Pievienojoties pasaules attīstītāko valstu pulkam

Trešdien, 24.jūlijā, Latvijā, tāpat kā vēl gandrīz 200 ANO dalībvalstīs, tika publiskots ikgadējais pasaules tautu attīstības pārskats, kurā Latvija ierindota starp attīstītajām valstīm

Par Latvijas vietu Baltijā un pasaulē

Tāpat kā iepriekš, arī šogad 173 pasaules valstis (valstis, par kurām ir pieejama visa nepieciešamā informācija aprēķinu veikšanai) sarindotas secībā pēc tautas attīstības indeksa (HDI), kuru aprēķinot tiek ņemti vērā daudzi rādītāji: iedzīvotāju vidējais dzīves ilgums, izglītība un izglītības iegūšanas iespējas un ienākumi uz vienu valsts iedzīvotāju. 2002. gada pārskatā izmantoti dati par 2000. gadu.

Kā, prezentējot šā gada pārskatu, klātesošos informēja Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes Sociālās statistikas departamenta direktora vietniece Anita Švarckopfa, pārskata veidotāji, grupējot valstis pēc principa — visattīstītākās, vidēji attīstītās un valstis ar zemu attīstības līmeni, noteikuši, ka visattīstītākās ir valstis, kuru indekss ir robežās no 1 līdz 0,8, vidēji attīstītām valstīm HDI ir robežās no 0,79 līdz 0,5, bet par mazattīstītām valstīm uzskatāmas tās, kuru indekss ir zem 0,5.

Saskaņā ar HDI aprēķiniem Latvijai šogad piešķirts indekss 0,800, kas mūsu valsti ierindojis kā 53. attīstītāko pasaulē un ļāvis noslēgt attīstītāko valstu grupu. Raugoties pēc atsevišķiem rādītājiem (izglītība un lasītprasme, dzīves ilgums un ienākumu līmenis), kuri kopā veido HDI, kopš pagājušā gada stāvoklis Latvijā ir uzlabojies visās jomās. HDI 0,800 piešķirts arī Antigvai un Barbudai, kura ieņem 52. vietu attīstītāko valstu vidū.

Salīdzinot Latviju ar pārējām Baltijas valstīm, jāsecina, ka gan Lietuva, gan Igaunija pēc attīstības indeksa nedaudz apsteidz Latviju. Attiecīgi Igaunija ar HDI 0,826 ieņem 42. vietu attīstītāko valstu saimē, bet Lietuva ar HDI 0,808 atzīta par 49. attīstītāko valsti. Pēc visiem trim parametriem labākā starp Baltijas valstīm ir Igaunija, pēc izglītības un lasītprasmes Latvija apsteidz Lietuvu, bet gan pēc mūža ilguma, gan ienākumu līmeņa indeksiem Latvija mazliet atpaliek no abām kaimiņvalstīm.

Par pārmaiņām valstu attīstībā

Projekta prezentācijā: Eiropas Cilvēktiesību tiesas Strasbūrā tiesnesis Egils Levits un ANO Attīstības programmas pastāvīgais pārstāvis Latvijā Jans Sands Sorensens; ANO Attīstības programmas pārstāve Anita Pauloviča, Centrālās statistikas pārvaldes Sociālās statistikas departamenta direktora vietniece Anita Švarckopfa, LU Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors, Baltijas studiju centra direktors Tālis Tisenkopfs Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Arī šogad par pasaules attīstītāko valsti atzīta Norvēģija, kuras attīstības indekss ir 0,942, bet otro un trešo vietu ieņem Zviedrija (0,941) un Kanāda (0,940). Tālāk pasaules attīstītāko valstu divdesmitniekā seko Beļģija, Austrālija, ASV, Islande, Nīderlande, Japāna, Somija, Šveice, Francija, Lielbritānija, Dānija, Austrija, Luksemburga, Vācija, Īrija, Jaunzēlande un Itālija.

