Kad uz nākotnes laukiem ved seši ceļi

Ņina Rakstiņa, ZM departamenta direktore, — “Latvijas Vēstnesim”

Par nelauksaimniecisko uzņēmējdarbību — par to, ka lauki nav tikai tīrums

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

— Zemkopības ministrijas (ZM) rīkotajās reģionālajās konferencēs Latvijas novados jūs vadījāt darbu interešu grupā “Lauki nav tikai tīrums”. Kas tad ir Latvijas lauki šodien?

— Šodien lauki ir daudz kas: lauksaimniecība, aizaugušas platības, sakopta un nekopta vide. Šodien laukos ir daudz kas, kam tur vajadzētu un nevajadzētu būt.

— Patlaban ZM jau ir un tiek izstrādāti vairāki stratēģiski dokumenti, kas paredz sekmēt lauku attīstību. Viens no tiem ir “Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programma”, ko drīzumā plānots izskatīt Ministru kabineta (MK) Komitejas sēdē.

— Mēs sākām ar “Lauku problēmu risināšanas un lauku attīstības koncepcijas” izstrādi.

Šo konceptīvo dokumentu valdība apstiprināja šā gada 23. aprīlī, uzdodot ZM līdz 1. jūnijam izstrādāt “Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programmu”. Plānots, ka programmas ietvaros Latvijas lauku attīstībai tiks novirzīti desmit miljoni latu. Tuvākajā laikā MK sēdē tiks izlemts, cik daudz līdzekļu reāli būs iespējams atvēlēt programmas īstenošanai. Mēs ceram, ka tie būs visi desmit miljoni, bet, ja arī par pāris miljoniem mazāk, tik un tā būs labi.

— Kālab bija nepieciešams izstrādāt šādu programmu?

— Šīs programmas mērķis ir palielināt lauku iedzīvotāju ienākumus, jo ar savām pāris govīm viņi spēj tikai izdzīvot, bet nevar nopelnīt. Mēs vēlamies, lai, saglabājot līdzšinējo dzīvesveidu un vidi laukos, cilvēkiem būtu iespēja sākt darīt vēl ko citu, nodarboties ar kādu nelauksaimniecisku uzņēmējdarbības veidu, kas nestu ienākumus.

Šajā programmā aptverti vai visi iespējamie nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības veidi. Programmu izstrādājot, mēs braucām uz reģioniem un tikāmies ar lauku iedzīvotājiem, lai izzinātu viņu domas par dokumentā iekļaujamajiem pasākumiem. Ņemot vērā laucinieku ieteikumus, programma tika papildināta tā, lai katrs varētu atrast savu nišu.

Nozarei modernizējoties, lauksaimniecībā strādājošo skaits samazinās, un tie, kas nav atraduši savu nišu lauksaimniecībā, paliek bez darba. Īstenojot programmu, iecerēts kaut daļēji atrisināt nodarbinātības problēmu laukos.

— Kādus darbības veidus aptver ZM izstrādātā programma?

— Pirmkārt, rūpniecību. Sākumā mēs ierakstījām “pārstrādājošā rūpniecība”, bet izrādījās, ka tas neder, jo, piemēram, betona plāksnīšu ražošana nav pārstrāde. Tāpēc palikām pie visaptveroša formulējuma: rūpniecība — kas ietver visu, izņemot Lauksaimniecības likumā noteikto lauksaimniecības produktu pārstrādi. Otrkārt, dažādi pakalpojumi — sadzīves, tūrisma, atpūtas un citi, izņemot finansu starpniecību, operācijas ar nekustamo īpašumu, valsts pārvaldi un aizsardzību. Treškārt, amatniecība — saskaņā ar Amatniecības kameras izveidoto sarakstu vairāk nekā simt nodarbošanās veidu. Ceturtkārt, ar programmnodrošinājuma un automatizēto iekārtu komplektāciju saistīta uzņēmējdarbība, kuras attīstība laukos ir ļoti nepieciešama, lai veicinātu informācijas apriti visā valstī. Piektkārt, akvakultūra — saldūdens tilpēs mītošo zivju un vēžu audzēšana. Un visbeidzot — medniecība, par kuru liela interese ir arī ārzemniekiem.

