Otrdien, 23. jūlijā, Ministru kabineta sēdē

Noteikumi nosaka izglītības programmu minimālās prasības ārsta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai Latvijas Republikā, lai iegūto profesionālo kvalifikāciju atzītu ārvalstīs.

Ārsta izglītības programmas apguve nodrošina, ka persona izglītības procesā ir ieguvusi: zināšanas medicīnas pamatnozarēs un izpratni par zinātnisko metožu lietošanu, ieskaitot izpratni par bioloģisko funkciju mērīšanas, zinātniski pierādītu faktu un datu analīzes principiem;

zināšanas par vesela un slima cilvēka anatomiju, fizioloģiju un uzvedību, kā arī par fiziskās un sociālās vides ietekmi uz cilvēka veselības stāvokli;

zināšanas klīniskajās disciplīnās un praksē, kas nodrošina izpratni par somatiskajām un psihiskajām slimībām, kā arī par medicīnu profilakses, diagnostikas, ārstēšanas un reproduktīvo funkciju aspektā;

klīnisko pieredzi ārsta profesijā.

Rezidentūras izglītības programmas apguvei ir nepieciešama pilna mācību darba nedēļa un pilns mācību gads.

Ministru kabineta 23.jūlija sēdē akceptēti grozījumi noteikumos “Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas tipveida polisēm”. Grozījumi izdoti saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 10.pantu un pārejas noteikumu 1.punktu.

Noteikumos veikti šādi grozījumi:

noteikumi papildināti ar 36.punktu šādā redakcijā: “36. Vecā parauga polišu veidlapas, kas iespiestas līdz 2002.gada 1.augustam, apdrošinātāji, slēdzot apdrošināšanas līgumus, ir tiesīgi izmantot līdz 2002.gada 31.decembrim.”

Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.augustu.

Ministru kabineta 23.jūlija sēdē akceptēts rīkojuma projekts par sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Personāla sertifikācijas institūts” pilnvarošanu bīstamo iekārtu tehnisko ekspertu sertifikācijai. Rīkojums saskaņā ar likuma “Par atbilstības novērtēšanu” 6.pantu paredz pilnvarot sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Personāla sertifikācijas institūts” (juridiskā adrese — Torņa iela 7/9, Rīga, LV—1050; reģistrācijas Nr.000347469 Uzņēmumu reģistrā) sertificēt speciālistus, kuri vada bīstamo iekārtu pārbaudes, atbilstoši standartam LVS 343:2001 “Bīstamo iekārtu ekspertu kvalifikācija un sertifikācija. Galvenie principi”.

Ministru kabineta 23.jūlija sēdē akceptēts rīkojuma projekts “Par pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisiju”. Saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 9.panta pirmās daļas 1.punktu rīkojumā paredzēts izvērtēt pretendentu atbilstību Labklājības ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošo iestāžu vadītāju amatiem. Rīkojums paredz pēc labklājības ministra ieteikuma pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijā iekļaut šādas personas:

V.Andrējeva — Finansu ministrijas valsts sekretāre; V.Boka — Latvijas Ārstu biedrības prezidents; J.Bundulis — Labklājības ministrijas Farmācijas departamenta direktors; E.Cilinskis — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks; I.Deisone — Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieka vietniece; A.Groza — Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece; G.Grūbe — Valsts zemes dienesta ģenerāldirektors; V.Jaksons — labklājības ministrs; I.Jaunzeme — Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore;

Ministru kabineta 23.jūlija sēdē akceptēts rīkojuma projekts “Par pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisiju”. Saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 9.panta pirmās daļas 1.punktu rīkojumā paredzēts izvērtēt pretendentu atbilstību Labklājības ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošo iestāžu vadītāju amatiem. Rīkojums paredz pēc labklājības ministra ieteikuma pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijā iekļaut šādas personas:

V.Andrējeva — Finansu ministrijas valsts sekretāre; V.Boka — Latvijas Ārstu biedrības prezidents; J.Bundulis — Labklājības ministrijas Farmācijas departamenta direktors; E.Cilinskis — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks; I.Deisone — Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieka vietniece; A.Groza — Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece; G.Grūbe — Valsts zemes dienesta ģenerāldirektors; V.Jaksons — labklājības ministrs; I.Jaunzeme — Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore; M.Poršņova — Labklājības ministrijas valsts sekretāre; J.Radzevičs — Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs; A.Rieba — Labklājības ministrijas Iekšējā audita departamenta direktore; J.Sergejenko — Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis; T.Talents — Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieks; S.Vilcāne — Latvijas zvērinātu revidentu asociācijas prezidente; R.Zilvere — Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece.

