Apzinoties savu varēšanu

Par tehnisko un māksliniecisko jaunradi kā valsts/reģiona identitātes saglabāšanas faktoru

Prof. Uldis Viesturs, LZA īstenais loceklis, LLMZA viceprezidents, — “Latvijas Vēstnesim”

Pirms nedēļas, 17. jūlijā, tika parakstīts Nodomu protokols par sadarbību Zinātnes un tehnoloģiju parka izveidošanā. Sadarbības partneri: Ekonomikas un Izglītības un zinātnes ministrija, LU, LLU, RTU, RSU, LAA un Rīgas reģiona AA. Tad LU prorektors, prof. I.Muižnieks klātesošos informēja par pamatnostādnēm ZTP izveidošanai. Šoreiz — daži mani pārspriedumi.

Skaidrs, ka šis parks varēs sekmīgi strādāt tikai tad, ja to izdosies piepildīt ar jauniem radošiem cilvēkiem, kuri vēlas un prot radīt jaunus (uzlabotus) konkurētspējīgus produktus, aparātus, servisus un tos komercializēt (pārdot). Šiem jaunajiem cilvēkiem būtu jāveidojas studiju gados, jo, kā zināms, 15 — 20% no sabiedrības būtu jābūt darba devējiem — uzņēmējiem (komersantiem), universitāšu studentu un beidzēju vidū pat vairāk. Kā galvenais instruments šī mērķa sasniegšanai būtu mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), īpaši ZTP sastāvā.

Šajā sarunā es gribu veicināt jaunrades un uzņēmējdarbības garu visos līmeņos, sākot no studentiem, īpaši doktorantiem, un beidzot ar Saeimu un Ministru kabinetu (MK), tādējādi mēģināt veidot Latvijas Silikona ieleju. Iecerētais ZTP būtu laba bāze šim mērķim. Faktiski jau otrādi — ZTP būtu jābūt instrumentam, lai atvieglotu, koncentrētu, padarītu mērķtiecīgāku jaunrades (galvenokārt tehniskās) procesu, pieņemot, ka galvenie jaunrades nesēji, intelektuālā īpašuma radītāji un komercializētāji būs universitāšu studenti un beidzēji, sadarbojoties ar mācību spēkiem (vēlams profesūras vadībā). Primārai būtu jābūt inovatīvai videi universitātēs, no kā izrietētu nepieciešamība pēc ZTP.

Neapšaubāmi, ka visos laikos un pie visām politiskajām sistēmām daļa cilvēku populācijas bija, ir un būs tehniskās un mākslinieciskās jaunrades nesēji. No attiecīgajās valstīs (reģionos) izveidotajām ekonomiskajām sistēmām ir atkarīga šo jaunradīto produktu izmantošanas/komercializācijas pakāpe un efektivitāte, līdz ar to progress.

Kopš 80. gadu beigām ES šīs jaunrades veicināšanai, līdzekļu koncentrēšanai, rezultātu ātrākai komercializācijai, respektīvi, efektīvākai ERTDI + I kompleksa funkcionēšanai, ir radīta inovāciju sistēma. ERTDI + I — angļu valodas abreviatūra: E— augstākā izglītība, R— pētniecība, TD— tehnoloģiju attīstīšana, I— ieviešana, pētniecības rezultātu praktiska izmantošana, komercializācija, +I — inovatīvas metodes RTD rezultātu izmantošanai. ES valstīm ir izstrādātas Nacionālās inovāciju sistēmas, kuru mērķis ir intensificēt TDI + I posmu.

Kopš 1997.gada attiecīgās darba grupas pie Ekonomikas un/vai Izglītības un zinātnes ministrijas ir mēģinājušas izveidot šādu sistēmu arī Latvijā; tās koncepcija pieņemta Ministru kabinetā (MK). Patlaban darba grupa ir pabeigusi Nacionālās inovāciju programmas projektu. Viens no šīs programmas svarīgiem elementiem varētu būt ZTP izveidošana.

Valsts ekonomiskā attīstība un politiskā stabilitāte ir lielā mērā atkarīga no iespējām realizēt savas preces un pakalpojumus ārējā tirgū. Efektīvākais paņēmiens šo iespēju palielināšanai tādām valstīm kā Latvija, kuras nav bagātas ar energoresursiem un derīgiem izrakteņiem, ir pāriet uz inovatīvo ekonomiku. To apliecina Somijas, Īrijas un citu mazo valstu ekonomiskā attīstība.

Atbilstoši Latvijas Republikas MK pieņemtajai MVU attīstības Nacionālajai programmai inovācija (inovatīvā darbība) ir process, kurā jaunas zinātniski tehniskās, sociālās, kultūras vai citas sfēras izstrādes un tehnoloģijas tiek realizētas tirgū pieprasītā ( konkurētspējīgā) produktā vai pakalpojumā, respektīvi, intensificēts I + I posms.

