22. jūlijā P. Stradiņa Klīniskās universitātes (KUS) Oftalmoloģijas klīnikā tika veikta pirmā procedūra ar jaunu, Baltijas valstīs unikālu lāzeraparatūru, ar kuras palīdzību tagad Latvijā būs iespējams ārstēt cilvēkus, kuri slimo ar smagu acu slimību — tīklenes distrofiju. Līdz ar to Latvijas iedzīvotājiem pirmajiem Baltijas valstīs kļuvusi pieejama viena no jaunākajām un mūsdienīgākajām metodēm šīs acu slimības ārstēšanā: fotodinamiskās terapijas lāzeraparatūra. Aparatūras iegāde bija iespējama, pateicoties veiksmīgai P. Stradiņa slimnīcas un Francijas farmaceitiskā uzņēmuma “Novartis Opthalmics” sadarbībai.

Tīklenes distrofija ir acu slimība, kurai raksturīga dažādu vielmaiņas galaproduktu (piemēram, holesterīna) uzkrāšanās acs tīklenē, kas gala rezultātā rada patoloģiskas un neatgriezeniskas izmaiņas acs tīklenē. Tīklenes distrofija skar galvenokārt tā saukto centrālo redzi, kas arī ir vissvarīgākā, lai cilvēks varētu skaidri redzēt. Slimība sākotnēji izpaužas kā līniju kropļošanās, vēlāk cilvēks vairs neredz attēla centru, nevar ne lasīt, ne rakstīt, bet slimības beigu stadijā cilvēks kļūst akls. Cilvēki zaudē redzi arī citu slimību dēļ, piemēram, acs kataraktas (lēcas apduļķojums) dēļ, bet šajā gadījumā ar mūsdienīgas ķirurģijas palīdzību iespējams redzi atgūt pilnībā, vai glaukomas (paaugstināts iekšējais acs spiediens) dēļ, kad, regulāri profilaktiski pārbaudot acu spiedienu, slimību iespējams atklāt agrīnā stadijā un, atbilstoši ārstējot, redzi iespējams saglabāt. Atšķirībā no citām acu slimībām,tīklenes distrofiju nav iespējams novērst ar profilaktiskiem pasākumiem, un pasaulē joprojām nav atklāta efektīva metode, kas ļautu pilnībā atjaunot tīklenes distrofijas slimnieka redzi.

Jaunā metode, kas tagad pieejama P. Stradiņa slimnīcā, ļauj apturēt tīklenes distrofijas attīstību: ar fotodinamiskās lāzerterapijas palīdzību tīklenes distrofijas progresēšana lielai daļai slimnieku tiek apturēta un pacienta redze vairs nepasliktinās. Pilnībā izārstēt tīklenes distrofiju nav iespējams, jo slimība ir neatgriezeniski bojājusi tīklenes audus. Tāpēc ir ļoti svarīgi laikus diagnosticēt un ārstēt tīklenes distrofiju, kamēr redze vēl nav būtiski pasliktinājusies.

Līdz šim Latvijā pacientiem tīklenes distrofijas ārstēšanai tika izmantota tradicionālā lāzerterapija vai tīklenes ķirurģija, taču, piemēram, tradicionālajai lāzerterapijai var būt nopietnas blaknes — pastāv liels risks, ka procedūras laikā tiek bojāti arī apkārtējie audi, un, kaut gan slimības progresēšana tiek apturēta, redze kopumā šīs operācijas rezultātā var pasliktināties. Tāpēc Rietumeiropas valstīs un Amerikas Savienotajās Valstīs tīklenes distrofijas ārstēšanai tiek lietota daudz drošākā fotodinamiskās terapijas metode, kuras galvenā priekšrocība ir līdz minimumam samazināts risks procedūras laikā traumēt apkārtējos audus, līdz ar to būtiski samazinot iespēju, ka pacientam pēc procedūras varētu pasliktināties redze.

Lāzeraparatūras iegāde P. Stradiņa KUS izmaksājusi gandrīz 20 000 latu, no kuriem pusi sedza Francijas farmācijas kompānija “Novartis Opthalmics”.

“Šāda sadarbība ar uzņēmējiem ļauj slimnīcai cerēt, ka, neskatoties uz trūcīgajām valsts investīcijām nepieciešamās aparatūras iegādei, medicīnas nozaru attīstība tomēr neapstāsies. Sadarbības rezultātā ieguvēji ir visi — gan slimnīca, gan uzņēmēji, gan sabiedrība kopumā, jo tagad cilvēkiem ir radusies iespēja veikt sarežģītu un pasaulē plaši lietotu procedūru tepat Latvijā, nebraucot uz ārvalstu klīnikām un ietaupot savus līdzekļus. Mēs ceram, ka Stradiņa slimnīcā tīklenes distrofiju ārstēs Lietuvas, Igaunijas un citu kaimiņvalstu iedzīvotāji, kaut vai tāpēc, ka pie mums šīs procedūras veikšana noteikti izmaksās lētāk nekā Rietumeiropas valstu klīnikās,” saka Dr. Māris Pļaviņš, P. Stradiņa KUS direktors.

