Izglītības un zinātnes ministrijas informācija

2002. gada 22. jūlijā

Par akreditētām augstskolām un studiju programmām

Pašlaik Latvijā ir akreditētas visas augstskolas, izņemot vienu — Inženierzinātņu un informatīvo tehnoloģiju augstskolu (IITA). Visas augstskolas, izņemot IITA, ir vai nu apstiprinājušas, vai iesniegušas apstiprināšanai savas satversmes. Ar dažiem izņēmumiem ir akreditētas visas studiju programmas, kuras tiek īstenotas vairāk nekā divus gadus. Saskaņā ar 2000. gada 26. decembrī noteikto koledžu un to studiju programmu statusu uzsākta koledžu akreditācija.

Izglītības un zinātnes ministrija ir noslēgusi līgumu ar bezpeļņas organizāciju “Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centrs” (AIKNC). Saskaņā ar šo līgumu AIKNC organizē augstskolu un to studiju programmu novērtēšanu un nodrošina akreditācijas procesu, tai skaitā sagatavo Augstskolu likumā minētos sarakstus. Izglītības un zinātnes ministrija katra mācību gada beigās laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicē to augstskolu sarakstu, kurām ir tiesības izsniegt valstiski atzītus diplomus par augstākās izglītības iegūšanu, kā arī šajās augstskolās akreditēto studiju programmu nosaukumus.

Publicējam divus sarakstus: visu akreditēto augstskolu un studiju programmu sarakstu un visu licencēto, bet neakreditēto studiju programmu sarakstu. (Par studiju programmām, kuras ir saņēmušas licenci no IZM mazāk nekā pirms diviem gadiem, dokumenti akreditācijai vēl nav jāiesniedz.) Datu apkopojumu par akreditāciju pašlaik un par plānoto turpinājumu esam publicējuši laikrakstā “Izglītība un Kultūra” 20.07.2002. Sīkāku informāciju par augstskolu un studiju programmu akreditāciju un licencēšanu var atrast mūsu mājaslapā www.aiknc.lv. Publicējam datus atbilstoši stāvoklim līdz 18.07.2002., bet līdz šā gada septembrim jaunu augstskolu un studiju programmu akreditācija un licencēšana nav paredzēta un dati nemainīsies. Turpmākās izmaiņas dažu dienu laikā tiks atspoguļotas mūsu mājaslapā www.aiknc.lv , tāpat kā tas bija līdz šim.

Augstskolu likuma 9. pantā tiek pieprasīta atkārtota studiju programmu akreditācija ne retāk kā reizi sešos gados. Augstskolām jāiesniedz augstskolas iekšienē izveidotie un apspriestie ikgadējie ziņojumi par uz sešiem gadiem akreditētas studiju programmas īstenošanas gaitu, un uz šo ziņojumu izskatīšanas pamata Akreditācijas komisija, uzklausot viena eksperta domas par iesniegtajiem dokumentiem, var pieņemt lēmumu par akreditāciju nākamajiem sešiem gadiem. Ja augstskola katru gadu tikai apkopos ziņas par gada laikā notikušo, tad, visdrīzāk, Akreditācijas komisija būs spiesta vērtējumu par augstskolas darbības stratēģiju, problēmām, uzdevumiem un to risināšanas ceļiem lūgt no ekspertiem. Šajā gadījumā tiks veikta parastā novērtēšana, uzaicinot vienu ekspertu no Latvijas un vismaz divus no ārzemēm.

Augstskolām vajadzētu, pirmkārt, izveidot iekšējo kvalitātes pilnveidošanas sistēmu, otrkārt, šīs sistēmas darbības rezultātu kopsavilkumus regulāri apkopot īsu ikgadēju atskaišu formā. Vēlams ar galvenajām augstskolas problēmām atklāti ļaut iepazīties visiem ieinteresētajiem — studentiem, potenciālajiem darba devējiem un akadēmiskajam personālam. Ar atklātību un pārraudzību no sabiedrības un tās pilnvaroto pārstāvju puses izglītības bizness atšķiras no citiem uzņēmējdarbības veidiem. Izglītība un veselības aizsardzība ir jomas, kurās patērētājam visgrūtāk spriest par piedāvāto pakalpojumu kvalitāti, tādēļ sabiedrība veido kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, kuru darbība visu laiku tiek pilnveidota un no kurām neviens nedomā atteikties. Runa ir tikai par darbības saskaņošanu un paplašināšanu gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Ir izveidotas un arvien aktīvāk pasaulē un Eiropā darbojas par augstākās izglītības kvalitāti atbildīgo institūciju tīkli — INQAAHE un ENQA, dažādas reģionālās organizācijas, tai skaitā Baltijas valstīs, Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs. Visās minētajās organizācijās kā Latvijas pārstāvis piedalās arī AIKNC.

Kopš 2000. gada 26. decembra, kad stājās spēkā Augstskolu likuma grozījumi, visām studiju programmām jābūt licencētām. Te jāņem vērā, ka saskaņā ar Augstskolu likuma pārejas noteikumu 15.punktu: “Likuma 55. panta sestā daļa par ikvienas studiju programmas licencēšanu neattiecas uz tām studiju programmām, kuras šīs normas spēkā stāšanās dienā jau tiek īstenotas. Šīs studiju programmas pielīdzināmas licencētām studiju programmām.”