Šādi formulēti, šie seši darbības virzieni ļauj katram potenciālajam biznesa uzsācējam atrast sev piemērotu nišu. Par to mēs pārliecinājāmies sarunās ar lauku iedzīvotājiem.

— Jūs tikko minējāt sarunas ar lauku iedzīvotājiem. Ko šobrīd visvairāk viņi būtu gatavi uzsākt un darīt?

— Visbiežāk tiek minēts lauku tūrisms. Vislielākā interese vēl joprojām ir par šo darbības veidu. Diezgan daudzi jau to ir veiksmīgi uzsākuši.

Otrajā vietā ir ražošana. Vairāki uzņēmēji būtu gatavi paplašināt esošo ražošanu un specializēties kādā saistītā nozarē. Piemēram, Latvijas laukos darbojošos mazo kokzāģētavu īpašnieki labprāt veiktu koksnes dziļāku pārstrādi, lai gūtu lielākus ienākumus, jo, realizējot tikai sazāģētos kokmateriālus, iegūtie līdzekļi ir jāiegulda atpakaļ uzņēmuma darbības nodrošināšanā, bet peļņas nav. Ja šādā uzņēmumā līdztekus sāktu ražot vienkāršus, zemnieku saimniecībām un lauku tūrisma vietām nepieciešamus koka priekšmetus un lietas, piemēram, dārza mēbeles vai parastus ķeblīšus, ienākumi palielinātos, jo pieprasījums pēc šādiem izstrādājumiem būtu.

— Iespējams, daudziem cilvēkiem laukos ir gan interese, gan nepieciešamās zināšanas, lai sāktu uzņēmējdarbību, bet trūkst starta kapitāla. Vai no ieplānotajiem desmit miljoniem latu būs iespējams gūt tiešu finansiālu atbalstu sava biznesa uzsākšanai lauku teritorijā?

— Jā, tieši par to mēs domājam. Lauku cilvēku lielākā problēma ir paņemt kredītu, jo nav garantiju, ko sniegt bankai, lai saņemtu aizdevumu. Jo tālāk no Rīgas, jo vairāk zemes vērtība samazinās, un bankas to nelabprāt ņem ķīlā. Tāpēc programmas ietvaros ir paredzēti vairāki atbalsta veidi.

Pirmkārt, kredītgarantijas līdz 70% no aizdevuma saņemšanai nepieciešamā nodrošinājuma. Potenciālajam kredīta saņēmējam pašam nebūs jādodas uz Lauku atbalsta fondu, jo ar bankām, kas iesaistīsies programmas īstenošanā, tiks noslēgti līgumi par visu nepieciešamo procedūru veikšanu. Aizdevuma pieprasītājam pašam pat nevajadzēs izstrādāt biznesa plānu, jo ar to nodarbosies plānošanas reģionu attīstības aģentūru speciālisti, ar kuriem arī tiks noslēgti līgumi. Katrs interesents varēs vērsties sava reģiona attīstības aģentūrā, izklāstīt savas idejas un konsultēties ar speciālistiem, kuri biznesa plānu izstrādās par velti. Tādējādi mēs speram platu soli pretī lauku cilvēkam, jo tieši papīru rakstīšana bieži vien attur cilvēkus no labu ideju realizēšanas — ne jau katrs prot kvalitatīvi izstrādāt biznesa plānu. Reģionālajām attīstības aģentūrām tiks piešķirti līdzekļi arī tam, lai to speciālisti varētu aktivizēt lauku iedzīvotājus. Tas ir pats svarīgākais uzdevums — doties uz pagastiem, tikties ar lauku cilvēkiem un iedrošināt un pārliecināt viņus sākt kaut ko darīt. Tātad — bezmaksas konsultācijas un palīdzība projektu izstrādē ir otrs atbalsta veids.

