“Mēs esam priecīgi par Latvijas sasniegumiem”

Šodien — Marokas Karalistes valsts svētki

Menuars Alems, Marokas vēstnieks, — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

— Vēstnieka kungs, jāatzīstas, ka Latvijā nav daudz informācijas par jūsu valsts svētku izcelsmi un tradīcijām. Pastāstiet, lūdzu, vispirms par to!

— Valsts svētku diena iezīmē mūsu karaļa kronēšanas gadadienu. Taču patiesībā šīs dienas saknes sniedzas vēl tālāk senatnē nekā kronēšanas diena. Tā iezīmē svētas un mūžīgas uzticības atjaunošanu un apliecināšanu konstitucionālajai kārtībai, kas uzticēja karalim misiju garantēt valsts suverenitāti, nācijas vienotību un Marokas teritoriālo integritāti un definēt nācijas galvenās izvēles iespējas konstitucionālas, demokrātiskas un sociālas monarhijas ietvaros.

— Kāda ir politiskā un ekonomiskā situācija Marokā?

— Pēdējos četrdesmit gados Maroka pieredzējusi virkni ļoti būtisku pārmaiņu. Jau 1956. gadā, kad tika atjaunota mūsu valsts neatkarība, Maroka izcēlās ar savu pašapzinīgo nāciju un dažādu starptautiskajā tirgū plaši iesaistītu ekonomiku, un sabiedrības stāvokli raksturoja stabilitāte. Laikā, kad citas valstis cīnījās par industrializāciju, pret politisku un reliģisku ekstrēmismu, Maroka spēja paplašināt savu ekonomisko bāzi, nodoties ekonomikas liberalizācijai un garantēt cilvēka tiesību pozīcijas, viscaur nodrošinot politisku stabilitāti. Bet deviņdesmito gadu beigas Marokā bija vēl nepieredzētu pārvērtību laiks. Sešu gadu laikā tika pieņemta konstitūcija, ievēlēta valdība un kronēts karalis. 21. gadsimta sākumā šīs pārmaiņas mūsu valstī dos būtiskus rezultātus, nobriedinot valsts sociālo un politisko sistēmu.

Daudz priekšlikumu īstenots mūsu juridiskās sistēmas modernizēšanai, daudzi tiek apspriesti. Šim procesam lielu nozīmi piešķir valdība, to atbalsta karalis Muhameds VI, šie priekšlikumi paredzēti sociālās situācijas uzlabošanai. Vēsturiskā perspektīvā Maroka sagaida tālāku līmeņa paaugstināšanos visās valsts dzīves jomās.

— Kā jūs raksturotu Marokas un Latvijas divpusējās attiecības?

— Attiecības starp mūsu valstīm aizsākās 1920. gadā. Tādējādi bija tikai dabiski, ka Marokas Karaliste 1991. gadā atzina Latvijas atjaunoto neatkarību. Abas mūsu valstis ir cieši apņēmušās sekmēt brīvību, vienlīdzību, tiesiskumu, solidaritāti un toleranci. Starp mūsu valstīm jau bijuši daudzi kontakti, kuros pausta vēlme stiprināt jau tradicionālās draudzības saites un pārvērst tās konkrētos sadarbības projektos, kas būtu mūsu sadarbības nozīmīga daļa un nestu labumu abām mūsu draudzīgajām tautām. Marokas Ārlietu ministrijas delegācija apmeklēja Latviju, lai izvērtētu un sekmētu mūsu ekonomisko un komerciālo sadarbību. 1999. gadā tika parakstīts mūsu valstu sadarbības līgums gaisa transporta jomā, tiek apspriesti vēl citi līgumi. 2002. gadā Marokas Karaliste par savu goda konsulu Latvijā iecēla Valēriju Maliginu, un viņš nesen Rīgā atklāja Marokas goda konsulātu. Es ar lielu gandarījumu gribu atzīmēt Latvijas pilsoņu straujo intereses pieaugumu par tūrisma iespējām Marokā. Kultūra ir viens no būtiskākajiem mūsu tautu saprašanās vektoriem. Piemēram, Latvijai un Marokai abām ir bagātīgs mūzikālais mantojums, kas labi kalpo mūsu tautu savstarpējai tuvināšanai un bagātināšanai. Bez oficiālo amatpersonu sarunām un citiem kontaktiem ir ļoti būtiski iedrošināt cilvēkus kontaktēties arī individuālā un pašvaldību līmenī, attīstīt skolotāju un studentu kontaktus, rīkot ekskursijas uz abām valstīm.

— Ir zināms, ka arī jūsu valsts seko līdzi Latvijas virzībai uz Eiropas Savienību (ES) un NATO. Kā jūs vērtējat jaunāko attīstību šajā virzībā?

