Par zinātnes balstītu uzņēmējdarbību

Latvijas ekonomikai turpmāk vajadzēs stipri pārorientēties uz zināšanām balstītu uzņēmējdarbību. Šobrīd sperts pirmais solis - ar valsts atbalstu Latvijā tiks būvēts zinātnes un tehnoloģiju parks. Projekta autori ar tā palīdzību cer ievērojami kāpināt iekšzemes kopproduktu un uzlabot vispārējo ekonomisko situāciju valstī.

Tiesa, kaut arī pati ideja ir apsveicama, projektā ir arī trūkumi. Tagad gan vairāk izskatās, ka tas kalpos nevis ekonomikas attīstībai, bet augstskolu zinātniskā darba sakārtošanai, jo pagaidām projektā nav iesaistījušies paši uzņēmēji. Turklāt pretēji vispārējai valdības nostājai, ka īpaša uzmanība būtu pievēršama tieši reģionu attīstībai, projekts vairāk paredz uzņēmējdarbības attīstību galvaspilsētā.

Nodomu protokola parakstītāji, četru Latvijas augstskolas, proti, Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Lauksaimniecības universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes vadība, ekonomikas un izglītības un zinātnes ministri, kā arī Rīgas reģiona attīstības aģentūras vadība uzskata, ka līdz ar projekta realizāciju, Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugums gadā varētu būt vismaz 10%, un tas Latvijai ļautu ievērojami ātrāk pietuvoties Eiropas Savienības valstīm, jo pašreiz iekšzemes kopprodukts veidojas no produktiem ar zemu pievienoto vērtību.

Latvijas Attīstības aģentūras ģenerāldirektors Māris Ēlerts skaidro, ka zinātnes un tehnoloģijas parks būtiski palielinātu uz zināšanām balstītu nozaru un augsto tehnoloģiju nozaru īpatsvaru iekšzemes kopproduktā, kas attīstītās valstīs veido 30-50%, bet Latvijā šobrīd nepārsniedz 6%. Viņaprāt, tas ievērojami palielinātu mazo un vidējo uzņēmumu attīstību valstī, jo pašreiz to skaits ir salīdzinoši mazs - tikai 15 uzņēmumi uz 1000 iedzīvotājiem, kas ir par 50-0% mazāk nekā attīstītajās valstīs. Ar parka palīdzību izdosies ievērojami palielināt arī ārvalstu investīciju piesaisti Latvijai.

«Latvijas zinātnieki jau ir pierādījuši, ka spēj konkurēt pasaules līmenī dažādās jomās, piemēram, informācijas tehnoloģijās, biopolimēru (kaulu implantantu) izstrādē, magnetohidrodinamikas (MHD) un citos pētījumos, kas varētu radīt kodolu augstā līmeņa zinātnes un tehnoloģiju parkam,» uzskata M. Ēlerts.

Savukārt ES delegācijas pārstāvis Latvijā Bernards Sordē atzina, ka Latvija nākotnē varētu kļūt par cietvielu fizikas, magnetodinamikas vai imunobioloģijas centru Eiropā. Tāpat Latvija panākumus varētu gūt multimediju jomā, iesaistot projektā arī informācijas tehnoloģiju kompānijas. B. Sordē sacīja, ka Latvijai šobrīd galvenais ir pārdomāt savu vietu ES telpā un atrast virzienus, kuros Latvija varētu būt ar augstu konkurētspēju. Paši projekta autori ir nolēmuši veidot trīs zinātnes un tehnoloģiju parku centrus, par potenciāliem uzskatot materiālzinātnes, dzīvības un vides zinātnes, kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.

Kopējās programmas izmaksas būs vismaz 150-180 miljoni eiro. Programmas realizācijas laiks varētu būt desmit gadu. Pašreiz projekts pretendē uz ES PHARE programmas naudu.

“NEATKARĪGĀ RĪTA AVĪZE”