Tāpat akceptētais rīkojuma projekts paredz atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2001.gada 11.aprīļa rīkojumu Nr.206 “Par pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisiju”, (Latvijas Vēstnesis, 2001, 60.nr.).

Ministru kabineta 23.jūlija sēdē akceptēti divi rīkojumi par valsts dzīvojamo māju nodošanu privatizācijai.

Pirmais rīkojums paredz saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” nodot Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai privatizācijai valsts dzīvojamās mājas kopā ar valstij piekrītošajiem zemesgabaliem, valstij piekrītošos dzīvokļa īpašumus, kā arī valstij piekrītošo viendzīvokļa māju domājamās daļas.

Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai šī rīkojuma pielikumā minētās valsts dzīvojamās mājas kopā ar valstij piekrītošajiem zemesgabaliem, valstij piekrītošos dzīvokļa īpašumus, kā arī valstij piekrītošo viendzīvokļa māju domājamās daļas ierakstīt zemesgrāmatā uz valsts vārda Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas personā.

Savukārt otrs rīkojums saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” pārejas noteikumu 2.punktu paredz nodot attiecīgo administratīvo teritoriju pašvaldību īpašumā valsts dzīvojamās mājas.

Ministru kabineta 23.jūlija sēdē akceptēts karavīru militārās disciplīnas reglamenta projekts. Tas izdots saskaņā ar Militārā dienesta likuma 9.panta otrās daļas 3.punktu.

Karavīru militārās disciplīnas reglamenta projekts sagatavots saskaņā ar Militārā dienesta likumā iekļautajām tiesību normām. Projekta realizācija notiks apstiprinātā valsts aizsardzības budžeta ietvaros, un papildus finansējums tam nebūs nepieciešams.

Šā gada 1.jūlijā spēkā stājās Militārā dienesta likums. Tā 75.panta 3.daļa nosaka, ka militārās disciplīnas pārkāpumu izmeklēšanas, izskatīšanas, disciplinārsodu uzlikšanas un izpildes kārtību nosaka Karavīru militārās disciplīnas reglaments, bet 9.panta otrās daļas 3.punkts — ka Ministru kabinets nosaka karavīru disciplināro atbildību Karavīru militārās disciplīnas reglamentā.

Reglamentā atrunāti: 1) vispārīgie jautājumi, 2) disciplīnas pārkāpumi un atbildība par tiem, 3) disciplinārsodi, 4) komandiera (priekšnieka) tiesības uzlikt disciplinārsodus, 5) disciplinārsodu uzlikšanas kārtība, 6) disciplinārsodu apstrīdēšanas kārtība, 7) disciplinārsodu izpildīšanas kārtība, 8) disciplinārsodu uzskaites kārtība.

Ministru kabineta 23.jūlija sēdē akceptēts Patentu valdes nolikums, kas izdots saskaņā ar Patentu likuma 21.panta pirmo daļu.

Nolikumā noteikts, ka Patentu valde ir patstāvīga valsts institūcija, kas darbojas Tieslietu ministrijas pārraudzībā un atbilstoši savai kompetencei īsteno valsts politiku rūpnieciskā īpašuma tiesiskās aizsardzības jomā. Nolikumā noteikts, ka Patentu valdei ir norēķinu konts Valsts kasē, kā arī — zīmogs ar papildinātā mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un pilnu nosaukumu. Patentu valde veic Patentu likuma 21.pantā noteiktās funkcijas un īsteno tiesības, kas noteiktas Patentu likuma 21. un 26.pantā.

Nolikumā noteikts, ka Patentu valde saskaņā ar Patentu likuma 28.pantu gada pirmajā ceturksnī iesniedz Tieslietu ministrijā un Ministru kabinetā pārskatu par savu darbību iepriekšējā gadā. Patentu valdes darbību finansē no valsts pamatbudžeta līdzekļiem.