Inovācijas rada jaunus produktus, nodrošina jauninājumu pielāgošanu un izmantošanu ekonomikas, sociālajā un kultūras sfērā, sekmē jaunus efektīvākus risinājumus un iespējas pilnīgāk apmierināt sabiedrības un indivīda intereses.

Inovatīvās ekonomikas mērķis ir nodrošināt jaunu videi draudzīgu, veselībai nekaitīgu, enerģiju un resursus taupošu tehnoloģiju un produktu izveidošanu un efektīvu izmantošanu tautsaimniecībā, nodrošinot uzņēmumu konkurētspēju Eiropas un pasaules tirgū, zinātnes, izglītības un kultūras piedāvāto intelektuālo resursu un cilvēkkapitāla optimālu izmantošanu.

Inovatīvas darbības pasākumi, respektīvi, aktīva ERTDI +I sistēma ir Latvijas ilgtermiņa ekonomiskās attīstības un sabiedrības intelektuālās izaugsmes garants. Arī Igaunijā, Lietuvā tiek veidota juridiskā bāze un veikti citi pasākumi, kuru galvenais akcents ir nacionālās inovatīvās darbības sistēmas izveide.

Arī integrēšanās Eiropas Savienībā nav iedomājama bez koordinētas, t.i., valsts balstītas inovatīvas darbības, bez tās sasaistes ar inovāciju aktivitātēm gan Eiropas, gan pasaules līmenī, bez Latvijas ‘’savienojamības’’ šajā sfērā ar citām Eiropas Savienības valstīm.

Citas valstis/reģioni savu galveno attīstības sviru redz intelektuālajā jomā, vietējos tehniskās, arī mākslinieciskās jaunrades objektos: jaunās tehnoloģijās, aparātos, produktos, servisā, mākslas darbos — visā spektrā, kuru aizsargā ar autortiesībām kā intelektuālo īpašumu. Piemēram, ES visai 5.(arī 6.) ietvara programmai (ap 14,5 miljardi eiro) galamērķi saskata konkurētspējas (rezultātā —IKP un labklājības) pieaugumā, salīdzinot ar ASV un Japānas tirgiem. Šajā sakarā nebūs lieki citēt laikrakstu „Diena” (16.07.02., 2.lpp.): „Eiropai trūkst nevis zinātniskas kompetences, bet gan spējas pārvērst zinātnes sasniegumus biznesa jauninājumos.” Ņemot vērā Latvijas zinātnes veiksmīgo startu ES 5. ietvara programmās, teikto varētu attiecināt arī uz mums. Ir daudz pasaules valstu, t.sk. Somija, kuras jau šobrīd attīstās, pateicoties pašradītajām tehnoloģijām vai, lietojot mūsdienīgu terminoloģiju, pateicoties aktivētai inovāciju sistēmai.

Vispārzināmi ir termini: Silikona ieleja, riska (venture) kapitāls/bizness, zinātnes/tehnoloģiskais parks/centrs, biznesa inkubators, inovācijas u.tml. Visā pasaulē šīs inovatīvās aktivitātes tiek uzskatītas par efektīvām.

Latvijas gadījumā šeit ir arī politisks aspekts. Ieejot ES un pasaules globālajā sistēmā, mēs vēlamies saglabāt identitāti, un līdzās teritorijai, valodai, kultūrai ERTDI +I līmenis ir būtisks šīs identitātes kritērijs.

Lietojot triviālo terminu “banānu republika”, bez ERTDI +I attīstības mēs patiešām kļūsim banānu republika, kurā vienīgā attīstības shēma būs ‘’investējiet — mēs čakli strādāsim’’.

Latvijā inovatīvo darbību veicinoši pasākumi daļēji uzsākti jau 1991.gadā, kad tika mainīta zinātniski pētniecisko darbu finansēšanas sistēma, ieviešot tirgus pieprasīto pētījumu finansēšanu, izstrādāta koncepcija tehnoloģisko (inovāciju) centru attīstībai, izveidoti vairāki tehnoloģiskie centri (sekmīgi strādā, piemēram, Latvijas tehnoloģiskais centrs ar daļēji ES finansētu Inovāciju releju centru) un Tehnoloģiskais parks, taču vēl līdz šim nav izstrādāta inovatīvās darbības stratēģija un nav radīta inovatīvās darbības sistēma.

