“Mēs strādājam tikai saskaņā ar likumu”

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars intervijā Latvijas Radio raidījumā “Kāpnes”, otrdien, 23.jūlijā

— Prieks atkal redzēt studijā, jo jums tas darbs pie mikrofona tad, kad notiek Saeimas vēlēšanas vai pašvaldību vēlēšanas, ir ļoti regulārs un ciklisks. Tagad sāksies karsts laiks, vai ne?

Arnis Cimdars: — Tā ir.

— Mēs tikko ziņās dzirdējām, ka Tatjana Ždanoka arī vēlēsies kandidēt 8.Saeimas vēlēšanās, zinot, ka priekšā tiesas darbi. Kā jūs to komentējat?

A.Cimdars: — Nu pavisam vienkārši. Centrālā vēlēšanu komisija savā darbībā stingri vadās pēc likuma kā tiesiskā valstī, un, ja atnesīs sarakstus kāda politiska organizācija, politiski organizēta apvienība un viņi būs iemaksājuši paredzēto depozītnaudu, un viņiem būs attiecīgs pilnvarojums un dokumenti tiks sagatavoti saskaņā ar likumu, mēs arī viņus izskatīsim un pieņemsim.

— Kas notiks tālāk?

A.Cimdars: — Tālāk viņi iet tāpat kā visi saraksti. Kandidāti tiek pārbaudīti, vai uz kādu neattiecas likuma ierobežojumi. Un, piemēram, ja mēs šeit ziņās dzirdējām par Tatjanas Ždanokas vēlmi kandidēt, tātad tas, ka es zinu vai kāds cits ir dzirdējis, ka kādu laiku atpakaļ uz Tatjanu Ždanoku bija attiecināti šie ierobežojumi, tad šodien es to nezinu, mēs nevedam šo ierobežojumu uzskaiti.

Līdz ar to es nevaru pateikt, uz kuru cilvēku šodien tie attiecas, varbūt šie ierobežojumi jau ir atcelti. Mēs strādājam tikai pēc likuma, un, ja mums ir dokuments, kurš apliecina, ka ir ierobežojumi spēkā uz kandidātu, tātad arī par šo kandidātu tiek lemts, vai viņš tiek svītrots vai ne.

— Ar ko tad Ždanokas kundze tiesāsies, ja neļaus viņai balotēties?

A.Cimdars: — Nu to es tiešām nezinu, tas acīmredzot viņai būs jājautā, ar ko viņa taisās tiesāties.

— Labi. Tagad par to, kā mēs vakar un šodien klausītājus intervējām uz ielām, un jūs arī dzirdējāt abas šīs sarunas, tur bija ļoti daudz sarunu . Kāds jums radās iespaids par šīm ielu intervijām, jo tiešām, tiešām daudz jautājumu, daudz klausītāju.

A.Cimdars: — Tas bija ļoti interesanti, es klausījos ar lielu interesi gan šodien, gan vakar šos atskaņojumus pa radio, cilvēku tiešām bija daudz un daudz viedokļu. Jāsaka, ka viena liela daļa godīgi tā arī pateica, kad pienāks laiks, tad jau pateiks, ka ir jāiet . Tas ir normāli, tāds ir stereotips. Bet ir arī tādi stereotipi bez īpaša, tā teikt, pamatojuma. Tādi cilvēki runā, piemēram, par uzticēšanās jautājumu, par mūsu sistēmu kā tādu, ka tā ir laba vai slikta. Tie argumenti tiek minēti, tie ir diezgan diskutējami.

— Sāksim ar to jautājumu, kas bija viskritiskākais. Bija tādi viedokļi: ka tiklīdz kaut kas saistās ar vēlēšanām, tur nav godīguma ne par kripatiņu.

