Otrdien, 30. jūlijā, Ministru kabineta sēdē

30. jūlija Ministru kabineta sēdē tika akceptēta Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem.

Līdz šim līgumslēdzējas valsts investoriem netika garantēta nodokļu aplikšanas noteikumu nemainība ilgākā laika periodā, līdz ar to nav iespējams precīzi plānot investīcijas, to atmaksāšanos un peļņu. Līdz ar to nav nodrošināta stabilitāte attiecībā uz vienas līgumslēdzējas valsts investoru aplikšanu ar nodokļiem otrā valstī ilgākā laika periodā.

Tāpat pašreiz līgumslēdzējas valsts nodokļu administrācijai nav pienākuma atbildēt uz otras līgumslēdzējas valsts nodokļu administrācijas pieprasījumu par informācijas sniegšanu par otras valsts nodokļu maksātāju darījumu partneriem pirmajā valstī un par otras valsts nodokļu maksātāju saņemtajiem ienākumiem pirmajā valstī. Bez minētās informācijas otrai valstij ir apgrūtināta tās rezidentu ārvalstīs gūto ienākumu aplikšana ar nodokļiem, kā arī ir problemātiski piemērot vairākas speciālas nacionālo nodokļu normatīvo aktu normas, piemēram, noteikumus par transfēra cenu piemērošanu, kas izmantojami, lai novērstu apliekamā ienākuma pārnešanu no otras valsts uz citām valstīm.

Galvenie normatīvā akta projekta uzdevumi ir:

1) Nodrošināt katras līgumslēdzējas valsts investoriem stabilu nodokļu maksāšanas režīmu, iekļaujot starptautiskā līgumā noteikumus, kas paredz otrā līgumslēdzējā valstī veiktās uzņēmējdarbības ienākumu un tajā esošā kapitāla aplikšanas ar nodokli kārtību, iekļaujot starptautiskā līgumā precīzus noteikumus attiecībā uz pasīvo ienākumu — dividenžu, procentu, komisijas maksu un autoratlīdzību, kā arī kapitāla aplikšanu ar nodokli, t.sk. nosakot maksimālo nodokļa likmi, ar kādu šie ienākumu veidi un kapitāls var tikt aplikti ar nodokli otrā valstī.

2) Radīt likumīgu pamatu abu valstu nodokļu administrāciju tiešai sadarbībai, novērst iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas. Lai to sasniegtu, līgumā ir iekļauts pants, kas uzliek katras līgumslēdzējas valsts nodokļu administrācijai pienākumu sniegt otras līgumslēdzējas valsts nodokļu administrācijai informāciju par otras valsts rezidentu darījumu partneriem un par otras valsts rezidentu pirmajā valstī saņemtajiem ienākumiem.

Akceptē likumprojektu par grozījumiem likumā “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās”.

Likumprojekts nepieciešams, lai regulētu valsts (pašvaldību) statūtsabiedrību padomes un valdes locekļu skaitu, valsts (pašvaldību) statūtsabiedrību vadītāju — valdes priekšsēdētāju, padomes un valdes locekļu darba samaksu. Likumprojekts paredz likuma 7.pantu papildināt ar normu par valsts (pašvaldību) statūtsabiedrību valdes un padomes locekļu maksimālo skaitu un iekļaut deleģējumu Ministru kabinetam noteikt valsts (pašvaldību) statūtsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu.

Likums papildināts ar normām par valsts (pašvaldību) statūtsabiedrību padomes un valdes locekļu darba samaksu un iekļauts deleģējums Ministru kabinetam noteikt valsts (pašvaldību) statūtsabiedrību vadītāju — valdes priekšsēdētāju, vietnieku darba samaksu.

Šobrīd valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldes kārtību reglamentē likums “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi” un likums “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās”.

2002.gada 18.aprīlī Saeimā otrajā lasījumā pieņemts likumprojekts “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, kas izstrādāts, lai nodrošinātu Komerclikuma spēkā stāšanos. Minētajā likumprojektā nav paredzēts valsts un pašvaldības pilnvarnieka institūts.

Pašreiz spēkā esošajā likumā “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās” nav iekļautas normas, kas noteiktu valsts (pašvaldību) statūtsabiedrību padomes un valdes locekļu skaitu, valsts (pašvaldību) statūtsabiedrību vadītāju, padomes un valdes locekļu darba samaksu.

Pēc likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” spēkā stāšanās tas nodrošinās atbilstošas izmaiņas likumā “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās” un vienādu kapitāla daļu pārvaldes kārtību valsts (pašvaldību) kapitālsabiedrībās (reģistrētās komercreģistrā) un statūtsabiedrībās.

30. jūlija Ministru kabineta sēdē pieņemti grozījumi Ekonomikas ministrijas nolikumā, paredzot izveidot Ekonomikas ministrijā Valsts–privātā sektora partnerības politikas nodaļu. Šīs nodaļas galvenie uzdevumi būs priekšlikumu izstrāde valsts un privātā sektora partnerības tiesiskās un metodiskās bāzes pilnveidošanai, koncesiju resursu apzināšana, valsts, pašvaldību un privātā sektora aktivitāšu koordinēšana, sadarbība ar starptautiskajām institūcijām u.c.

2000.gada 20.janvārī pieņemtais Koncesiju likums ir radījis likumīgus priekšnoteikumus valstij un pašvaldībām nodot savus resursus vai funkcijas privātajam sektoram ilgtermiņa nomā uz koncesijas vienošanās pamata. Koncesiju likums dod vispārīgu pamatu jeb vadlīnijas, bet neatrisina konkrētu ar koncesiju piemērošanu saistītu problēmu loku, kas saistītas ar likuma normu vienveidīgu interpretāciju. Latvijā koncesijas šobrīd netiek pienācīgi piemērotas, jo nav prakses kvalitatīvu projektu sagatavošanā, līgumi ir sarežģīti, koncesiju resursu apzināšana un to piemērošanas iespēju izpēte netiek veikta, iespējams, nepieciešami stimuli koncesiju veicināšanai. Lai varētu veikt koncesiju ieviešanas politikas izstrādi, Ekonomikas ministrijai ir jāizveido Valsts–privātā partnerības politikas nodaļa.

30. jūlija Ministru kabineta sēdē pieņemti noteikumi par mērķdotācijas sadalījumu piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībā nodarbināto pedagogu darba samaksai.

Noteikumi nosaka izdevumu 1 753 150 latu apmērā sadalījumu republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām — pašvaldību izglītības iestādēs piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (turpmāk tekstā — mērķdotācija).

Uz mērķdotāciju likumā noteiktajā kārtībā pretendē pašvaldību izglītības iestādes, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmu “Piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligāta sagatavošana skolai”.

30. jūlija Ministru kabineta sēdē tika akceptēts rīkojuma projekts par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājam Andrim Guļānam par ieguldījumu tiesu sistēmas attīstībā un pilnveidošanā.

30. jūlija Ministru kabineta sēdē pieņemti grozījumi bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Latvijas Attīstības aģentūra” statūtos. Līdzšinējā redakcija paredz, ka Latvijas Attīstības aģentūras valdē ir Latvijas Attīstības aģentūras ģenerāldirektors un pieci valdes locekļi, neprecizējot, kas pilda valdes priekšsēdētāja funkcijas.

Ņemot vērā to, ka ir samazināts Latvijas Attīstības aģentūras budžets, kā arī veicamo reorganizāciju, normatīvais akts paredz valdes locekļu skaita samazināšanu, vienlaikus precizējot, kas pilda valdes priekšsēdētāja amatu.

Valsts kancelejas  Komunikāciju departaments