Šādas lāzeraparatūras iegāde P. Stradiņa slimnīcā bija likumsakarīga, jo slimnīcas mediķu rīcībā jau aptuveni divdesmit gadus ir mūsdienīgas iekārtas tīklenes distrofijas diagnosticēšanai — fundus kameras fluorescentās angiogrāfijas izdarīšanai, kā arī citas tīklenes izmeklēšanas iespējas (elektrofizioloģiskie izmeklējumi, elektroretinogramma), ar kuru palīdzību tiek precīzi noteiktas slimības skartās vietas, bojājuma dziļums un precizētas ārstēšanas iespējas.

“Izvēloties sadarbības partneri, uzņēmums “Novartis Opthalmics” vadās pēc noteiktiem kritērijiem. Lai efektīvi ieguldītu līdzekļus nozares attīstībā, nepieciešams kvalificēts un izglītots medicīniskais personāls, kā arī atbilstoša materiāli tehniskā bāze. Stradiņa slimnīca atbilst visiem kritērijiem, taču nepietiek vienīgi ar tīklenes distrofijas diagnosticēšanu, ir nepieciešama arī mūsdienīga aparatūra tās ārstēšanai. Tagad šāda aparatūra slimnīcas ārstu rīcībā ir, un mēs jau varam meklēt iespējas nākotnes sadarbībai. Iespējams, Latvijā tiks veidots Baltijas reģiona nozīmes centrs tīklenes distrofijas ārstēšanai,” saka Dr. Antra Treija, Francijas farmācijas uzņēmuma “Novartis Opthalmics” pārstāve Latvijā.

Tīklenes distrofija ir viens no galvenajiem redzes neatgriezeniska zuduma un akluma iemesliem. Pētījumi rāda, ka, piemēram, Dānijā 44,4% gadījumu akluma iemesls ir tieši tīklenes distrofija. Kopumā populācijā tīklenes distrofijas izplatība tieši saistīta ar cilvēka vecumu. Veicot plašu pētījumu Austrālijā, Ziemeļamerikā un Eiropā, autori konstatējuši vecuma izraisītu tīklenes distrofiju 10% gadījumu vecumā no 55 līdz 85 gadiem, bet pēc 85 gadu vecuma dažāda veida distrofiskas izmaiņas vērojamas jau 75% gadījumu.

“Latvijā līdz šim nav veikti klīniskie pētījumi par tīklenes distrofijas izplatību, taču prakse rāda, ka ar tīklenes distrofiju pie mums slimo arvien jaunāki cilvēki: vēl pirms desmit gadiem šī slimība tika diagnosticēta cilvēkiem apmēram 70 gadu vecumā un vecākiem, bet tagad ar to slimo cilvēki jau 45–50 gadu vecumā, un tas nozīmē, ka darbspējīgi cilvēki pamazām un nenovēršami zaudē redzi,” saka asoc. prof. Guna Laganovska, P. Stradiņa KUS Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja, Latvijas Acu ārstu asociācijas valdes priekšsēdētāja.

Lai gan pasaules medicīnas centros veikti daudzi pētījumi, tīklenes centrālās distrofijas cēlonis joprojām nav zināms, arī riska faktoru pētījumu rezultāti ir pretrunīgi — atsevišķi autori kā veicinošus faktorus min hipertensiju, menopauzi, palielinātu svaru, savukārt citi pētījumi to neapstiprina. Tomēr kā neapšaubāmi riska faktori tiek minēti vecums un smēķēšana, kā arī neveselīga pārtika un piesārņota vide.

Pagaidām fotodinamiskās terapijas metode nav iekļauta Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras (VOVAA) apmaksājamo pakalpojumu sarakstā, tāpēc, vismaz sākumā, pacientiem pašiem būs jāsedz fotodinamiskās terapijas izmaksas. Procedūrai nepieciešamais medikaments — kontrastviela, kas tiek ievadīts pacienta vēnā, ir dārga viela, tāpēc speciālisti prognozē, ka pagaidām to izmantos apmēram 40–50 cilvēku gadā.

“Ja valsts atradīs iespējas apmaksāt šo procedūru, tad ar fotodinamiskās terapijas metodi būtu iespējams saglabāt redzi apmēram 100 cilvēkiem mēnesī,” saka asoc. prof. Guna Laganovska.

P. Stradiņa slimnīcas informācija