A.Cimdars: — Nu, nu, nu. Tas man vairāk atgādina veco pasaku par lapsu, kas caur dzelkšņiem rāpās pēc ogām un vairākas reizes nokrita, pēc tam atmeta ar roku un teica, ai, tās ogas noteikti ir skābas. Un man liekas: ja cilvēks neiet uz vēlēšanām un saka, ka nav godīgi, tad drīzāk tas atgādina to, ka viņš nav varējis izdomāt labāku argumentu savai neprasmei vai savai aizmāršībai un tāpēc viņš nav aizgājis uz vēlēšanām, un nu kaut kā mēģina piesegt savu neveiklo rīcību. Patiesībā likums, kas attiecas uz vēlēšanu kārtību, gan likums, gan Centrālās vēlēšanu komisijas instrukcijas — tā ir tāda tehnoloģiski nepārtraukta virkne, kurā tiek iesaistīti cilvēki, kas pārstāv dažādas intereses. Šo procesu vienlaikus vēl novēro novērotāji, katrs solis, katrs cipars, ko iegūst balsu skaitīšanas laikā, tiek paziņots, un novērotāji zina šo rezultātu. Shēma ir tāda, ka tad, kad beidzas balsu skaitīšana starp sarakstiem, tad vakarā mēs jau saņemam pa slēgtu tīklu Centrālā vēlēšanu komisijā rezultātu par katru iecirkni. Tas tiek publiskots internetā, un katrs novērotājs, kas ir bijis iecirknī, jau pēc 20 minūtēm, kad viņš aiziet mājās, ja viņam ir iespēja pieslēgties internetam, var paskatīties, vai tajā iecirknī bija tiešām tāds rezultāts, kādu viņš to ir redzējis uz vietas.

— No katra iecirkņa.

A.Cimdars: — Jā, viņš tur paskatās un visiem saviem paziņām un partijas biedriem teic — jā, tā tas arī ir.

— Vai šogad būs tāpat kā arī iepriekšējos gadus, kad tiešraidēs varēs skatīties televīzijā un radio klausīties tiešraidēs — cik ir balsu, kam un kā.

A.Cimdars:— Jā, esam paredzējuši, ka ziņas mums ienāks no mazākajiem iecirkņiem jau apmēram desmitos vakarā, lielais vairums ap pusnakti. Ap kādiem vieniem diviem lielais vairums jau būs atnācis, un šīs ziņas tiks dotas žurnālistiem, lai viņi tad informē visus pārējos.

— Kad notiks Saeimas vēlēšanas?

A.Cimdars: — 8.Saeimas vēlēšanas notiks sestdien, tas ir 5.oktobris.

— Kāpēc sestdien un kāpēc vienu dienu?

A.Cimdars: — Pāris sasaukumus atpakaļ mums bija divas dienas — sestdien un svētdien. Un pa vidu ir nakts, kurā, protams, šīs ziņas tiek sargātas atbilstoši likumiem, un tomēr, ja jūs paskatāties — 20 saraksti piesakās un seši saraksti, septiņi tiek iekšā, tātad padsmit saraksti paliek ārpusē. Un parasti jau neviens negrib atzīt, ka tas ir vājums, ka viņš ir palicis ārpusē, tādēļ tiek meklētas vainas citur, un tad mēdz teikt, nu redziet, tur pa to nakti, kas tad tur īsti bija. Es klāt nebiju, jo iecirkņu ir tūkstotis, bet es esmu viens. Lai izvairītos no nepamatotām aizdomām, tad viens no variantiem bija, ka jāpāriet uz vienu dienu. Un uz sestdienu tādēļ, ka nākošā diena, kad notiks ziņu skaitīšana, ir svētdiena. Iecirkņi mums ir skolās, un, lai netraucētu darbu, man liekas, ka tas bija prātīgi.

— Vai tas ietaupīs arī līdzekļus, jo nevajadzēs vairs pa nakti sargāt, slēgt un zīmogot.