Licence dod tiesības īstenot studiju programmu, bet diplomus augstskola var izsniegt tikai savā vārdā. Studiju programmas akreditācija uzreiz dod tiesības studentiem pretendēt uz valsts garantēta kredīta saņemšanu, bet valsts atzītu diplomu students var saņemt tikai tad, ja arī attiecīgā augstskola ir akreditēta un tās satversme apstiprināta Ministru kabinetā vai Saeimā. Studentiem nevajadzētu pārāk uztraukties, ja augstskolai vai studiju programmai beidzas akreditācijas termiņš. Izejot novērtēšanu un akreditāciju pirmo reizi, apmēram 95% lēmumu ir pozitīvi. Akreditētai studiju programmai varbūtība atkārtoti saņemt pozitīvu lēmumu noteikti ir lielāka.

Ieskatu par Latvijas izglītības sistēmu sniedz shēma “Augstākā izglītība Latvijā”. Precīzas atbildes uz jautājumiem par studiju programmu juridisko statusu tomēr jāmeklē augstskolās, salīdzinot to sniegtās ziņas ar likumu prasībām.

Augstskolu likumā noteikts augstākās izglītības mācību iestāžu sadalījums grupās:

universitātes tipa augstskolas — augstskolas, kurās studijas notiek un zinātniskie pētījumi tiek veikti vairākās zinātņu nozarēs vai mākslas jomās; ir promocijas padomes galvenajos zinātniskās darbības virzienos un darbojas doktorantūra; vairāk nekā pusei no akadēmiskā personāla ir zinātniskie grādi;

neuniversitātes tipa augstskolas — augstskolas, kurās studijas notiek un zinātniskie pētījumi tiek veikti atsevišķās zinātņu, tautsaimniecības, mākslas nozarēs; studijas notiek galvenokārt profesionālās studiju programmās;

koledžas — valsts, augstskolas, fiziskās vai juridiskās personas (privātās) veidotās augstākās izglītības mācību iestādes, kurām ir pastāvīgas juridiskās personas tiesības.

Studiju programmas

Akadēmiskā augstākā izglītība

Akadēmiskās augstākās izglītības programmas ir balstītas zinātniskajos pētījumos, un katras akadēmiskās programmas noslēgumā parasti ir jāaizstāv zinātnisks pētījumu darbs (bakalaura darbs, maģistra darbs). Bakalaura grādu piešķir akadēmiskās augstākās izglītības studiju pirmā posma noslēgumā. Ir izveidots Bakalaura programmu standarts, kas nosaka saturu ne mazāk kā 70 kredītpunktu, kurš viena profila bakalaura programmās ir standartizēts neatkarīgi no programmu garuma, tādējādi atvieglojot studentiem pāreju no vienas augstskolas uz otru, ja programmu garumi ir atšķirīgi. Maģistra grādu piešķir pēc akadēmisko studiju otrā posma beigšanas. “Bakalaura studiju programmas pilna laika studiju ilgums ir trīs līdz četri gadi, maģistra programmas pilna laika studiju ilgums ir viens vai divi gadi ar noteikumu, ka kopējais bakalaura un maģistra studiju ilgums nav mazāks par pieciem gadiem” (Augstskolu likums). Maģistra grāds ir priekšnosacījums uzņemšanai doktorantūras programmās. Ārsta un zobārsta (studiju ilgums attiecīgi 6 un 5 gadi) grādi akadēmiski tiek pielīdzināti maģistra grādam, t.i., tie dod tiesības iestāties doktorantūrā.

Profesionālā augstākā izglītība

1. Profesionālās augstākās izglītības bakalaura grādu piešķir, ja programmas pilna laika studiju ilgums ir vismaz četri gadi. Studiju noslēgumā tiek piešķirts profesionālais grāds un atbilstošā kvalifikācija. Profesionālās augstākās izglītības maģistra grādu piešķir, ja kopējais studiju ilgums ir vismaz pieci gadi.

2. Profesionālās augstākās izglītības programmas, kas tiek realizētas vismaz četros gados, ir praktiskas, orientētas uz augsta līmeņa profesijas ieguvi, apgūstot attiecīgās profesijas prasmes un iemaņas, taču nav orientētas uz pētījumu veikšanu. Šīs programmas ir attiecināmas uz “neuniversitātes tipa” augstāko izglītību.

Daļā profesiju profesionālās augstākās izglītības programmas ir iespējams organizēt divās stadijās. Pēc pirmās stadijas (2—3 gadi) tiek iegūts 1.līmeņa (koledžas) diploms. Koledžas diplomam atbilst arī noteikta profesionālā kvalifikācija, kura atbilst Eiropas Savienības profesionālo kvalifikāciju skalā pieņemtajam ceturtajam profesionālo kvalifikāciju līmenim. Pēc vēl 2—3 gadu studijām 2.līmeņa studiju programmā var iegūt augstskolas diplomu un profesionālo kvalifikāciju, kas atbilst visaugstākajam — piektajam profesionālo kvalifikāciju līmenim.

3. Eksistē profesionālās pārejas posma studiju programmas, kas apvienotas ar akadēmiskajām studijām (divi varianti: profesionālā augstākā izglītība ar integrētu bakalaura standartu; profesionālā augstākā izglītība pēc akadēmiskā grāda iegūšanas). Nākotnē tās tiks reorganizētas un pārveidotas par kādu no iepriekš aprakstītajām.

Aktualizētu informāciju par augstskolu un studiju programmu akreditāciju un licencēšanu var atrast mājaslapā www.aiknc.lv. Pēdējā laikā akreditētajām studiju programmām publicēti arī Novērtēšanas komisijas ziņojumi. Pārējos novērtēšanas komisijas ziņojumus par studiju programmām un augstskolām, kā arī citas publikācijas par augstāko izglītību Latvijā un ar to saistītām problēmām varat lasīt laikrakstā “Izglītība un Kultūra”.

Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra direktors Dr. J.Dzelme

Augstākā izglītība Latvijā