"Lībiešu krastam" 10 gadi

No Helsinkiem tikko saņemtā Edgara Vālgamā grāmata par lībiešu vēsturi un kultūru

"Kas savu valodu aizmirst,/Aizmirst var mātes vārdu" — ar šo Kārļa Staltes dziesmu "Lībiešu krasta" dzimšanas dienas svinības 28. martā ieskandēja lībiešu ansamblis "Līvlist". Jo lībiešu valodas, lībiešu dziesmas un kultūrvēsturisko bagātību sargāšana un kopšana visus pastāvēšanas gadus bijusi "Lībiešu krasta" galvenā rūpe. Protams, ne tas vien. Par līdzšinējo veikumu un turpmāk darāmo arī tika runāts šajā svētku reizē. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Vladimirs Makarovs aicināja turpināt pirms desmit gadiem uzsāktās aktivitātes un visiem spēkiem censties saglabāt paaudžu paaudzēs krāto dzīves gudrību un tradīcijas: "Jo dziļāk kāda tauta apzinās savas saknes, jo lielākas ir tās izredzes pastāvēt šajā globalizācijas laikmetā. Un pienāks laiks, kad šurpu brauks franči, japāņi un amerikāņi, brauks tūristi no visām pasaules malām, lai izjustu to auru, to savdabību, kas piemīt tikai šai vietai — lībiešu ciemiem un Mazirbei."

Nozīmīgākos pagrieziena punktus "Lībiešu krasta" tapšanas un attīstības ceļā sauca atmiņā tā direktors Edgars Sīlis.

Izšķiroša nozīme bija 1991. gadā pieņemtajam likumam "Par Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju", kurā lībieši pirmo reizi oficiāli nosaukti par senu Latvijas pamattautību un noteikts, ka valsts varas un pārvaldes institūcijas ir atbildīgas par lībiešu nacionālās identitātes un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu, par apdzīvotās teritorijas sociāli ekonomiskās infrastruktūras atjaunošanu un attīstību. Ar Ministru padomes 4. februāra lēmumu tika izveidota Valsts īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskā teritorija "Līvųd rānda" ("Lībiešu krasts"). Lībiešu valodas, vēstures un kultūras mantojuma pētīšanas atbalstam tika pieņemta apakšprogramma, kuru realizē "Lībiešu krasta" direkcija un kura tiek dotēta no valsts pamatbudžeta. Jau pirmajā Valodas likumā tika nostiprināts lībiešu valodas kā otras pamatvalodas statuss, nosakot, ka tā nav uzskatāma par svešvalodu un "Lībiešu krasta" teritorijā uzrakstus var likt arī lībiešu valodā. Ar 1992. gadu sākās plānveidīga un mērķtiecīga lībiešu vēstures, etnogrāfijas, kultūras vēstures un citu nozaru zinātniskā pētniecība, izveidojās cieša sadarbība ar Latvijas Zinātņu akadēmiju. Atbilstoši Latvijas kultūrpolitikas pamatnostādnēm 1995. gadā pirmo reizi tika oficiāli pasludināts, ka lībiešu kultūras mantojums ir Latvijas nacionālā kultūras mantojuma sastāvdaļa. 1999. gada decembrī Ministru kabinets akceptēja ilgtermiņa mērķprogrammu "Lībieši Latvijā", kam jāgarantē lībiešu etnosa saglabāšana, lībiešu valodas, vēstures un kultūras mantojuma aizsardzība un attīstība. Izveidota vadības padome, ko vada Naturalizācijas padomes priekšniece Eiženija Aldermane.