Tāpat nolikumā noteikti Patentu valdes direktora pienākumi, uzdevumi. Direktors ir personīgi atbildīgs par Patentu valdei uzticēto uzdevumu izpildi; direktors organizē piedalīšanos nacionālajās un starptautiskajās programmās rūpnieciskā īpašuma aizsardzības jomā un ir atbildīgs par to programmu izpildi, kuru dalībniece ir Latvija. Turklāt direktors organizē informācijas apmaiņu starp Latvijas un ārvalstu patentu valdēm; apstiprina Patentu valdes štatu sarakstu, kā arī darbinieku amatalgas; pieņem darbā un atlaiž no darba Patentu valdes darbiniekus; izdod rīkojumus un instrukcijas, kas attiecas uz Patentu valdes darbību un ietilpst tās kompetencē; atbilstoši savai kompetencei pārstāv Patentu valdi Latvijas, ārvalstu un starptautiskajās organizācijās; veido un attīsta Patentu valdes darbībai nepieciešamo materiāltehnisko nodrošinājumu; kā arī — rīkojas ar Patentu valdei piešķirto īpašumu un atbild par to saskaņā ar likumu.

Ministru kabineta 23.jūlija sēdē akceptēja noteikumu projektu “Bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadāšanas uzskaites kārtība”. Noteikumi izdoti saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 7.panta 4.punktu.

Noteikumi izstrādāti atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 7.panta 4.punkta deleģējumam. Tiesību akta mērķis ir noteikt bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas, iepakošanas, marķēšanas, uzglabāšanas un pārvadājumu uzskaites kārtību. Noteikumi nosaka kārtību, kādā personas, kuras veic darbības ar bīstamajiem atkritumiem, nodrošina to identifikāciju, marķēšanu un uzskaiti, kā arī — nosaka kārtību, kādā veidā tiek nodrošināta un apkopota informācija par bīstamo atkritumu pārvadājumiem valsts iekšienē.

Ministru kabineta noteikumu ieviešana ietekmēs uzņēmējdarbību, kuras rezultātā rodas bīstamie atkritumi, kā arī neietekmēs personas, kuras nodarbojas ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanu. Lai veiktu bīstamo atkritumu uzskaiti, būs jāiekārto speciāli žurnāli vai jāveic elektroniskā uzskaite. Bīstamo atkritumu pārvadājumu uzskaites rezultātā personām, kuras nodarbojas ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanu, būs jāaizpilda bīstamo atkritumu pārvadājumu reģistrācijas kartes (pavadzīmes). Savukārt akceptētās kārtības ieviešana neietekmēs sociālo vidi.

Kopumā akceptētās kārtības ieviešana pozitīvi ietekmēs vidi, jo, īstenojot noteiktās prasības, uzlabosies bīstamo atkritumu uzglabāšanas apstākļi, tiks veikta detāla uzskaite par bīstamajiem atkritumiem un par bīstamo atkritumu pārvadājumiem.

Akceptētajā kārtībā atrunāti: 1) vispārīgie jautājumi; 2) bīstamo atkritumu identifikācija un uzskaite; 3) bīstamo atkritumu uzglabāšana, iepakošana un marķēšana; kā arī — 4) bīstamo atkritumu pārvadājumu reģistrācija un uzskaite.

Noteikumi nosaka bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu uzskaites kārtību. Noteikumi neattiecas uz bīstamo atkritumu pārvadājumiem, kas reglamentēti Ministru kabineta 2002.gada 19.februāra noteikumos Nr.76 “Noteikumi par atkritumu ievešanu pārstrādei valsts teritorijā un atkritumu eksporta un tranzīta kārtība”.

Ministru kabineta 23.jūlija sēdē akceptēja noteikumus “Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 28.septembra noteikumos Nr.333 “Zāļu iegādes, uzglabāšanas, izlietošanas un uzskaites kārtība ārstniecības iestādēs””.

Noteikts, ka sociālās aprūpes pakalpojumu sniedzējs izstrādā, apstiprina un iesniedz Valsts farmācijas inspekcijā sociālās aprūpes institūcijā lietojamo zāļu sarakstu.

