Jans Sands Sorensens, ANO Attīstības programmas pastāvīgais pārstāvis Latvijā, — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

— Latvija kļuva par ANO dalībvalsti 1991. gadā, un kopš tā laika Latvijā darbu ir sākušas vairākas ANO struktūrvienības. Kāda, jūsuprāt, ir bijusi ANO loma Latvijas attīstībā šo gadu laikā?

— ANO nevarētu uzskatīt par nozīmīgāko finansiālo donoru Latvijā, bet ANO ir bijusi nozīmīga sadarbības partnere vairāku nozaru reformu īstenošanā. Viena no nozīmīgākajām jomām, kurai ANO sniegusi ievērojamu atbalstu, ir programma latviešu valodas apguvei. Šī ir ļoti liela programma, un tai bijusi ievērojama ietekme gan skolu valodas mācību programmu pilnveidošanā, gan vispār valodas izplatībā nelatviešu vidū. Mēs esam palīdzējuši nacionālās programmas sabiedrības integrācijai izstrādē un atbalstām vairākus projektus un programmas, kas veicina sabiedrības integrāciju. Tāpat esam iesaistījušies vairāku nozaru ministriju administratīvās kapacitātes uzlabošanas projektos. Svarīga ir arī tieslietu sistēmas reforma, kur esam devuši nozīmīgu ieguldījumu respektablas, neatkarīgas un uzticamas tiesu sistēmas izveidē. Tāpat esam snieguši savu atbalstu pilsoniskās sabiedrības un nevalstisko organizāciju sektora attīstībā.

— Kā ir mainījusies ANO loma Latvijā šo desmit gadu laikā?

— ANO darba pieeja jeb mērķis Latvijā ir darīt to, kas konkrētajā brīdī ir visvairāk nepieciešams un vajadzīgs. Mēs strādājam ciešā saistībā ar Latvijas valdību, ekspertiem, citām starptautiskajām institūcijām un donoriem.

Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka ANO loma, funkcijas un statuss Latvijā tuvākajā laikā mainīsies. Latvijai kļūstot par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, Latvija tiks uztverta vairāk kā valsts, kura sniedz palīdzību, jeb donorvalsts, nevis valsts, kas palīdzību saņem, jeb saņēmējvalsts, kā tas lielākoties bijis līdz šim. ANO darbība Latvijā turpināsies, bet tā tiks vērsta vairāk uz dažādiem specifiskiem jautājumiem un šaurām nozarēm. Tā vairs nebūs tik plaša un visaptveroša darba programma kā līdz šim.

Jau šobrīd Latvija pamazām sāk darboties kā donorvalsts caur ANO Attīstības programmu (UNDP) un citām ANO struktūrām, piedāvājot Latvijas ekspertu un speciālistu palīdzību. Tieši dažādu nozaru eksperti ir tas, ar ko Latvija jau šobrīd var sniegt nozīmīgu atbalstu citām ANO dalībvalstīm.

— Kā, jūsuprāt, savietojama Latvijas straujā ekonomiskā izaugsme un tas, ka Latvija, iestājoties ES, tiks ierindota starp attīstītākajām pasaules valstīm, kamēr liela daļa valsts iedzīvotāju dzīvo visai trūcīgi?

— Runājot par ekonomisko attīstību, Latvija pēdējās desmitgades laikā ir veikusi ļoti iespaidīgu transformāciju, un šobrīd tā arvien vairāk darbojas kā attīstīto rietumvalstu tirgus ekonomika. Es esmu pārliecināts, ka arī turpmāk Latvijas ekonomika turpinās straujo augšupeju un kļūs arvien lielāka un spēcīgāka. Bet Latvijā līdzīgi kā citās pārejas ekonomikas valstīs — bijušajās PSRS republikās un Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs — ekonomiskā attīstība mijas ar lielas iedzīvotāju daļas dzīves līmeņa pasliktināšanos. Lai gan tendence pēdējā laikā sāk nedaudz mainīties, vēl ilgu laiku šī būs viena no smagākajām Latvijas sociālekonomiskajām problēmām.

