Par Rīgu kā finanšu centru
Foto: A.F.I. |
Pirms desmit gadiem dibinātā Latvijas Komercbanku asociācija šodien ir viena no organizācijām, kurā ieklausās gan likumdevēji, gan bankas, gan sabiedrība. Kad vēlamies intervēt asociācijas priekšsēdētāju, Teodora Tverijona pirmā reakcija ir izbrīns - bet kā jūs uzzinājāt par mūsu gadadienu? Izrādās, ticis nolemts to plaši nesvinēt. «Bez mums šogad 10 gadu aprit arī 14 bankām, domājām, ka svinību virknē mūs nepamanīs. Acīmredzot arī citi domāja tāpat, tāpēc nesvin neviens,» ar smaidu stāsta banku asociācijas vadītājs, kas šajā amatā bijis visus 10 organizācijas darbības gadus. Vajadzēja aizstāvēties «Neminēšu tā Augstākās Padomes un šobrīd Saeimas deputāta uzvārdu, kura dēļ asociācija tika nodibināta. 1992. gada maijā, spriežot par otrā pusgada valsts budžetu, kad kā parasti trūka naudas, šis deputāts ierosināja paaugstināt bankām peļņas nodokli līdz 45%. Šis priekšlikums guva nedalītu atbalstu AP, un pusstundas laikā, pārkāpjot divus likumus, tas tika pieņemts,» stāsta Tverijons. Šis lēmums licis baņķieriem sarosīties, un, lai šādi precedenti neatkārtotos, radusies doma dibināt profesionālu organizāciju.
Šodien Komercbanku asociācija ir vienīgā profesionālā apvienība, kurā nozare ir pārstāvēta simtprocentīgi - visas bankas ir asociācijas biedres. Desmit gados visvairāk strādāts, aizstāvot banku intereses, stāsta Tverijons. Sekmīgs esot arī darbs baņķieru profesionālās izglītības veicināšanā, savukārt banku kopīgo projektu jomā neesot daudz ar ko lepoties, jo nežēlīgā konkurence tirgū kavē sadarbību. Tverijons ar pārākumu piemin citu apvienību rīkotos protestus pret to vai citu likumdošanas aktu. Lai ietekmētu likumdošanu, jānāk ar konstruktīviem, reāliem priekšlikumiem, viņš uzsver. «Vislabāk panākt savu, kad likumi vēl tikai top, nevis protestēt un iesaistīt prezidenti tad, kad tie jau pieņemti,» ar lepnumu saka asociācijas priekšsēdētājs, «ja mums vajag kādu likumu, mēs to uzrakstām.»
Iestājoties Eiropas Savienībā, nekādas pārmaiņas banku dzīvē nav gaidāmas, jo likumdošana jau sen atbilst Eiropas standartiem, Tverijons ir gandarīts. Rudenī tiks izveidota pēdējā ES rekomendētā institūcija - asociācijas paspārnē top banku klientu sūdzību izskatīšanas birojs.
Taujāts par zīmīgākajiem notikumiem Latvijas banku vēsturē, Tverijons, protams, piemin banku krīzi 1995.gadā. «Visi atceras “Banku Baltija”. Bet šajā gadā vēl 14 bankas zaudēja licences. Tikai dažas no tām bija līdzīgas “Bankai Baltija”, bet daudzas nevarēja izpildīt kapitāla pietiekamības rādītāju, strauji pārejot uz starptautiskajiem grāmatvedības standartiem 1994.gadā. Daudzās valstīs, arī Igaunijā un Lietuvā, šos standartus ieviesa pakāpeniski, bet Latvijas Banka izlēma, ka tie jāievieš uzreiz,» viņš stāsta. «Starptautiskie standarti ir labi Rietumos, kur tie izauguši no konkrēta ekonomikas līmeņa. Šeit standarti bija, bet ekonomiskā līmeņa nebija.» Tverijons nesaka, ka toreiz vajadzēja darīt citādi. «Kas to zina, kā būtu, ja būtu. Igaunija ir aizgājusi tālāk par mums, lielākā banka Baltijā ir Igaunijā, ne vairs Latvijā.» Tomēr banku krīze devusi imunitāti un pieredzi. 1998. gada Krievijas finansu krīze, kad bankas zaudēja pusi no sava kapitāla - ap 100 miljoniem latu, būtu pagājusi nemanot, ja ne Rīgas Komercbankas maksātnespēja. «Tomēr arī šo banku izdevies atjaunot, un kopā ar banku “Paritāte” tie ir divi veiksmīgi piemēri, kā bankas, kas nokļūst likviditātes problēmās, tomēr spēj atjaunot savu darbību,» uzsver Tverijons. Banku sektors esot viens no veiksmīgākajiem Latvijas ekonomikā. «23 bankas - vairāk nekā Igaunijā un Lietuvā kopā, kā arī lielais nerezidentu īpatsvars klientu vidū liecina, ka mēs veidojamies par nelielu finansu centru.» 51% no banku klientiem ir nerezidenti, Latvijas bankās glabājas 1 miljards latu ārzemju naudas. Vairākums nerezidentu - Latvijas banku klientu esot no austrumiem, daudz ir arī no ASV. Teodors Tverijons, pēc tautības lietuvietis, ir Latvijā pirmais naturalizētais pilsonis.
“DIENA”