Paredzēts, ka ārstniecības iestādē, kurā nav slēgta tipa aptiekas, vai sociālās aprūpes institūcijā nepieciešamo zāļu iegādi, uzglabāšanu, uzskaiti un izsniegšanu iestādes struktūrvienībām vai pacientiem nodrošina atbildīgā amatpersona. Ārstniecības iestāde, kurā nav slēgta tipa aptiekas, narkotiskās zāles ir tiesīga iegādāties, ja saņemta Labklājības ministrijas atļauja narkotisko zāļu un tām pielīdzināto psihotropo zāļu iegādei. Sociālās aprūpes institūcija narkotiskās un psihotropās zāles ir tiesīga iegādāties, ja saņemta atļauja psihotropo zāļu iegādei vai atļauja psihotropo un narkotisko zāļu un tām pielīdzināto psihotropo zāļu iegādei. Atbilstošo atļauju izsniedz pēc tam, kad Valsts farmācijas inspekcija pārbaudījusi narkotisko un psihotropo zāļu uzglabāšanu, izlietošanu un uzskaiti ārstniecības iestādē vai sociālās aprūpes institūcijā. Atļauju izsniedz uz laiku no viena līdz trim gadiem.

Noteikts, ka ārstniecības iestādē, kurā nav slēgta tipa aptiekas, vai sociālās aprūpes institūcijā zāļu krājumi nedrīkst pārsniegt viena mēneša patēriņam nepieciešamo daudzumu. Ārstniecības iestāde, kurā nav slēgta tipa aptiekas, un sociālās aprūpes institūcija ir tiesīga saņemt tikai gatavās zāles.

Ārstniecības iestādē, kurā nav slēgta tipa aptiekas, vai sociālās aprūpes institūcijā zāles līdz to izsniegšanai struktūrvienībām vai pacientiem uzglabā atsevišķā telpā, ievērojot šajos noteikumos noteiktās prasības. Telpu nodrošina pret nepiederošu personu iekļūšanu.

Ārstniecības iestādes un sociālās aprūpes institūcijas struktūrvienības reizi mēnesī sniedz atbildīgajai amatpersonai ziņas par zāļu izlietošanu saskaņā ar šajos noteikumos minētajā ārstniecības iestādes vai sociālās aprūpes institūcijas vadītāja rīkojumā noteikto kārtību.

Noteikts, ka psihiatriskā profila ārstniecības iestādēs, ārstniecības iestādes psihiatriskā profila struktūrvienībās un valsts specializētās sociālās aprūpes institūcijās personām ar garīga rakstura traucējumiem fenobarbitālu un triheksifenidilu neuzskaita stingrās uzskaites žurnālā.

Ministru kabineta 23. jūlija sēdē izskatīti grozījumi par kompleksajiem tūrisma pakalpojumiem. Grozījumi sagatavoti, pamatojoties uz grozījumiem Tūrisma likumā.

Tie nepieciešami, lai nodrošinātu EK Padomes 1990. gada 13. jūnija direktīvas 90/314/EEC par kompleksajiem ceļojumiem, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem un kompleksajiem tūrisma braucieniem prasību pilnīgu ieviešanu Latvijā, paredzot, ka tās attieksies uz visiem komplekso tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, visiem klientiem un uz komplekso tūrisma pakalpojumu sniegšanu gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Grozījumus izstrādāja darba grupa, kuras sastāvā bija pārstāvji no VARAM, Ekonomikas ministrijas, Patērētāju tiesību aizsardzības centra, Latvijas Tūrisma attīstības aģentūras, Latvijas Tūrisma aģentu asociācijas un Latvijas Apdrošinātāju asociācijas.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos dos iespēju valsts a/s “Latvenergo” izdalītos līdzekļus, kas gūti, realizējot Daugavas hidroelektrostaciju saražoto elektroenerģiju, izmantot ne tikai krastu nostiprināšanas darbiem, bet arī krastu nobrukumu apdraudēto dzīvojamo ēku pārcelšanai vai kompensāciju izmaksām to īpašniekiem vietās, kur krastu nostiprināšana ir ekonomiski neizdevīga. Noteikumu projekts neparedz palielināt atskaitījumus no valsts a/s “Latvenergo” ieņēmumiem.

Akceptēti grozījumi Prokuratūras likumā.