No vienas puses, Latvija pēdējo divu gadu laikā uzrādījusi vienu no augstākajiem vai pat augstāko ekonomisko pieaugumu Eiropā. Tomēr šī ekonomiskā izaugsme balstās galvenokārt uz Rīgu un vēl dažiem strauji progresējošiem reģioniem, kamēr citās valsts daļās attīstība norit daudz lēnāk vai pat vērojama neliela lejupslīde.

Tas, protams, ir politiski visai sarežģīts jautājums, ka Latvijā liela daļa iedzīvotāju dzīvo nabadzībā, kamēr valsts, iestājoties ES, tiks ierindota starp attīstītākajām pasaules valstīm. Arī ANO ietvaros Latvijas statuss mainīsies. Lai gan Latvija arī turpmāk caur dažādām programmām saņems atbalstu no ANO, tā tiks kvalificēta kā donorvalsts un no tās tiks sagaidīts lielāks ieguldījums. Bet es vēlētos uzsvērt — tas nenozīmē, ka Latvijai būs jātērē milzīgi budžeta resursi, lai finansētu dažādas starptautiskās attīstības programmas. Ieguldījums no Latvijas puses vairāk izpaudīsies kā dalīšanās savā attīstības pieredzē un ekspertu zināšanu nodošanā vājāk attīstītajām valstīm. Ir svarīgi izprast, ka Latvijas starptautiskā statusa jeb lomas izmaiņas nenozīmē, ka tiks atņemts nabadzīgajiem, lai palīdzētu vēl nabadzīgākiem.

— Jautājums, kuru visai aktīvi akcentē UNDP un par kuru veikti atsevišķi pētījumi un izdotas brošūras, ir pilsoniskās sabiedrības un demokratizācijas procesu attīstība Latvijā. Kā jūs vērtējat attīstību šajā jomā?

— Kopumā Latvijā ir vērojama visai pozitīva pilsoniskās sabiedrības un nevalstiskā sektora attīstība, it īpaši ņemot vērā Latvijas vēsturisko pieredzi, kad vairākas desmitgades šeit nebija pilsoniskās sabiedrības un cilvēkiem nebija reālu iespēju līdzdarboties sabiedriski politiskajā dzīvē caur organizācijām, kuras nebūtu pakļautas ciešai valdības kontrolei. Šī attīstība sākas no nulles, un visai īsā laika periodā ir attīstījies ievērojams skaits nevalstisko organizāciju (NVO). Daļa no tām ir ļoti nelielas, bet ir vērojamas dažas lielākas organizācijas, kurām ir spēja aktīvi iesaistīties sabiedriskajās diskusijās un kuras ir kļuvušas par nozīmīgiem partneriem lēmumu pieņemšanas procesā. Tās ir organizācijas, kuru viedoklis ir svarīgs, un tas tiek ņemts vērā, veidojot valdības politiku.

Aktīvs NVO sektors ir ļoti svarīgs nosacījums demokrātijas attīstībai. Ir svarīgi, ka cilvēki izprot savas iespējas un jūt ieinteresētību šīs iespējas izmantot un ietekmēt notikumu attīstību, aktīvi iesaistoties sabiedrības pilnveidošanā.

— Kopš 1995. gada UNDP Latvijā ir izdevis jau sešus pārskatus par tautas attīstību Latvijā. Vai arī šogad ir paredzēts publicēt šādu pārskatu?

— Sākot ar pagājušo gadu, šo pārskatu veidošanas cikls ir nedaudz lielāks par vienu gadu. Darbs pie jaunā ziņojuma ir tikai nesen sācies, un tas nāks klajā nākamgad.

