• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latvijas kredītreitingu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.07.2002., Nr. 110 https://www.vestnesis.lv/ta/id/64858

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par PHARE 2002 programmu

Vēl šajā numurā

30.07.2002., Nr. 110

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Latvijas kredītreitingu

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Fitch Ratings trešdien, 24.jūlijā, ir publicējusi ikgadējo ziņojumu par Latvijas kredītreitingu, saglabājot Latvijas reitingu iepriekšējā līmenī, neraugoties uz stagnāciju pasaules ekonomikā.

 

Fitch Ratings apstiprinājusi šādus kredītreitingus:

ilgtermiņa aizdevumiem ārvalstu valūtā: BBB

ilgtermiņa aizdevumiem vietējā valūtā: A

īstermiņa aizdevumiem ārvalstu valūtā: F3

Nākotnes vērtējums — pozitīvs (a positive outlook).

 

Fitch Ratings norāda, ka Latvijas ekonomiskie rādītāji ir ievērojami uzlabojušies, salīdzinot ar laiku, kad Fitch Ratings sāka noteikt Latvijas reitingu (pirmo reizi tas notika 1998.gadā). Strukturālo reformu turpināšanos veicina augstais ārvalstu investīciju ieplūdes apjoms. Daudz spēcīgāka ir banku sistēma un daudz mierīgāka — politiskā dzīve, norāda aģentūra. Turklāt budžeta fiskālais deficīts, kas 1999.gadā sasniedza 3,9% no IKP, 2001.gadā vairs bija tikai 1,9%. Latvijas ekonomika attīstās strauji, inflācija ir zema, un mūsu valsts ir ceļā uz iestāšanos ES un NATO, norāda Fitch Ratings.

Cerīgo ainu nedaudz negatīvi ietekmē valdības apstiprinātais budžeta likums 2002.gadam, kas paredz 2,7% budžeta deficītu. Kā pozitīvs savukārt tiek minēts fakts, ka Latvijas valdība ir apņēmusies šogad tomēr budžeta deficīta līmeni noturēt 1,8% līmenī. Situāciju uzlabo arī fakts, ka Latvijai ir zems valdības parāda līmenis — tikai 15% no IKP.

 

Fitch Ratings uzsver, ka maksājumu bilances tekošā konta deficīta, kas pērn sasniedza 9,7% no IKP, un valsts budžeta fiskālā deficīta samazināšanās aģentūrai būs galvenie faktori, pēc kuriem tiek un tiks lemts, kad un vai vispār pozitīvo nākotnes vērtējumu Latvijai pārvērtīs kredītreitinga paaugstinājumā.

Finansu ministrs Gundars Bērziņš norāda, ka Latvija tomēr ir spējusi laikā, kad pasaules ekonomikā valda stagnācija un vairākām valstīm reitingi ir pazemināti, saglabāt esošo vērtējumu:

“Latvijai ir sniegts pozitīvs nākotnes vērtējums, un tas ļauj pamatoti cerēt uz reitinga paaugstināšanu nākotnē. Turklāt arī pašlaik Latvijas attīstība ir novērtēta ļoti augstu, uzsvērti mūsu labie makroekonomiskie rādītāji. Vienīgais negatīvais rādītājs, kas, manuprāt, neļauj Latvijai saņemt augstāku reitingu, ir maksājumu bilances tekošā konta deficīts, taču tā lielumam ir arī vairāki objektīvi iemesli, piemēram, eiro kursa svārstības, uzskaites metodikas īpatnības.”

 

Finansu ministrijas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!