Grozījumi paredz tiesības prokuroriem, kuri amata pienākumus veic ārpus pastāvīgās dzīves vietas, saņemt kompensāciju par dzīvojamo telpu īri un komunālajiem pakalpojumiem, kas nepārsniedz 50% no kompensācijas pieprasītāja amatalgas. Grozījumu projektā arī noteikts, kādā kārtībā šī kompensācija piešķirama.

Kompensācijas apjoms 50% apmērā no amatalgas paredzēts, ņemot vērā apstākli, ka pārsvarā gadījumu prokurori amata pienākumus pildīt ārpus pastāvīgās dzīvesvietas tiek norīkoti uz Rīgu, kur minēto izdevumu segšana prasa ievērojamākus līdzekļus.

Likuma grozījums paredz tiesības robežsargam, kurš dienesta interesēs tiek pārcelts uz citu apdzīvotu vietu, saņemt kompensāciju par dzīvojamo telpu īri un komunālajiem pakalpojumiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā.

Likuma grozījums paredz robežsardzei tiesības pirkt dzīvojamās mājas vai atsevišķus dzīvokļus, kā arī celt dzīvojamās mājas robežsargu vajadzībām.

Savukārt pašvaldības iestāde pēc Valsts robežsardzes lūguma var nodrošināt robežsargu, kurš dienesta interesēs tiek pārcelts uz citu dienesta vietu ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas, ar dzīvojamo telpu.

Kārtību, kādā robežsargam, kurš dienesta interesēs tiek pārcelts uz citu apdzīvotu vietu, nosakāma kompensācija par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem, un kompensācijas apmēru nosaka Ministru kabinets.

Likuma grozījums paredz, ka Valsts policijas un Drošības policijas iestādēm ir tiesības pirkt dzīvokļus un atsevišķas mājas, kā arī celt dzīvojamās mājas Valsts policijas un Drošības policijas darbinieku vajadzībām.

Pašvaldības iestāde pēc Valsts policijas vai Drošības policijas iestādes lūguma var nodrošināt Valsts policijas vai Drošības policijas darbinieku, kurš dienesta interesēs tiek pārcelts uz citu apdzīvotu vietu, ar dzīvokli dienesta vietas tuvumā.

Kārtību, kādā Valsts policijas vai Drošības policijas darbiniekam, kurš dienesta interesēs tiek pārcelts uz citu apdzīvotu vietu, nosakāma kompensācija par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem, un kompensācijas apmēru nosaka Ministru kabinets.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā cukura ražošanas un pārstrādes uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) un Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde iesniedz Zemkopības ministrijā informāciju, kas nepieciešama cukura tirgus analīzei un bilances sastādīšanai, kā arī minētās informācijas saturu.

Ministru kabineta 23.jūlija sēdē akceptēja rīkojumu “Par metinātāju sertificēšanas institūcijas pilnvarošanu”, kurš paredz saskaņā ar likuma “Par atbilstības novērtēšanu” 6.pantu pilnvarot sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas neatkarīgais speciālistu atestācijas un sertifikācijas centrs” sertificēt to metinātāju profesionālo kvalifikāciju, kuri metina tērauda, alumīnija, vara, niķeļa, titāna, cirkonija un šo materiālu sakausējumus, saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 27.marta noteikumiem Nr.143 “Noteikumi par metālmateriālu metinātāju un defektoskopistu profesionālās kvalifikācijas sertifikāciju reglamentētajā sfērā”.

Ministru kabineta 23.jūlija sēdē akceptēti grozījumi Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu oficiālās nostājas sadaļā “Lauksaimniecība”. Līdz ar to izmaiņas noteiktas šādā redakcijā: “Latvija atsauc iepriekšējo prasību pēc pārejas perioda direktīvas 91/629/EEC 3.panta 3.punktā un direktīvas pielikuma 8.punktā minēto prasību ieviešanai attiecībā uz teļu labturību.”

