Par valsts virzības dzinējspēku

ANO pastāvīgais koordinators Jans Sands Sorensens Latvijā darbu sāka 1997. gadā. Jūlija beigās viņš valsti atstās, lai dotos strādāt vienā no ANO tīkla programmām Ženēvā. Viņa vietā no 1. augusta darbu sāks Gabriela Kēlere.

“Bija iespēja izvēlēties,” J. Sorensens labi atceroties to dienu, kad pirmo reizi dzirdējis piedāvājumu strādāt Latvijā. “Bez vilcināšanās izvēlējos Latviju. Baltijas reģions un Austrumeiropa bija un ir viena no interesantākajām vietām. Latvija bija man īpaši pievilcīgs izaicinājums.”

Atvadoties viņš saka - Latvijā bijis viegli dzīvot. Vēlāk precizē - pilsētā bijis viegli. Arī ārzemniekam. Sākumā gan uz ielas sastapto cilvēku attieksme un domāšanas ievirze likusi brīnīties, cik dziļi padomijā pavadītie gadi apzīmogojuši ļaudis. Institucionālās attiecībās šīs attieksmes attālos birokrātijas nostūrīšos vēl, šķiet, ir uzkavējušās, domā J. Sorensens.

“Būtu vēlējies, bet neesmu bijis visās Latvijas vietās,” atzīstas ANO pārstāvis. Taču tur, kur viņš bijis, vienmēr pavadījis izbrīns - cik ļoti bagāti ir Latvijas cilvēki. Viņiem ir tādi plašumi visapkārt. Eiropā daudzās valstīs tā ir greznība.

Izmaiņas te bijušas milzīgas. Taču Latvija ir valsts, kurā var novērot atšķirīgus attīstības tempus: “Ja kāds saka - Latvijā ir viena no visstraujāk augošajām ekonomikām, tas neko skaidri nepasaka.” Rīga, Ventspils, citas pilsētas attīstās ātrāk, bet vairākos reģionos vērojams regress. Viņš uzskata: mazināt milzīgo plaisu reģionālajā attīstībā ir viens no lielākajiem Latvijas izaicinājumiem.

Pēdējā laikā J. Sorensens vairākkārt runājis par to, ka drīz Latvija no valsts, kas saņem palīdzību, pārvērtīsies par tās sniedzēju. Eiropas Savienībā Latvija būs devēju valstu klubā, kas dalās ar līdzekļiem un pieredzi. Latvija attīstās ļoti strauji. Tai ir ko dot citām valstīm - vērtīga pieredze pārejas periodā. ANO, Pasaules bankai, ES struktūrām būs interesanti to izmantot.”

Jautāts, vai Latvijai ir pietiekami daudz labu ekspertu, J. Sorensens nešaubās - to Latvijā ir pat vairāk, nekā varam iedomāties. “Ikviens, kas lieliski veic darbu, piemēram, ministrijās, citās valsts institūcijās, ir potenciāls eksperts. Latvijas kā donorvalsts viens no darbības laukiem noteikti ir sadarbība starp profesionāļiem, kas veic līdzīgas funkcijas katrs savā zemē.” Tajā pašā laikā Latvijai netrūkst teicamu, augsti izglītotu ekspertu ar zinātnisku pieredzi.

“Ja kāds jautā, kas būs Latvijas dzinējspēks virzībai uz priekšu, allaž atbildu: tās cilvēki. Ja Latvija sevi salīdzina ar citām valstīm, kas attīstībā strauji progresējušas, piemēram, Īriju, ziemeļvalstīm, redzams, ka tās ir zemes, kurās daudz investē cilvēkos,” J. Sorensens izglītību min kā galveno faktoru, kas liks nostāties uz ilgstošas attīstības ceļa.

“NEATKARĪGĀ RĪTA AVĪZE”