Par visvājāk attīstīto valsti pasaulē arī šogad atzīta Sjerraleone, bet tai turpat blakus ir Nigēra. Abu šo valstu attīstības indekss attiecīgi ir tikai 0,275 un 0,277. Izmaiņas visvājāk attīstīto valstu vidū ir ļoti nelielas, un 24 no šo valstu saraksta atrodas Āfrikas kontinentā.

Ziņojums liecina, ka lielākajā daļā pasaules valstu vērojams progress tautas attīstībā. Vienlaikus pārskats parāda, ka Austrumeiropā, Viduseiropā, bijušās Padomju Savienības teritorijā un Dienvidāfrikā ir valstis, kur tautas attīstības indekss ir zemāks nekā 1990. gadā vai atsevišķos gadījumos pat zemāks nekā 1975. gadā.

Vairāk nekā 60 dažādās pasaules valstīs ienākumi uz vienu iedzīvotāju, salīdzinot ar 1990. gadu, ir samazinājušies, turklāt 26 valstīs iedzīvotāju vidējais ienākums nesasniedz pat 1980. gada līmeni.

Salīdzinot attīstītāko valstu sarakstu, redzams, ka izmaiņas ir visai lielas. Šo gadu laikā Norvēģija ir pakāpusies par sešām vietām, bet Zviedrija un Austrālija kāpušas par deviņām vietām. Tajā pašā laikā ASV, Islande un Francija ir kritušas par četrām vietām, bet Japāna zaudējusi pat piecas vietas un Šveice — sešas.

Visstraujākais attīstības kāpums pēdējās desmitgades laikā vērojams Austrumāzijā, kur Ķīna savu vietu citu valstu vidū uzlabojusi par 14 vietām (šobrīd atrodas 96. pozīcijā), Malaizija par 12, Taizeme par 10, bet Singapūra un Dienvidkoreja pakāpušās par astoņām vietām.

Vissmagākais kritums pasaules valstu attīstības rangā pēdējo desmit gadu laikā vērojams Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs un bijušajā PSRS. Krievija un Ukraina attīstībā kritušas par 20 pozīcijām, bet Moldova un Tadžikistāna zaudējušas pat vairāk par 30 vietām. Arī Latvija kopš 1990. gada zaudējusi četras pozīcijas. Vienīgi Ungārija un Polija spējušas uzlabot savus rezultātus un attīstības sarakstā pacēlušās attiecīgi par piecām un astoņām vietām.

Par demokrātiju un tautas attīstību

Šā gada ziņojuma nosaukums ir “Tautu attīstības pārskats 2002. Demokrātijas nostiprināšana sadrumstalotā pasaulē”, un tajā īpaši analizēts, kāda loma tautu attīstības procesā, to sociālajā un ekonomiskajā izaugsmē ir valstīs pastāvošajai demokrātijas pakāpei un valsts pārvaldei.

Ziņojumā atzīts, ka straujais demokrātijas veidošanās process, kas bija vērojams astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados, ir apstājies un daudzās valstīs ir atgriezies autoritatīvais režīms vai arī izveidojusies ekonomiskā un sociālā spriedze. Kā atzīst ANO Attīstības programmas administrators Marks Malloks Brauns, valstu attīstības politika kopš astoņdesmito gadu sākuma galvenokārt ir bijusi vērsta uz ekonomikas un tirgus attīstību, kas ir nozīmīgi, taču tajā pašā laikā ir pierādījies — lai radītu iespējas katram cilvēkam veidot savu dzīvi, tautas attīstībā nedrīkst ignorēt demokrātijas un valsts pārvaldes lomu.

Latvijas Universitātes asociētais profesors Tālis Tisenkopfs šā gada pārskata prezentācijas laikā pauda viedokli, ka demokrātija pēdējo gadu laikā ir kļuvusi par modes lietu pasaulē un tā itin bieži tiek uztverta kā ikdiena un pašsaprotama parādība. Tomēr demokrātijas pozīcijas nav nemaz tik drošas, jo visā pasaulē dažāda veida ekstrēmisti ceļ galvu un ir gatavi mēģināt gāzt pastāvošo kārtību.

Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas Strasbūrā tiesnesis Egils Levits atzina, ka pagājušā gadsimta laikā demokrātija, viļņveidīgi attīstīdamās, ir ieguvusi arvien lielāku popularitāti un izplatību pasaulē un lielākā daļa pasaules valstu tiek sauktas par demokrātiskām. Bet šo valstu starpā ir saskatāmas ievērojamas atšķirības, tādēļ pēdējā laikā arvien vairāk izvirzās jautājums par demokrātijas kvalitāti.

Savukārt ANO pastāvīgais pārstāvis Latvijā Jans Sands Sorensens, prezentējot jauno pasaules tautu attīstības pārskatu, atzina, ka šis pārskats dod iespēju redzēt, kāda ir saikne starp ekonomisko attīstību un demokrātiju. Pētījums parāda, ka arī nabadzīgas valstis var būt demokrātiskas, kā arī to, ka demokrātija nepārprotami ir ekonomisko attīstību veicinošs faktors. J. S. Sorensens norādīja, ka pārskata galvenais mērķis ir rast atbildi uz to, kā panākt augstāku demokratizācijas pakāpi gan atsevišķās valstīs, gan pasaulē kopumā. Kā galvenie rādītāji, kas ļauj izvērtēt demokratizācijas pakāpi, tiek minētas politiskās līdzdalības iespējas, valsts pārvaldes atbildība tautai un varas iegūšanas iespējas un procedūras.

ANO pastāvīgais pārstāvis Latvijā pauda apmierinātību ar to, ka jau pirms diviem gadiem, veidojot Latvijas tautas attīstības pārskatu, tika pētīti tie paši jautājumi, kas, kā redzams, atzīti par aktuāliem visā pasaulē. Salīdzinot dažādu valstu demokratizācijas pakāpi, Latvija neierindojas pārāk augstu, un jau pērn publicētajā ziņojumā par Latviju ir iezīmēti problēmjautājumi, kuriem būtu jāpievērš īpaša uzmanība, teica J. S. Sorensens.

Par ceļu uz tūkstošgades mērķu izpildi

Šā gada pasaules tautu attīstības pārskatā analizēts arī tas, kā valstīm ir veicies tūkstošgades mērķu sasniegšanā (2000. gadā pasaules valstu vadītāji kopīgā deklarācijā izvirzīja tūkstošgades mērķus, lai veicinātu katras valsts un visas pasaules attīstību). Kā tūkstošgades mērķi tika izvirzīti uz pusi samazināt badacietēju un to cilvēku, kam nav brīvi pieejams dzeramais ūdens, skaitu pasaulē, tāpat uz pusi samazināt iedzīvotāju skaitu, kuru ienākumu līmenis ir zem viena dolāra dienā, panākt, lai visiem bērniem tiktu nodrošināta pamatskolas izglītība, samazināt bērnu mirstību, izskaust dzimumu diskrimināciju visos izglītības līmeņos u.c.

Tikai dažas valstis spēs sasniegt visus šos mērķus līdz 2015. gadam, bet lielākā daļa tos nesasniegs. J. S. Sorensens norādīja, ka Latvija ir viena no līderēm bērnu izglītības jomā, tāpat rezultāti dzimumu vienlīdzības jautājumā ir ļoti labi, bet vairākās citās jomās, piemēram, bērnu mirstība un iedzīvotāju ienākumu līmenis lauku apvidos, tā ir visai tālu no mērķu sasniegšanas.

ANO pārskatus par tautu attīstību izdod kopš 1990.gada. Pētījumus sagatavo neatkarīga ekspertu komanda, kura izmanto plašu informācijas klāstu, ko sniedz valsts institūcijas, akadēmiskie spēki un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji.

Artis Nīgals, “LV” nozares redaktors