Kādi šajos gados bijuši galvenie "Lībiešu krasta" darbības virzieni? Direktors kā pirmo minēja izdevējdarbību. Atjaunots mēnešraksts "Līvli", kas iznāk četras reizes gadā. Tiek izdota "Lībiešu gadagrāmata". Gan pašu spēkiem, gan sadarbībā ar citām institūcijām izdoti dažādi informatīvi un mācību materiāli, piemēram, Valdas Šuvcānes sastādītie "Lībiešu teksti", Zojas Sīles sagatavotās "Pirmās lībiešu valodas stundas" un vairākas sarunvārdnīcas. Visplašākās ziņas par lībiešiem apkopotas rakstu krājumā "Lībieši", ko laidis klajā apgāds "Zinātne". Iznākusi lībiešu dzejas izlase "Es viltīgāks par tevi, menca!". Lai uzturētu dzīvu lībiešu valodu, Rīgā, Ventspilī un Kolkā darbojas valodas grupas. Ik vasaru tiek rīkotas lībiešu bērnu un jauniešu nometnes. Neaugot lībiešu valodas vidē, viņi šo valodu nedzird ne ģimenē, ne skolā, ne uz ielas. Ikdienā viņi nevar pat satikties. Tāpēc šīs nometnes, kurās jaunā paaudze draudzīgā vidē apgūst lībiešu valodu un tradīcijas, ir ļoti svētīgas un nepieciešamas. "Lībiešu krasta" nākotni Edgars Sīlis saista ar mērķprogrammu "Lībieši Latvijā": "Tajā fiksēts pašreizējais stāvoklis lībiešu kultūras izpētē un ielikta visa uzkrātā pieredze. Vieni mēs neko nepaveiksim, bet, ja darbosimies visi kopā, senā lībiešu kultūra atmirdzēs kā liela Eiropas mēroga vērtība."

Saeimas deputāts Ilmārs Geige izteica savu nožēlu, ka sakarā ar saspringto valsts budžetu nav izdevies ar šo gadu uzsākt mērķprogrammas finansēšanu, kā tas sākotnēji bija paredzēts. Savukārt palikusi neizmantota valsts piedāvātā iespēja izveidot Ziemeļkurzemes nacionālo parku, kas arī "Lībiešu krastam" nozīmētu visaugstāko aizsardzības statusu un vislabvēlīgākās attīstības iespējas.

Akadēmiķis Saulvedis Cimermanis atgādināja, ka Latvijas Zinātņu akadēmijas Letonikas pētījumu ietvaros darbojas apakšprogramma "Baltu un Baltijas somu etniskā vēsture un kultūras vēsture". Jau notikušas četras kopsēdes, piektā tiks rīkota Vidzemes lībiešu novadā Staicelē 19. maijā. Lībiešu tematika regulāri tiek atspoguļota "Zinātņu Akadēmijas Vēstīs". Top akadēmiska vēriena grāmata par lībiešiem un viņu kultūru Latvijā, ko paredzēts izdot 2002. gadā. Runājot par savu pētījumu virzieniem, akadēmiķis atzīmēja, ka Krievijas, Latvijas un Somijas avotu krātuvēs ir apzināti līdz šim neapstrādāti un nepublicēti dokumenti par lībiešiem, piemēram, masveida statistikas dotumi par lībiešu novadu iedzīvotāju etnisko un sociālo sastāvu, saimniecisko darbību un migrāciju, par ģimeņu uzbūvi un radnieciskajām attiecībām tajās. Izdevies būtiski papildināt ziņas par Vidzemes lībiešiem. Tiek pētīta lībiešu saskare ar cittautu pārstāvjiem — cittautiešu dzīve lībiešu sētās, amatnieku un tirgotāju darbība, sakari ar muižu kalpotājiem un lībiešu kalpošana muižās. Iepazīstoties ar muižu ietekmi uz lībiešu saimniecisko darbību, materiālo un garīgo kultūru, nācies secināt, ka lauku skolas šajos novados izveidojušās krietni senāk, nekā tas tika uzskatīts līdz šim.

Līvu savienības vecākais Aldis Ermanbriks "Lībiešu krastu" sveica kā Līvu savienības dēlu, jo desmit gadi tāds bērna vecums vien ir, un aicināja arī turpmāk kopā sargāt šo nelielo zemes strēlīti, kas lībiešiem ir viņu mazā dzimtene — ļoti, ļoti maza, bet tieši tāpēc tik dārga.