Trešais atbalsta veids ir neatmaksājama atlīdzība jeb grants, kas tiks piešķirta pēc projekta īstenošanas. Grantu lielums būs no 30 līdz 50% no projekta attaisnotajiem izdevumiem, bet ne vairāk par desmit tūkstošiem latu. Grantu sadalījums atkarīgs no projekta veicēja juridiskās reģistrācijas un projekta īstenošanas vietas. Ja uzņēmējs reģistrējies pilsētā, bet veic uzņēmējdarbību laukos, viņš atbalsta maksājumu saņems 30% apmērā, jo reģistrācijas vietā aiziet nodokļi. Ja projekta īstenotājs juridiski reģistrējies lauku teritorijā, kur arī veic uzņēmējdarbību, viņš saņem 40% grantu. Bet, ja lauku teritorijā reģistrējies uzņēmējs projektu īsteno īpaši atbalstāmajās teritorijās — MK noteiktajos rajonos un pagastos — viņš saņem 50% lielu grantu. Šādi diferencējot grantu apjomu, mēs ceram veicināt iedzīvotāju aktivitāti tieši tajos reģionos, kur tā šobrīd ir apsīkusi.

Vienam projektam var tikt piešķirtas gan kredītgarantijas, gan atbalsta maksājumi, un tā sagatavotājs ir tiesīgs saņemt arī bezmaksas konsultācijas. Tātad ikviens uzņēmīgs cilvēks var saņemt visus trīs programmā paredzētos atbalsta veidus.

Protams, ne jau visi laukos pēkšņi kļūs uzņēmēji, jo ne katrs to ir spējīgs darīt. Tāpēc tiek piedāvāta iespēja ne tikai radīt jaunus uzņēmumus, bet arī paplašināt esošos, tādējādi radot jaunas darba vietas. Ja pagastā attīstās kaut vai viens lielāks uzņēmējs, kas rada desmit jaunas darba vietas, situācija laukos uzlabojas. Programmas mērķis nav padarīt katru laucinieku par uzņēmēju, bet gan radīt iespēju katram nopelnīt.

Programmas mērķauditorija ir ne vien pagasti, bet arī nelielās pilsētas. Patiesībā ar jēdzienu “lauku teritorija” jāsaprot viss, izņemot Rīgu un rajonu centru pilsētas.

Ar šo programmu mēs esam iepazīstinājuši gan pašvaldību vadītājus, gan Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi un esam saņēmuši pozitīvas atsauksmes.

— Bet kāda noskaņa valda lauku cilvēkos? Vai, tiekoties ar viņiem, pamanāt cerību dzirksti acīs?

— Mēdz būt dažādi. Liela problēma laukos ir informācijas trūkums vai neprecīzas, nepilnīgas ziņas. Uz Lauksaimniecības konsultāciju dienestu rīkotajiem semināriem nāk visai maz cilvēku. Daudzi pat avīzes nelasa, atrunājoties, ka nav naudas. Bet, ja ir vēlēšanās, informāciju gūt ir iespējams.

Cilvēkiem, kuri jau ir dzirdējuši par programmu, interese ir dziļāka, tomēr arī tie, kuri par to dzird pirmo reizi, ir noskaņoti pozitīvi. Nav jādzird gaušanās, ka tur nekas neiznāks.

Tā kā tā ir Latvijas nauda, atbalsta pretendentiem netiek izvirzīti tādi ierobežojumi un pieprasīts tik daudz papīru kā SAPARD programmas ietvaros. Ja ņem kredītu, protams, ir jāievēro bankas nosacījumi un prasības pēc biznesa plāna. Bet, ja gadījumā uzņēmējdarbību plānots sākt par saviem līdzekļiem, ir iespējams izmantot gan attīstības aģentūras palīdzību, gan saņemt grantu.

— Kas izvērtēs un apstiprinās iesniegtos projektus un kontrolēs to īstenošanu?

— Ar tiem projektu pieteicējiem, kuri neņems kredītu, strādās Lauku atbalsta dienesta speciālisti, kuri izbrauks uz vietām, veiks apsekojumus un lems par projekta apstiprināšanu un līdzekļu piešķiršanu pēc projekta īstenošanas. Turpretī to projektu īstenotājus, kuri prasīs aizņēmumu, kontrolēs Latvijas Hipotēku un zemes banka. ZM noslēgs līgumu ar šo banku, kas savukārt slēgs līgumus ar citām bankām. Tādējādi tiks nodrošināta iespēja programmas ietvaros saņemt kredītu dzīvesvietai tuvākā bankā.