— Jā, patiesi, Maroka ar lielu interesi seko Latvijas centieniem iestāties ES un NATO. Mēs esam ļoti priecīgi par to, ka Latvija tiek minēta par vienu no drošākajām ES kandidātēm. Latvijas iestāšanās ES vēl vairāk nostiprinās un padziļinās mūsu divpusējās attiecības. Maroka, būdama ES asociētā locekle, attiecības ar Eiropu uzskata par savas ārpolitikas prioritāti. Latvija, kļūdama ES locekle, integrēsies ES politikā un tuvināsies Eiropas–Vidusjūras procesam, kurā Marokai ir ļoti svarīga loma. Maroka priecāsies, kad Latvija, iestājoties ES, iesaistīsies arī Vidusjūras sfēras problemātikā.

Domājot par NATO, jāatceras drausmīgie 2001. gada 11. septembra notikumi ASV, kas jo dramatiskā veidā apliecināja nepieciešamību nostiprināt drošību un aizsargāt mūsu iedzīvotājus no terora aktiem, kas ieguvuši līdz šim neredzētus apjomus un veidus. Kaut Maroka pati nav NATO locekle, mūsu valsts ar savu iesaistīšanos programmā “Sadarbība Vidusjūrā” uztur nozīmīgas attiecības ar šo organizāciju. Latvija, integrējoties NATO, ļaus Marokai izmantot jaunas iespējas, kas abu valstu oficiālajām amatpersonām ļaus diskutēt un attīstīt sadarbību ar mērķi nodibināt ilgstošu mieru un drošību, pēc kā patiesi ilgojas abas mūsu tautas.

— Savu akreditācijas vēstuli Latvijas Valsts prezidentei jūs iesniedzāt šā gada sākumā, 22. janvārī. Kāda, vēstnieka kungs, bijusi jūsu pirmā pieredze, pārstāvot Marokas Karalisti Latvijā?

— Kaut arī Viņa majestāte Muhameds VI mani par vēstnieku Latvijas Republikā iecēla nesen, man jau bijusi iespēja ar prieku novērtēt dziļi patiesās vērtības, kas nosaka latviešu nācijas diženumu. Vispirms es gribu uzsvērt latviešu tautas siltumu un viesmīlīgumu, ko izjutu savas uzturēšanās laikā Rīgā. Sajūtu, kas bija tik būtiska, gan tiekoties ar jūsu valsts oficiālajām amatpersonām, gan ar parastiem cilvēkiem ielās, kafejnīcās, restorānos un muzejos. Atļaujiet man arī uzsvērt, ka mani pagodināja Viņas ekselence Vaira Vīķe–Freiberga, Latvijas Republikas prezidente, daloties atmiņās par saviem dzīves gadiem Marokā. Mani dziļi aizkustināja cieņa, ko viņa veltīja Marokas tautai un arī Viņa majestātei karalim Muhamedam VI. Šī tikšanās bija viens no visnozīmīgākajiem brīžiem manā diplomāta karjerā. Marokā mēs ar dziļu prieku un lepnumu atceramies faktu, ka Viņas ekselence Vaira Vīķe–Freiberga daļu savas bērnības pavadījusi Marokā, slavenajā Kasablankā. Tādēļ man ir jo lielāks prieks un gandarījums strādāt, lai padziļinātu draudzības un sadarbības saites starp Maroku un Latviju. Otrs mans dziļākais iespaids Latvijā ir latviešu tautas vēlme un apņēmība modernizēt savu valsti. Es apbrīnoju milzu pārvērtības, kas jūsu valstī notikušas tik īsā laikā. Acīmredzot tas bijis iespējams, pateicoties Latvijas pilsoņu uzņēmībai un patriotismam. Man bija patiess prieks izmantot jūsu laikraksta piedāvāto iespēju un pastāstīt jūsu lasītājiem un visai Latvijas tautai, ka mūsu valstīm ir kopīgi taisnīguma, brīvības un brālības ideāli un ka tāpēc jo vairāk jāturpina attīstīt mūsu attiecības, lai mūsu tautas jo dziļāk viena otru iepazītu un saprastu. Tā ir manas misijas prioritāte, ko man uzticējis Viņa majestāte karalis, ieceļot mani par Marokas vēstnieku jūsu brīnišķīgajā valstī.

Marokas tauta, tāpat kā Latvijas tauta, ir atvērta pārējai pasaulei, tā ir zināšanu kāra un ciena citas nācijas. Esmu pārliecināts, ka šīs mūsu kopīgās kvalitātes arī turpmāk sekmēs un bagātinās attiecības starp Latvijas Republiku un Marokas Karalisti.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors