Par laimes meklētāju miljoniem

Ārpus savas zemes robežām dzīvo 150 miljoni cilvēku jeb 2,5 procenti no zemeslodes iedzīvotājiem. Iemesli, kāpēc tas noticis, ir dažādi - vēlēšanās bēgt no nabadzības, kas ir tik izplatīta tā sauktajās trešās pasaules valstīs Āfrikā, Āzijā un Latīņamerikā, bailes par savu dzīvību, ko var zaudēt karos vai teroristu uzbrukumos. Ir arī īpaša pārceļotāju grupa, ko sauc par bēgļiem savā zemē. Palestīnieši, afgāņi, kurdi, turki, vjetnamieši, ķīnieši, meksikāņi vai izceļotāji no Āfrikas dodas uz ASV, Vāciju, Kanādu un citām zemēm, kur cer dzīvot drošībā un labklājībā.

Protams, arī pārtikušo zemju ļaudis brauc dzīvot un strādāt gan uz augstāk attīstītām, gan ne tik attīstītām zemēm, jo pasaulē nekas nestāv uz vietas.

Cilvēki pamet savu dzimteni dažādu iemeslu dēļ. Visbiežāk tā ir cerība izrauties no nabadzības un beztiesības. Taču, kad 1951. gadā tika nodibināts Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā bēgļu komisāra postenis, šī amata pirmais izpildītājs nīderlandietis Godhards van Heuvens droši vien nevarēja iedomāties, ka viņa pēcteča Rūda Lubersa rūpju lokā 2001. gadā būs nonākuši jau 21,8 miljoni cilvēku jeb katrs 275. mūsu planētas iedzīvotājs. Tie ir 12 miljoni bēgļu no reģioniem, kuros ir karš, 0,9 miljoni politiskā patvēruma meklētāju, miljoniem cilvēku, kuriem nācies pamest savu pajumti tāpēc, ka viņi jūtas nedroši paši savā zemē. Tikai 800 tūkstošiem bēgļu pēc svešumā pavadītā laika ir bijis iespējams atgriezties savās mājās.

No kopējā bēgļu skaita 44,6 procenti bēgļu nāk no Āzijas valstīm, 30 procentu no Āfrikas, 19,3 no Eiropas, 5,2 no Ziemeļamerikas, 0,6 procenti no Okeānijas, bet 0,3 procenti no Latīņamerikas un Karību jūras salām. 45 procenti bēgļu ir jaunāki par 18 gadiem un tikai 10 procentu vecāki par 60.

Bēgļu pieprasītākās zemes ir Vācija, kurā gada laikā ieceļojuši 117,65 tūkstoši dienvidslāvu, turku, irākiešu, afgāņu un irāņu. Seko ASV, kurā legāli ieceļojuši 91,6 tūkstoši ķīniešu, haitiešu, meksikāņu, salvadoriešu un somāliešu. Uz Apvienoto Karalisti plūduši 75,7 tūkstoši irāņu, dienvidslāvu, šrilankiešu, afgāņu un irāņu.

Uz mums tuvējo Zviedriju, 2000. gadā, paļaujoties uz šīs valsts sociālās nodrošināšanas labumiem un pretimnākošo imigrācijas politiku, ceļu meklējuši 32,4 tūkstoši bijušās Dienvidslāvijas, Turcijas, Irākas un Šrilankas pilsoņu. Nīderlandē patvērumu atraduši gandrīz 44 tūkstoši afgāņu, irākiešu, irāņu un Turcijas iedzīvotāju, bet Beļģijā - nepilni 43 tūkstoši ieceļotāju no Krievijas, Irānas, Albānijas un pat Kazahstānas.

Starptautiskā mērogā Latvija tiek ierindota starp valstīm, no kuras cilvēki vairāk izceļo nekā ieceļo. Pagaidām baumas par bēgļu straumēm no trešās pasaules valstīm nav attaisnojušās. ANO bēgļu lietu zinātāji uzskaitījuši, ka Latvijā kopš 1991. gada patvērumu meklējuši astoņi cilvēki. No tiem četri jau izceļojuši uz valstīm ar augstāku labklājības līmeni, bet kā oficiāls bēglis šeit uzturas tikai viens palestīnietis.

“MĀJAS VIESIS”