Šīs sistēmas mērķis — radīt inovatīvai darbībai labvēlīgu vidi, lai:

1) attīstītu eksportspējīgu ražošanu un būtisku rūpniecības produkcijas konkurētspējas pieaugumu;

2) piesaistītu investīcijas Latvijas tautsaimniecībai un citām nozarēm. Taču ‘’investējiet — mēs čakli strādāsim’’ scenārijs nav vienīgais Latvijas attīstībai. Tas nav arī pasaulē dominējošais. Valsts/reģioni galvenokārt attīstās ar jaunām pašradītām tehnoloģijām, servisu, inovācijām utt., kuras savukārt pārdod (licencēšana utt.). Klāt, īpaši mazām valstīm, nāk iepriekšminētais identitātes faktors (ar VEF “Minox “ mēs ‘lielāmies vēl šodien);

3) veicinātu zinātņietilpīgu tehnoloģiju radīšanu un ieviešanu Latvijas tautsaimniecībā;

4) nodrošinātu optimālus apstākļus plaša sabiedrības vidusslāņa attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai;

5) saskaņā ar iepriekšminētās MK konceptuāli pieņemtās Inovāciju sistēmas projektu atzīmēsim (vienkāršota SVID analīze) nepietiekamas inovatīvās darbības ekonomiskās un politiskās sekas:

• nepārtraukti kritīsies Latvijas preču un pakalpojumu konkurētspēja Eiropas un pasaules tirgū, un Latvijas faktiskā integrācija ES attālināsies;

• būtiski nepieaugs investīciju apjomi, jo zemā tehnoloģiskā līmeņa dēļ ieguldītie līdzekļi nenodrošinās sagaidāmo atdevi;

• neveidosies veselīga konkurence tautsaimniecības nozarēs, un vairums nozaru joprojām nespēs attīstīties;

• netiks nodrošināta stabila Latvijas politiskā un ekonomiskā attīstība, jo nevarēs veidoties neatkarīgs preču un pakalpojumu piedāvājums pasaules tirgum;

• pieaugs ārējās tirdzniecības deficīts;

• neorientējoties uz inovatīvās ekonomikas principiem, Latvijas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) konkurētspēja arī tranzīta un ostu darbībā kaimiņvalstu tirgū kritīsies;

• veidosies intelektuālā potenciāla kritums un tehnoloģiskā atpalicība.

Nepietiekamas inovatīvās darbības sociālās sekas:

• sabiedrība zaudēs motivāciju un interesi par izglītību un jaunradi, pazemināsies sabiedrības intelektuālais līmenis;

• pieaugs bezdarbs, it īpaši lauku apvidos un mazpilsētās;

• saasināsies sociālās problēmas, kas veicinās vēl straujāku iedzīvotāju noslāņošanos pēc pirktspējas, materiālā nodrošinājuma, izglītības un dzīves vietas;

• radīsies priekšnoteikumi sociāliem konfliktiem, kuriem var sekot politiska rakstura akcijas.

Tātad izglītība — fundamentālās zinātnes — pielietojamās zinātnes — tehniskā u.c. veidu jaunrade inovatīvai ražošanai un arī visu citu veidu civilizācijas nodrošināšanai (zinātnes atziņu izmantošana humanitārajās disciplīnās, medicīnā u.c.) ir viens nedalāms, mijiedarbē esošs komplekss, kurš vieno radošās nozares: izglītību, mākslu, kultūru, zinātni, tehniku, medicīnu, tautsaimniecību.

Aicinu pārdomām un diskusijai par šīm problēmām, kuras raksturo svarīgākie termini un atslēgas vārdi: jaunrade, inovācijas, zinātnes rezultātu (intelektuālā īpašuma) komercializācija, inovatīva ekonomika, riska bizness (kapitāls), tehnoloģiju pārnese, biznesa inkubators, zinātnes parks, tehnoloģiskais centrs u.c. Tiem būtu jāiesakņojas apritē visu līmeņu lēmumu pieņēmēju, studentu un mācību spēku vidē ZTP veidošanās, kā arī ERTDI + I sistēmas harmonizācijas sakarā. Vēlama diskusija arī par Latvijas galveno problēmu — kā izveidosim sabiedrības vidusslāni: lai studentu un augstskolu beidzēju vidū būtu vismaz 15—20% uzņēmēju (darba devēju), kuri vēlētos un spētu (prastu) komercializēt jaunus inovatīvus, galvenokārt pašradītus konkurētspējīgus produktus. Tad arī iecerētajā ZTP izveidosies radoša vide, tiks aizpildīti, manuprāt, LU un citās universitātēs nepietiekamie TDI + I posmi. Rezultātā pieaugs sabiedrības un lēmumu pieņēmēju ticība ERTDI + I sistēmas izšķirošajai nozīmei mūsu valsts attīstībā. Globālais tirgus saņems jaunus/uzlabotus pašradītus produktus. Intelektuālā īpašuma pārnese būs sabalansēta: mēs ne tikai pirksim, bet arī pārdosim jaunrades objektus.