“Es Latvijai novēlu vislabākos panākumus”

1.augustā Šveices Konfederācijas valsts svētki: Konfederācijas dibināšanas gadadiena

Villijs Holds, Šveices Konfederācijas vēstnieks, — “Latvijas Vēstnesim”

— Sveicot jūs Šveices Konfederācijas valsts svētku dienā, gribas dzirdēt jūsu viedokli par Latvijas un Šveices divpusējām attiecībām gan vēsturiskā, gan šodienas kontekstā.

Foto: A.F.I.

— Mūsu valstu divpusējās attiecības ir izcilas, taču tas nenozīmē, ka nebūtu iespējas tās vēl tālāk uzlabot. Kontakti starp mūsu zemēm ir ļoti seni. Atcerēsimies kaut vai faktu, ka viens no Academia Petrini dibinātājiem Jelgavā jeb toreizējā Mītavā bija šveicietis Johans Georgs Šulce. Deviņpadsmitā gadsimta beigās un divdesmitā gadsimta sākumā Šveice kļuva par patvēruma zemi daudziem latviešu inteliģentiem un politiķiem, kas nebija apmierināti ar politisko situāciju toreizējā Krievijā.

Vispazīstamākie latviešu politiskie emigranti Šveicē bija izcilie latviešu dzejnieki Rainis un Aspazija, bet varam minēt arī citus: Jāni Kļavu, Miķeli Valteru, Kalniņu ģimeni... Šveicē tolaik pastāvēja ļoti spēcīga sabiedriskā doma par labu Baltijas valstu neatkarībai. Pēc tam, kad Latvija bija ieguvusi neatkarību, mūsu valstu savstarpējie kontakti attīstījās ļoti strauji. Šveice arī nekad nav atzinusi Latvijas iekļaušanas Padomju Savienībā likumību. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas mana valsts bija viena no pirmajām, kas atkal atklāja savu vēstniecību Rīgā. Mēs arī atsūtījām uz Rīgu savus speciālistus, kas Latvijai palīdzēja izveidot savu Ārlietu ministriju. Kopš tā laika mūsu valstu attiecības kļuvušas aizvien plašākas un labākas. Šā gada oktobra beigās mēs valsts vizītē Šveicē gaidām Latvijas Valsts prezidenti. Tā būs pirmā Latvijas Valsts prezidenta valsts vizīte Šveicē. Man liekas, ar to es arī esmu atbildējis uz jūsu pirmo jautājumu un labprāt uzklausīšu nākamo.

— Mums, latviešiem, pašiem visai apbrīnojama liekas mūsu valsts ļoti straujā virzība uz Eiropas Savienību (ES) un NATO. Pirms vienpadsmit gadiem, kad Latvija atjaunoja savu valstisko neatkarību, laikam gan tikai retais varēja iztēloties tik strauju un sekmīgu mūsu valsts integrāciju starptautiskajās organizācijās. Šveice pati gan nav pievienojusies nevienai no šīm abām organizācijām, tomēr interesanti būs dzirdēt jūsu valsts viedokli par šīm Latvijas ārpolitikas stratēģiskajām prioritātēm.

— Vienpadsmit gados kopš neatkarības atjaunošanas Latvija ir guvusi patiešām spožus panākumus savā starptautiskajā darbībā. Jā, iestāšanās NATO un ES tolaik, pirms vienpadsmit gadiem, daudziem varēja likties kā sapnis. Patlaban tā ir kļuvusi gandrīz vai par realitāti. Mēs sirsnīgi apsveicam savus latviešu draugus ar jūsu milzīgajiem panākumiem. Mūsu sabiedrības un mūsu tautas vadās no vieniem un tiem pašiem ideāliem un mērķiem: drošība, labklājība gan visai sabiedrībai un katram atsevišķam cilvēkam, gan starptautiskā sadarbība un solidaritāte. Taču mēs uz šiem mērķiem ejam ar atšķirīgiem līdzekļiem un pa atšķirīgiem ceļiem, pamatojoties uz kopīgajām vērtībām: demokrātiju, tiesību varu, cilvēka tiesību ievērošanu un citu zemju suverenitātes ievērošanu neatkarīgi no šo zemju lieluma. Mēs arī atzīstam Latvijas tiesības virzīties uz saviem mērķiem tādā veidā, kā Latvija pati to uzskata par nepieciešamu.