A.Cimdars: — Tas katrā ziņā samazina līdzekļus, jo viena darba diena iet mazumā. Tomēr varbūt tas nav tas svarīgākais. Svarīgākais tomēr ir tas, ka cilvēkiem ir pārliecība, ka viss notiek atbilstoši likumam un ka viņa balss tiks pieskaitīta tieši tur, kur viņš ir balsojis.

— Ja cilvēks nebūs tajā laikā Latvijā, vai tad varēs balsot iepriekš? Mēs ielu intervijās dzirdējām, ka cilvēki tā paļaujas, ka varēs balsot iepriekš, un viens aptaujātais pat teica, ka pēc tam arī varēs nobalsot.

A.Cimdars: — Informatīvā bagāža ir nedaudz traucējoša. Tas ir pašvaldību vēlēšanās, kad var nobalsot arī trīs dienas iepriekš. Parlamenta vēlēšanās nevar nobalsot iepriekš, bet var nobalsot pilnīgi jebkurā iecirknī. Ja cilvēks nav Latvijā tajā brīdī, viņam iepriekš vajadzētu noskaidrot, kur ārvalstīs ir izveidots tas iecirknis, kur viņš varētu aiziet un nobalsot.

— Jūs sacījāt, ka jebkurā vietā. Tad es uzreiz attiecinu to arī uz Latviju. Ja es esmu Liepājā, tad balsoju Liepājā, ja Daugavpilī, tad Daugavpilī, nav svarīgi, kur es dzīvoju.

A.Cimdars: — Jā, ja jūs dzīvojat, piemēram, Rīgā un aizbraucat uz Liepāju vai Daugavpili ciemos pie radiniekiem vai vienkārši ekskursijā, tad jūs varat nobalsot tur, kur atrodaties, jebkurā iecirknī, bet jums ir jābūt līdzi derīgai pilsoņa pasei.

— Bet arī Latvijas pilsoņiem paveras iespēja: ja viņš vēlas balsot par kādas partijas sarakstu, kur ir tāds cilvēks, ko viņš gribētu vairāk redzēt, un tas saraksts ir vai nu Latgalē, vai Vidzemē, tad tur var aizbraukt, ja ir dota kāda izvēle.

A.Cimdars: — Principā likums paredz to, ka varētu notikt šī migrācija. Pagaidām mums tā nav bijusi liela problēma, nav bijis tā, ka pēkšņi visi izbrauc ārā no viena apgabala un aizbrauc uz kādu citu. Šī migrācija ir daudzpusēja, un cilvēks var arī izvēlēties sev tīkamāko saraktu un aizbraukt speciāli par to nobalsot.

— Tātad kurā vietā viņi par to var balsot? Jūs pieminējāt, ka ir vajadzīgs dokuments līdzi, šajā gadījumā pase. Vai ir svarīgi, ka pasē ir pieraksts iekšā?

A.Cimdars: — Nē, nav vajadzīgs pieraksts pasē, bet pasei ir jābūt derīgai. Tas nozīmē, ka termiņš nedrīkst būt beidzies. Protams, ja saņemta jaunā pase, tad ar veco pasi arī vairs nevar iet balsot, jo tur būs izkniebti caurumiņi.

— Tātad pasei jābūt derīgai, pieraksts nav svarīgs.

A.Cimdars: — Pieraksts nav nepieciešams. Pase var būt tajā pašā dienā izņemta, un nav svarīgi, vai tur ir pieraksts vai nav, galvenais, ka tā ir Latvijas pilsoņa pase.

— Vēl aptaujā vairāki cilvēki uztraucas par to zīmodziņu pasē. Tā esot tāda palieka no veciem laikiem.