Grozījumi akceptēti, jo šā gada 28.jūnijā Latvijai tika iesniegta Eiropas Savienības kopējā pozīcija par sadaļu “Lauksaimniecība”. Šīs sadaļas apakšsadaļu par veterināriju un fitosanitāriju iestāšanās sarunās skata atsevišķi no pārējiem jautājumiem. Šajā apakšsadaļā ES dalībvalstis ir piekritušas visiem Latvijas pieprasītajiem pārejas periodiem, tostarp — pārtikas pārstrādes uzņēmumiem un piena kvalitātei, izņemot Latvijas izvirzīto prasību par pārejas periodu teļu labturībai līdz 2010. gadam (Direktīva 91/182 EEC). Par pārējiem jautājumiem šajā apakšsadaļā sarunas vairs nav nepieciešamas.

Pārejas periods dzīvnieku labturībai ES dalībvalstīm nav pieņemams principā, tāpēc Latvija ir aicināta savu prasību atsaukt. Šīs prasības tālāka uzturēšana sarunās neļauj slēgt sarunas par veterinārajiem un fitosanitārajiem jautājumiem, kas varētu radīt maldīgu priekšstatu par to, ka Latvijā šī joma nav sakārtota. Turklāt veterinārijas un fitosanitārijas apakšsadaļas slēgšana ļautu koncentrēties uz svarīgāku jautājumu (lauksaimnieciskās ražošanas kvotas un pārējie tirgus regulēšanas instrumenti, tiešie maksājumi) risināšanu iestāšanās sarunās par lauksaimniecību.

Ņemot vērā iepriekš minēto, 17.jūlijā Lauksaimnieku organizāciju sadarbības organizāciju padome (LOSP) savā sēdē piekrita, ka dzīvnieku labturības prasības ir pietiekami vispārīgas un ka pārejas periodu teļu labturībai varētu atsaukt ar nosacījumu, ka Zemkopības ministrija un Pārtikas un veterinārais dienests, konsultējoties ar LOSP, radīs pieņemamu risinājumu dzīvnieku labturības noteikumu praktiskajai piemērošanai.

Akceptētie grozījumi paredz Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu vadītājam Andrim Ķesterim nodrošināt sarunu oficiālās nostājas grozījumu sadaļā “Lauksaimniecība” tulkojumu angļu valodā un sarunu procedūru noteiktajā kārtībā iesniegt to Eiropas Savienības sarunu delegācijai.

Ministru kabineta 23.jūlija sēdē pieņemts rīkojuma projekts “Par PHARE 2003.gada Nacionālās programmas Institūciju stiprināšanas un Investīciju acquis sadaļas prioritātēm”. Pieņemtais dokuments paredz apstiprināt PHARE 2003.gada Nacionālās programmas Institūciju stiprināšanas un Investīciju acquis sadaļas prioritātes. Paredzēts, ka ministrijām jānodrošina PHARE 2003.gada Nacionālās programmas Institūciju stiprināšanas un Investīciju acquis sadaļas projektu kopsavilkumu un pilno projektu pieteikumu izstrāde.

Pieņemtā rīkojuma pielikumā noteiktas PHARE 2003.gada Nacionālās programmas Institūciju stiprināšanas un Investīciju acquis sadaļas prioritātes — demokrātijas un likuma vara; cilvēktiesības un minoritāšu aizsardzība; sabiedrības integrācijas veicināšana; pilsoniskās sabiedrības attīstība un veicināšana; gatavība uzņemties pilntiesīgas ES dalībvalsts saistības; komerctiesības; lauksaimniecība; sociālā joma; nodarbinātība; enerģētika; vide, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu uzņēmējdarbības vides un konkurētspējas attīstība.

Ministru kabineta 23.jūlija sēdē tika izlemts, ka saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 6.panta trešo daļu un 8.panta pirmās daļas 17.punktu Privatizācijas aģentūrai 2002.gadā no privatizācijas rezultātā iegūtajiem naudas līdzekļiem jāpiešķir valsts bezpeļņas sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas Televīzija” 547 059 lati, lai nodrošinātu „Eirovīzijas dziesmu konkursa 2003” organizēšanas sākšanu 2002.gadā.

“Eirovīzijas dziesmu konkursa 2003” uzraudzības padomei jāsaskaņo ar Ekonomikas, Finansu un Kultūras ministriju 2002.gada maksājumu grafiks.

Ekonomikas ministrijai valsts investīciju programmas projektā 2003.gada 1.ceturksnī jāparedz investīcijas valsts bezpeļņas sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas Televīzija” Ls 2 382 000 apmērā.

Valsts kancelejas  Komunikācijas departaments