— Programmas īstenošanai tātad nepieciešami desmit miljoni latu. Kur plānots rast šos līdzekļus tagad, gada vidū?

— Izstrādājot šo programmu, mums bija jānorāda naudas avoti. Mēs uzskatām, ka līdzekļi ir jānovirza no valsts īpašumu objektu privatizācijā gūtajiem ienākumiem. Mēs ceram, ka valdības lēmums par līdzekļu piešķīrumu no šiem līdzekļiem būs pozitīvs.

— Ja tas tā patiešām būs, kad sāks darboties “Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programma”?

— Noteikti šogad. Vēl gan ir jāveic vairākas procedūras, piemēram, jānoslēdz līgumi ar Lauku atbalsta dienestu, Hipotēku un zemes banku un piecām reģionālajām attīstības aģentūrām. Ir jāizstrādā arī iesniedzamo dokumentu pakete. Jācer, ka nauda būs un programmu varēsim “iedarbināt” drīz.

— Kā plānots sadalīt līdzekļus, kas tiks piešķirti programmas īstenošanai?

— Astoņi miljoni latu jeb 80% no visiem līdzekļiem paredzēti grantu izsniegšanai, tostarp Lauku atbalsta dienestā administrētajiem projektiem atvēlēti 4 800 000 latu, bet Hipotēku un zemes bankā – 3 200 000 latu. Lauku atbalsta fondā kredītgarantijām aizdevuma saņemšanai plānots ieskaitīt 1 400 000 latu. Plānošanas reģionu attīstības aģentūras potenciālo atbalsta pretendentu sagatavošanai saņems 400 000 latu, bet 200 000 latu tiks rezervēti ZM noslēgto līgumu ietvaros sniegtās tehniskās palīdzības apmaksai. Tāds ir programmā fiksētais līdzekļu sadalījums, bet iespējams, ka valdība nolems reāli piešķirtos līdzekļus pārdalīt citādi.

— Kur varēs gūt precīzu un pilnīgu informāciju par programmu?

— Visplašākā informācija būs pieejama reģionālajās attīstības aģentūrās. Tā kā šajās aģentūrās darbinieku nav nemaz tik daudz, iespējams, ka viņi slēgs līgumus ar rajonu lauksaimniecības konsultantiem, kuriem ir pieredze projektu sagatavošanā. Ar dokumentu varēs iepazīties arī reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs un rajonu lauksaimniecības konsultāciju dienestos, kā arī bankās, kas tiks iesaistītas programmas īstenošanā.

Protams, interesenti ar jautājumiem var vērsties arī pie programmas autoriem – ZM speciālistiem. Pilnībā ar to var iepazīties ZM interneta mājaslapā: www.zm.gov.lv

— Cik ilgā laikā plānots īstenot programmu?

— Tā darbosies tik ilgi, kamēr tiks apgūti piešķirtie līdzekļi, bet ne ilgāk kā līdz brīdim, kad Latvija iestāsies Eiropas Savienībā. Viss atkarīgs no potenciālo atbalsta saņēmēju aktivitātes, kas savukārt lielā mērā būs atkarīga no reģionālo attīstības aģentūru speciālistu prasmes pārliecināt un iedrošināt lauku ļaudis. Līgumos ar aģentūrām tiks noteikts, ka viņu darbu vērtēs pēc iesniegto un īstenoto projektu skaita. Ja aģentūras darbosies pasīvi, piešķirtie miljoni tā arī varētu palikt neizmantoti.

— Daudz vairāk miljonu būs pieejami pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. Kā ZM gatavojas ES strukturālo fondu līdzekļu apguvei?

— Lai saņemtu finansējumu no “ES Lauksaimniecības vadības un garantiju fonda” pēc iestāšanās savienībā, Latvijai līdz šā gada beigām ir jāizstrādā divi dokumenti. ZM ir jāsagatavo Lauku attīstības plāns, lai saņemtu finansējumu no minētā fonda garantiju sadaļas. Šis darbs tiek veikts kopīgi ar pašvaldību, lauksaimnieku organizāciju un Agrārās ekonomikas institūta pārstāvjiem.