Par pērli Latvijas vainagā lībiešus nosauca Latvijas Universitātes profesore Ina Druviete. Kā Eiropas Valodu gada koordinatore Latvijā viņa īpaši izcēla lībiešu valodas lielo pašvērtību:

— Latvieši, paši būdama neliela un apdraudēta tauta, ar katru brīdi vairāk prot novērtēt savu identitāti un apzināties dažādību kā lielāko bagātību. Mēs nevēlamies būt vienādi, mēs nevēlamies pakļauties globalizācijai un unifikācijai. Dažādība nenozīmē sapratnes trūkumu, bet spēju līdzās vispārcilvēciskajām vērtībām attīstīt arī savu īpašo, savu personisko un etnisko identitāti. Šis ir Eiropas Valodu gads. Tas nozīmē, ka Eiropa beidzot sadūšojusies balsī runāt par daudzveidības skaistumu. Mums jāsaglabā visas 225 Eiropā pašlaik runātās valodas. Gan valstīm, gan pašiem cilvēkiem jādara viss, lai tās pastāvētu arī 21. gadsimtā. Latviešu valoda un latviešu kultūra tikai iegūs, bagātinoties ar lībiešu valodu un kultūru. Lībieši ir pērle Latvijas vainagā. Mums jāmācās to spodrināt un rādīt pasaulei mūsdienām atbilstošā veidolā.

Uz Lībiešu dienu, kas 14. jūlijā tiks svinēta Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, aicināja etnogrāfe Irisa Priedīte. Viņa nesa sveicienu no Lībiešu sētas, kas muzejā tika iekārtota pirms trīsdesmit gadiem. Savukārt Latvijas Vēstures muzejā jau 4. maijā tiks atklāta Rīgas astoņsimtgadei veltīta izstāde, kur varēs iepazīties ar seno lībiešu kultūru 10. — 13. gadsimtā. Kā savu vistuvāko sadarbības partneri "Lībiešu krastu" sveica Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne. Un kā nu ne! Tieši ar savu plaši izvērsto lībiešu kultūrvēstures pētniecības programmu turaidieši savulaik iekļuva Eiropas labāko muzeju elitē un pēdējos desmit gadus var lepoties ar vislielāko apmeklētāju skaitu valstī.

Lībiešu vēsturniece un novadpētniece Valda Šuvcāne pieteica savu grāmatu, kam viņa devusi nosaukumu "Ciems, kura vairs nav". Nav vairs Lūžņas un Jaunciema, nav arī Valdas dzimtās Lielirbes. Bet grāmata ir par visiem Kurzemes un arī Vidzemes lībiešiem, par senām lībiešu dzimtām un to pēctečiem Latvijā un pasaulē. Šo unikālo populārzinātnisko grāmatu gatavojas izdot apgāds "Valters un Rapa". "Latvijas Vēstnesim" autore uzticēja fragmentu no nodaļas par Košragā dzimušo mācītāju Edgaru Vālgamā, kas dzīvo Somijā, uzturēdams visciešākos sakarus ar dzimto krastu. Tieši "Lībiešu krasta" dzimšanas dienas rītā Valda Šuvcāne saņēma no Somijas sūtījumu — Edgara Vālgamā tikko iznākušo grāmatu par lībiešu vēsturi un kultūru, kam autors devis nosaukumu "Valkoisen hiekan kansa", ko latviski varētu tulkot kā "Baltā liedaga ļaudis".

Šoreiz dziedāja "Līvlist", bet "Lībiešu krasta" paspārnē čakli muzicē arī jauniešu ansamblis "Vīm", un Ventspilī izveidojies lībiski dziedošo sieviešu koris "Lība". Lībiešu dziesmu muzikālo līmeni palīdz augstu turēt komponists un diriģents Dzintars Kļaviņš, bet par lībiešu valodas pareizu skanējumu rūpējas skolotāja un pati līdzi dziedātāja Zoja Sīle. Viņai tika arī visvairāk ziedu. Jo bez valodas un dziesmas jau nebūs arī lībiešu.

Aina Rozeniece, "LV"nozares redaktore