Bet es vēlētos pateikt pāris svarīgu lietu saistībā ar šiem ziņojumiem. Pirmkārt, UNDP izdotie pārskati par tautas attīstību tiek veidoti galvenokārt ar vietējiem “resursiem”. Pie šiem pārskatiem strādā Latvijas speciālisti un eksperti — tie ir gan valdības amatpersonas, gan žurnālisti, gan universitāšu mācībspēki, gan NVO pārstāvji. Otrkārt, šo ziņojumu svarīga iezīme ir augsta kvalitāte. Bet pats galvenais ir tas, ka šie pārskati parāda, kā ar visai ierobežotiem resursiem var panākt salīdzinoši lielu rezonansi. UNDP kā starptautiskās organizācijas galvenais mērķis, ko tā vēlas un var sasniegt ar šiem ziņojumiem, ir stimulēt iekšējo diskusiju par sabiedrībā svarīgiem un sasāpējušiem jautājumiem. Un šīs diskusijas noved pie likumdošanas izmaiņām, jaunām valdības iniciatīvām, izmaiņām budžetā un citādām pārmaiņām, kas vērstas uz konkrētā jautājuma risināšanu.

Izvērtējot dažus no jautājumiem, kas analizēti iepriekšējos gados izdotajos pārskatos, redzams, kā attīstījusies šo problēmu risināšana, veicot izmaiņas likumdošanā un izstrādājot un realizējot dažādas valdības programmas.

— Aptuveni pirms gada, runājot par 2000./2001. gada tautas attīstības pārskatu, jūs minējāt, ka vēlētos veikt zināmu inventarizāciju par iepriekšējos gados analizēto problēmu risinājuma gaitu un nākamo pārskatu veidot kā kopsavilkumu, kurā tiktu izvērtēts, kāda ir šo ziņojumu tiešā un netiešā ietekme uz situācijas attīstību Latvijā. Vai šī iecere vēl joprojām ir spēkā?

— Kopš tā laika domas par nākamā pārskata tēmu vairākkārt ir mainījušās. Šo ziņojumu mērķis vienmēr ir bijis pievērsties konkrētajā laikā aktuālākajiem jautājumiem, kas ir svarīgi tautas attīstībai. Es nevēlos iet laikam pa priekšu un atklāt nākamā ziņojuma tēmu, jo tam vajadzētu radīt zināmu efektu, varētu pat teikt — šoka efektu.

Ideja par apkopojošu ziņojumu vēl joprojām ir dzīva, bet tā katrā ziņā nebūs nākamā pārskata tēma.

— Jūs esat Latvijā jau kopš 1997. gada beigām. Kā, jūsuprāt, mainījusies Latvija šo četrarpus gadu laikā?

— Latvijā ir redzams, kā cilvēki iziet cauri milzīgam attīstības posmam ļoti īsā laika periodā. Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju sava mūža laikā ir nācies dzīvot divās pilnīgi atšķirīgās ekonomiskās sistēmās, atšķirīgos politiskos režīmos. Latvija atguva savu neatkarību un atvērās pasaulei tikai nedaudz vairāk kā pirms desmit gadiem, un šo desmit gadu laikā tā ir pilnībā transformējusies un veikusi reformas, ko citas pasaules valstis ir veikušas 50 gadu vai pat ilgākā laika posmā. Šis reformu un pārmaiņu ātrums Latvijā ir pārsteidzoši straujš.

Latvijas iedzīvotāji, it īpaši tie, kas strādā pilsētās, darbojas modernajā ekonomiskajā vidē, jaunie speciālisti, studenti, aizvien vairāk domā, strādā un izturas kā jebkurā ES valstī. Manuprāt, tas ir patiešām pārsteidzoši, cik strauji ir noritējusi šī adaptācija jaunajiem apstākļiem.

— Pavisam tuvā nākotnē jūs pametīsit Latviju. Lūdzu, miniet dažus galvenos sasniegumus savas darbības laikā Latvijā, strādājot par ANO pastāvīgo koordinatoru! Varbūt ir kas tāds, ko gribējāt paveikt, bet jums tas nav izdevies?

— Es jau sākumā minēju vairākas lietas, ko esam paveikuši šajā laikā, un ir visai grūti tās kaut kādā veidā sarindot pēc svarīguma. Bet varbūt personīgi man nozīmīgākais ir iespēja strādāt kopā ar daudziem cilvēkiem Latvijā un izjust, ka viņi atbalsta tos pašus ideālus, principus un vērtības un ka viņi ir gatavi tos atbalstīt un attīstīt arī nākotnē.

Protams, vienmēr var vēlēties izdarīt vairāk, nekā esi paveicis. Ja man būtu iespēja, es labprāt būtu gribējis iesaistīties vairākos konkrētos projektos lauku apvidos, jo tas ir lieliski — satikt un iepazīt vairāk cilvēku ārpus Rīgas, un šādi projekti daudz tiešāk pozitīvi ietekmē cilvēku dzīvi. Mēs līdz šim esam koncentrējušies uz projektiem, kas aptver pēc iespējas plašāku sabiedrības daļu. Esam koncentrējušies uz likumdošanas izmaiņām, nozīmīgām administratīvām reformām. Protams, arī šīs reformas ir vērstas uz to, lai uzlabotu ļaužu dzīves apstākļus, bet cilvēki bieži nesaskata ciešu saikni starp savu dzīvi un to, ko mēs darām.

— Kādi ir jūsu nākotnes plāni, dodoties prom no Latvijas?

— Atgriezīšos pie darba, kas vairāk līdzinās tam, ko es darīju pirms ierašanās Latvijā. Darbošos ANO centrālajā pārvaldē, programmā, kas nodarbojas ar dažādiem starptautiskiem projektiem, konferencēm, sanāksmēm un plānošanu globālā mērogā. Katrā ziņā es turpināšu strādāt ANO sistēmā, un domāju, ka šī pieredze, strādājot vienā konkrētā valstī — Latvijā, man lieti noderēs arī nākotnē.

— ANO ir lielākā starptautiskā organizācija pasaulē, kura zem sava jumta vieno gandrīz 200 pasaules valstis. Kādu jūs redzat ANO lomu pasaulē desmit gadus pēc aukstā kara beigām un gandrīz gadu pēc 11. septembra notikumiem ASV?

— 11. septembra notikumi un cīņa pret starptautisko terorismu parāda, ka pasaule ar katru dienu kļūst arvien mazāka un mazāka un attālums starp valstīm un kultūrām kļūst arvien mazsvarīgāks un vieglāk pārvarams. ANO kā lielākajai starptautiskajai organizācijai nākotnē būtu arvien vairāk jāstrādā pie tā, kā vislabāk novērst dažādas nesaskaņas un konfliktus vēl pirms to saasināšanās un pāraugšanas par militāru konfliktu. Tas ir jārisina kompleksi, ņemot vērā un respektējot dažādas kultūras un reliģiskās atšķirības un veicinot kopējo demokrātijas un brīvības vērtību stiprināšanu pasaulē.

ANO kā lielākajai starptautiskajai organizācijai būtu jāreformējas, jākļūst arvien spēcīgākai, efektīvākai un atvērtākai — tai jākļūst ne vien par pasaules valstu valdību, bet arī par pasaules tautu galveno tikšanās vietu.

— Ko jūs vēlētos teikt Latvijas iedzīvotājiem un saviem kolēģiem šeit Latvijā, pametot mūsu valsti?

— Es ticu, ka Latvijā ir pamats lielākam optimismam un lielākām cerībām par nākotni. Uzturoties šeit, esmu novērojis, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju neraugās nākotnē diez cik optimistiski. Es gribētu redzēt lielāku optimismu, kā arī daudz aktīvāku līdzdalību, mēģinot ietekmēt notikumu attīstības gaitu. Aktīva līdzdalība ir demokrātijas pamats, un Latvija ir demokrātiska valsts, kur ikvienam var būt aktīva loma valsts sabiedriskajā un politiskajā dzīvē. Arī tad, ja kāds nejūtas apmierināts ar savu dzīves līmeni un to, kas notiek valstī, kritizēšana un gaušanās nav risinājums, ikvienam pašam aktīvāk un konstruktīvāk jāiesaistās savas dzīves veidošanā.

Artis Nīgals, “LV” nozares redaktors