A.Cimdars: — Tā patiešām ir no veciem laikiem tāda norma. Mums nupat bija neliela izstāde, kur varējām apskatīt Latvijas pasi, kura ir izdota 21.gadā, — tāds papīrs, uz kura ir fotogrāfija un zieģeļi. Un arī uz šī papīra gabala jau bija spiedogs par piedalīšanos 22.gada vēlēšanās. Tā ka tas mums ir no seniem laikiem, mēs esam viena no nedaudzajām valstīm, kurā iepriekš negatavo vēlētāju sarakstus. Šie spiedogi tiek izmantoti, lai katrs varētu nobalsot tikai vienu reizi, lai balsis būtu ar vienādu svaru, katram cilvēkam viena balss. Nu, es pat, godīgi sakot, nezinu, vai ir vēl kāda valsts, kur tā tiek praktizēts. Es zinu, ka ir valstis, kur uz nagiem uzzīmē ar neredzamu krāsu, un tu otrreiz vairs nevari iet. Bet es pieņemu, ka šīs ir vienas no pēdējām vēlēšanām, kur tāda sistēma tiek ieviesta. Mēs tomēr būsim spiesti izveidot balsotāju sarakstus.

— Viens klausītājs arī vaicāja — vai tomēr kāds nav aizgājis balsot divas vai trīs reizes. Nekas, ka nav pases, pa draugam aiziet, ja kādam vajag kādu balsi vairāk. Nu tā būtu zināmā mērā balsu piepirkšana varbūt.

A.Cimdars: — Nezinu, vai to var saukt par piepirkšanu, bet katrā ziņā likumi ir godīgiem cilvēkiem rakstīti. Vēlēšanu komisijām ir obligāti jāiespiež pasē spiedogs, un, lai tas tiktu izdarīts, ir arī novērotāji, kas rūpīgi raugās, vai visas prasības tiek izpildītas. Tajā pašā laikā, ja jūs man jautājat — vai kāds cilvēks nevar aiziet nobalsot divas un trīs reizes. Ja ir negodīgs cilvēks un viņš ir uzrakstījis viltus iesniegumu par pases pazaudēšanu, viņam patiesībā ir piecas pases uz rokas, tad viņš var aiziet un piecas reizes ar savu pasi nobalsot.

— Viņš var sakrāt pa šo laiku piecas pases, mainīt, mānīt, iepirkt, tātad varianti ir dažādi...

A.Cimdars: — Vēlēšanas, manuprāt, ir tāda ļoti speciāla lieta, speciāla mūsu dzīves sadaļa. Ar vēlēšanām sākas demokrātija valstī.

— Mēs pieskārāmies jautājumam par balsu pirkšanu, arī tur mēs dzirdējām, ka klausītāji ļoti nosoda tādu parādību kā balsu pirkšana. Katrās vēlēšanās ir aizdomas, vai reālas vai ne tik reālas, ka vai nu par šņabja pudeli, vai par piecīti cenšas nopirkt balsis. Kā to vērtēt?

A.Cimdars: — Es esmu pilnīgi vienisprātis ar tiem cilvēkiem, kuri ar neiecietību izturas pret balsu pirkšanas mēģinājumiem. Tomēr man jāsaka, ka tas zināmā mērā ir mīts, bet informācijas ir bijis par maz. Ja man, piemēram, ir 21 zīme, tad es, vienu ieliekot aploksnē, nobalsoju un man rokā paliek 20. Un, ja mani ārā pie durvīm gaida nedemokrātisks darba devējs vai dusmīga sievasmāte, vai alus dalītājs, vai šņabja dalītājs, tad, protams, pēc šīm 20 varētu konstatēt, par ko es esmu nobalsojis, ja man liek uzrādīt . Tādēļ pie durvīm pirms izejas ir noteikts, ka visos iecirkņos ir jābūt brīvi pieejamām vēlēšanu zīmēm un katrs cilvēks, kas iet ārā, kas ir nobalsojis, var piekomplektēt tik komplektus, cik viņam vajadzētu uzrādīt, padarot praktiski šo uzrādīšanu pilnīgi bezmērķīgu.

— Tas šogad ir pirmo reizi?

A.Cimdars: — Nē, tas ir jau no 98. gada Saeimas vēlēšanām. Bet es pieņemu, ka cilvēkiem nebija informācijas, bija tādi, kam bija informācija, bija tādi, kam nebija informācijas. Vienā vēlēšanu iecirknī, kurā es pats biju, redzēju, kā jaunieši ņēma vairākas zīmes un taisījās iet kaut kur uz tirgu ar tādu domu, ka tur kaut ko varēs dabūt šajā sakarībā. Man vienkārši bija žēl to, kas tur tirgū sēdēja un krāja makulatūru, tam nav nekādas nozīmes, tā nav balsu pirkšana, tā ir makulatūras pirkšana.

— Vai novērotāji varēs būt klāt katrā iecirknī, un cik to varēs būt?

A.Cimdars: — Mums ir paredzēts, ka mūsu pašu vietējie novērotāji ir vēlami tādēļ, ka viņi ir tie, kas pēc tam pasaka, ka viss ir bijis kārtībā. Vienīgais ir apjoma ierobežojums, tas ir, vienlaicīgi no katra saraksta varētu būt ne vairāk kā divi novērotāji, bet viņi savā starpā var mainīties. Turklāt novērotājam nav iepriekš jāpiesakās, viņam vienkārši pilnvarojums ir līdzi, viņš iet jebkurā iecirknī, kā viņam partija ir noteikusi. Viņš piereģistrējas pie priekšsēdētāja, viņam tiek ierādīta, kā saka, darba vieta, un tad, ejot prom, viņš atkal izreģistrējas, viņš var atkal iet uz kādu citu iecirkni. Nav obligāti jābūt vienā iecirknī.

— Bet pirms vēlēšanām tā parasti ir bijis, ka varēs iepazīties gan ar vēlēšanu kārtību, gan arī ar partiju programmām.

A.Cimdars: — Desmit dienas pirms vēlēšanām visi iecirkņi ir atvērti, šajos iecirkņos var gan iepazīties ar materiāliem, ar kandidātu sarakstiem, ar ziņām par kandidātiem, partiju programmām. Tad var arī iesniegt pieteikumus balsošanas organizēšanai vēlētāju atrašanās vietā.

— Jūs jau arī reklāmu rīkosit, tas būs radio un televīzijā. Stāstīsit un skaidrosit, un droši vien, ka darba būs pietiekami daudz.

A.Cimdars: — Jā, esam paredzējuši skaidrojošos materiālus izvietot presē, televīzijā un radio.

— Tātad cilvēkiem nav jābaidās, ka šī ir pirmā vai pēdējā saruna, ka tādu sarunu vēl būs daudz un ka visi to zinās — kad, kur un kā tas notiks.

A.Cimdars: — Jā, mums tāda pati saruna varētu notikt ar interneta palīdzību, kam tas ir pieejams — mūsu mājaslapa ir www.cvk.lv, un tur var atsūtīt arī mums jautājumus, un mēs sūtīsim atbildes.

— Tātad tagad, kad mūsu saruna izskan, lūdzu, vēl īsi rezumējiet — kad notiks Saeimas vēlēšanas un cik ilgi.

A.Cimdars: — Saeimas vēlēšanas notiks sestdien, 5.oktobrī. Tās notiks tikai vienu dienu, nevarēs nobalsot iepriekš un nevarēs nobalsot vēlāk. Iecirknī būs pieejamas zīmes pie izejas, ja jums gadījumā ir nepieciešams priekš vēstures kaut vai tāpēc, lai mājās ir pilns komplekts, laipni lūdzu — ņemiet zīmes. Ja jums tas nav nepieciešams, iejauciet savas pārpalikušās zīmes tur iekšā, citiem būs ko izvēlēties.

— Vajadzīga pase.

A.Cimdars: — Ir vajadzīga pase.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars intervijā Latvijas Radio raidījumā “Kāpnes” otrdien, 23.jūlijā, pulksten 15.10. Vada žurnāliste Ingrīda Ābola.