— Vēstnieka kungs, jūnijā pagāja divi gadi kopš jūsu akreditācijas Latvijā. Kā jūs jūtaties mūsu valstī gan psiholoģiskā, gan arī gluži praktiskā aspektā?

— Mana vēstnieka misija Rīgā ir ļoti patīkama. Uzskatu, ka man kā diplomātam ir laimējies strādāt Rīgā laikā, kad risinās Latvijas nākotnei tik svarīgi notikumi — Latvijas stāšanās ES un NATO. Mūsu sadarbība ar latviešu amatpersonām ir ļoti patīkama un viegla gan valsts, gan pašvaldību līmenī. Ārpus darba — varu teikt, ka mēs dzīvojam ļoti skaistā zemē. Pilsētā, kuru uzskatu par vienu no skaistākajām pasaulē.

— Vēstnieka kungs, mēs sarunājamies latviešu valodā, un man atliek vien izteikt atzinību par jūsu pareizo izrunu un labajām gramatikas zināšanām. Kā jūs iemācījāties mūsu valodu?

— Jau drīz pēc ierašanās Latvijā es nolēmu sākt mācīties latviešu valodu. Tas ir absolūti iespējams. Es gluži vienkārši nopirku latviešu valodas pašmācības grāmatu un ik dienu mācos. Es mācos viens, man nav oficiāla latviešu valodas skolotāja. Tiesa, mācību procesā es cenšos izmantot savas vēstniecības latviešu darbiniekus, kā arī savu mājkalpotāju, runājot ar viņiem latviski.

— Ko jūs gribētu pateikt mūsu latviešu lasītājiem Šveices Konfederācijas valsts svētku dienā?

— Es gribētu pateikt divas lietas. Pirmkārt, es Latvijai novēlu vislabākos panākumus, pilnīgi ieņemot savu vietu Eiropas demokrātiskajās institūcijās. Es ceru, ka pēc Latvijas iestāšanās ES un NATO mūsu valstu senās un draudzīgās attiecības saglabāsies tikpat labas kā līdz šim. Ceru, ka informācija par mūsu valstu labo sadarbību izskanēs arī pāri ES un NATO robežām. Kas zina, varbūt kādreiz arī Šveice gribēs iestāties šajās organizācijās, un tad mums vajadzēs draugus ES un NATO, tostarp arī šo organizāciju dalībvalsti Latviju. Šobrīd Šveice nav gatava piebiedroties ES un vēl mazāk NATO, bet var būt, ka pēc kādiem gadiem sabiedriskā doma mūsu valstī mainīsies. Bet latviešiem es vēl gribētu pateikt savu personisko viedokli. Okupācijas dēļ Latvija tika aizkavēta savā politiskajā, sociālajā un ekonomiskajā attīstībā. Arī šodien Latvijas nesenās okupācijas sekas vēl ir jūtamas. Vēsturi nevar pārveidot, no tās neko nevar izmest ārā kā nebijušu. Un vēsturi nevar vienkārši aizmirst. Bet no vēstures var mācīties un var mēģināt pozitīvi izmantot pagātnes mācības. Latvijas gadījumā es domāju arī par tiem cilvēkiem, kas šurp atbrauca okupācijas laikā un līdz pat šodienai jūtas nepietiekami integrēti Latvijas sabiedrībā. Daudziem latviešiem šie cilvēki ir pastāvīgs sāpīgās pagātnes atgādinājums. Bet šiem cilvēkiem ir arī daudz zināšanu un spēka, kas Latvijai varētu būt noderīgs. Kā Latvijas un latviešu draugs es jums novēlu laimi iesāktajā nacionālās integrācijas procesā. Ja jums izdosies šos cilvēkus motivēt, mēs varēsim ļoti pilnīgi sadarboties projektā “Apvienotā Latvija”. Tad šo cilvēku klātbūtne vairs nebūs politiska problēma. Tad, gluži otrādi, tā būs Latvijas priekšrocība starpvalstu sacensībā, veidojot spēcīgu un pārtikušu Latviju ES un pasaules kontekstā.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors