma, kā arī kā viesim cita formējuma platībā, ja medības rakstiski saskaņotas ar attiecīgo medību tiesību lietotāju.

3. Rīgā dzīvojošie mednieki medību atļaujas var iegādāties arī VMD Medību daļā Rīgā, 13. janvāra ielā 15, tālr. 7614808.

4. Ūdenstilpēs, kurām nav noteikts publiskās ūdenstilpes statuss, medības saskaņojamas ar platības īpašnieku vai lietotāju.

5. Normatīvie akti nedod tiesības medīt tauvas joslā, nesaskaņojot medības ar medību tiesību īpašnieku vai lietotāju.

6. Medības obligāti piesakāmas attiecīgā mežniecībā, paziņojot medību vietu, laiku un ievērojot Valsts meža dienesta darbinieka papildu norādījumus.

2. pielikums

Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta rekomendācija

Sakarā ar Valsts meža dienesta Medību daļas telefonisku lūgumu izteikt savu viedokli par vēlamāko ūdensputnu medību atklāšanas datumu 2002. gadā LU Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorija veica provizorisku monitoringa parauglaukumos Engures un Kaņiera ezeros, kā arī nesistemātisko fenoloģisko novērojumu analīzi no dažādām Latvijas vietām.

2002. gada vairošanās sezonai raksturīgas ļoti lielas ligzdošanas laiku atšķirības agri ligzdojošajai meža pīlei starp valsts rietumu un austrumu daļu, kā arī starp atsevišķām ūdenstilpēm, daļā no kurām ekstremāli augstā ūdenslīmeņa dēļ ligzdošana daudzām sugām bija stipri aizkavēta.

Stāvokli kopumā Latvijā varētu raksturot Kaņiera ezerā (lokalizācija valsts centrālajā daļā, sakarā ar regulācijas iespējām normāls ūdens līmenis) veikto ligzdu uzskaišu dati. Saskaņā ar tiem sagaidāmais lidojošo perējumu skaits potenciālajos medību atklāšanas datumos — 3., 10. vai 17. augustā — ir attiecīgi šāds: meža pīle — 64%, 86%, 93%; pelēkā pīle — 57%, 86%, 86%; brūnkaklis — 29%, 52%, 87%; cekulpīle — 0%, 8%, 67%.

Vadoties no augstāk minētā, kategoriski iebilstam pret medību atklāšanu 3. augustā, piemērotie datumi varētu būt 10. vai 17. augusts. Jāuzsver, ka medību sezonas atklāšana 17. augustā ievērojami samazinātu ar nelidojošiem perējumiem kopā esošo brūnkakļu un cekulpīļu veco mātīšu nomedīšanu. Pēdējais apstāklis ir īpaši svarīgs, ņemot vērā šo sugu skaitlisko samazināšanos pēdējā laikā un veco mātīšu lielo lomu atražošanas procesā.

Ornitoloģijas laboratorijas vadītājs

Prof., Dr. biol. LZA korespondētājloceklis J.Vīksne