Savukārt Finansu ministrija izstrādā vienoto programmēšanas dokumentu jeb Attīstības plānu, kura sastāvā ietverami no lauksaimniecības fonda vadības sadaļas finansējamie pasākumi lauksaimniecības un lauku attīstības veicināšanai. Šī Attīstības plāna daļa ir jāizstrādā ZM. Prioritāšu un atbalstāmo pasākumu apraksti jau ir sagatavoti un iesniegti FM. Lai noskaidrotu, kurus lauku atbalsta pasākumus Latvijas iedzīvotāji uzskata par svarīgākajiem un tāpēc iekļaujamiem jaunajā plānošanas dokumentā, ZM sagatavoja un izplatīja anketas. Līdz 15. maijam, anketu iesniegšanas beigu termiņam, mēs saņēmām apmēram trīssimt anketas, kuras bija aizpildījušas gan pašvaldības, gan lauksaimnieku organizācijas, gan privātpersonas.

Anketēšana apliecināja, ka ZM speciālistu un lauku iedzīvotāju domas par atbalsta pasākumiem, kas jāiekļauj Lauku attīstības plānā, sakrīt. Par vissvarīgākajiem tika atzīti agrovides uzlabošanas pasākumi, kuru ietvaros būs iespējams saņemt atbalsta maksājumus.

Visai liela interese bija par agro pensionēšanu. Šis pasākums paredz, ka atbalstu saņems lauku saimniecību īpašnieki, nododot saimniecību citai personai, un strādnieki, pārtraucot darbu saimniecībā, sākot no 55 gadiem līdz likumā noteiktajam pensijas vecumam. Piemēram, tēvs var nodot saimniecību dēlam, pārreģistrējot to uz viņa vārda. To, protams, var izdarīt tikai reģistrēto saimniecību īpašnieki. Ar šo pasākumu iecerēts sekmēt jaunās paaudzes iesaistīšanos lauku apsaimniekošanā.

No fonda paredzēts finansējums arī zemkopībai mazāk labvēlīgos apvidos.

Pasākuma “Lauksaimniecības zemju apmežošana” ietvaros būs iespējams saņemt ikgadēju maksājumu par hektāru mežu stādījumu ierīkošanai, aizsardzībai un kopšanai.

Man prieks, ka ZM darbs kooperatīvu izveides sekmēšanā nav bijis veltīgs. Par to liecina arī anketu rezultāti — interese par atbalstu ražotāju grupām ir visai liela. Lai gan pašlaik aktīvi darbojas tikai apmēram 40% no reģistrētajiem kooperatīviem, pēdējos gados situācija uzlabojas. Tagad sāk reģistrēties arī jauni kooperatīvi, apmēram desmit gadā. Lai veicinātu kooperatīvu izveidi un darbību, otro gadu tiek piedāvāta iespēja saņemt subsīdijas, kas paredzētas tieši vadības atbalstam – biroja izveidei un tā aprīkošanai.

Anketās visretāk minēta nepieciešamība atbalstīt pusnaturālās saimniecības, lai tās spētu paplašināt savus ražošanas apjomus. Pusnaturālo saimniecību īpašnieki, kas ražo tikai savām vajadzībām, ir neaktīvākā lauksaimnieku daļa, tāpēc likumsakarīgi, ka viņu intereses ierindotas atbalsta pasākumu saraksta pēdējā vietā.

Iestājoties ES, atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai gandrīz divkāršosies, salīdzinot ar šobrīd pieejamo finansējuma apjomu, un sasniegs aptuveni astoņdesmit miljonus latu gadā. Protams, galavārdu ES vēl nav teikusi, tas varētu izskanēt tikai septembrī, bet esmu pārliecināta, ka lauku attīstībai naudas būs diezgan — lai spējam to paņemt! Cilvēkiem ir jābūt aktīvākiem. Grūti ir iedot kaut ko tam, kurš neko nevēlas saņemt. Taupot santīmus un liedzot sev pieeju informācijai — nepasūtot presi, neapmeklējot seminārus — var zaudēt tūkstošus. ES jau tagad paver un turpmāk radīs aizvien jaunas iespējas lauku attīstībai, bet mums visiem ir jābūt pietiekami gudriem un prasmīgiem, lai tās izmantotu.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore