Lai sakārtotu valsts aizsardzību

30.jūlijā aizsardzības ministrs un Nacionālo bruņoto spēku komandieris informēja par zemessardzes restrukturizāciju

Aizvakar, 30.jūlijā, preses konferencē Aizsardzības ministrijā: Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube un aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

No šā gada 1. jūlija ir sākta Latvijas Zemessardzes (ZS) restrukturizācija, kuras ietvaros paredzēts optimizēt šīs valsts aizsardzības sistēmas daļas darbu un padarīt to atbilstošu valsts aizsardzības plāniem. Par restrukturizācijas mērķiem, paredzamo gaitu un ieguvumiem otrdien, 30. jūlijā, žurnālistus informēja aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Raimonds Graube un ZS štāba priekšnieks pulkvežleitnants Guntis Porietis.

Aizsardzības ministrs uzsvēra šīs reformas svarīgumu un atzina, ka ZS ir ļoti nozīmīga valsts aizsardzības sistēmas sastāvdaļa, bet restrukturizācijas rezultātā tā kļūs vēl nozīmīgāka, jo daudz efektīvāk iekļausies kopējā valsts aizsardzības struktūrā. Ministrs norādīja, ka, sākot ZS izveidi deviņdesmito gadu sākumā, tā tika veidota loģiski, bet bez īpašas izpētes un iepriekš veiktas analīzes par šīs struktūras vietu un savietojamību ar citām aizsardzības struktūrām.

Iespējams, ka ZS restrukturizāciju bija iespējams sākt jau agrāk, tomēr pēdējos desmit gados aizsardzības nozares attīstība bijusi ļoti saraustīta un piešķirtais finansējums ilgu laiku bija nepietiekams. Tāpat ilgu laiku nebija pilnīgas skaidrības par valsts ārējo un drošības politiku un vispārējo militāro spēku attīstības koncepciju. Bet šobrīd šie jautājumi ir skaidri un restrukturizācija var sākties, teica Ģ. V. Kristovskis.

ZS reformu paredzēts pilnībā pabeigt līdz 2008. gadam, kas ir arī kopējās jaunās NBS struktūras izveides noslēgšanas laiks.

Pie NBS struktūras pārveides darbs sākās jau 1999. gadā, kad tika veikta militāro draudu analīze, izstrādāta aizsardzības koncepcija un operatīvā koncepcija. Pēc tam tika veikta bruņoto spēku struktūras izpēte. Izvērtējot aizsardzības struktūras līdzšinējo darbību, resursus un finansu līdzekļu iespējas, tika izskaitļots optimālais aizsardzības spēku apjoms miera laikam un kara laikam un izstrādāts ideālais valsts bruņoto spēku modelis, pastāstīja R. Graube.

Galvenie ZS restrukturizācijas mērķi: ZS vienību atbilstība militāro vienību standartam, zemessargu apmācību kvalitātes paaugstināšana, efektīvāka operatīvā darbība, intensīvāks profesionālais dienests, efektīvāka līdzekļu izmantošana, ZS vienību infrastruktūras sakārtošana, pilnvērtīgs bruņojuma un ekipējuma nodrošinājums un ātrāka ZS vienību apgāde atbilstoši kājnieku bataljona standartam.

Vispirms ZS restrukturizācijas ietvaros tiek veikta vairāku ZS bataljonu apvienošana, kas noteikta saskaņā ar operatīvās sistēmas prasībām. Pirmā apvienošanas kārta sākta 1. jūlijā, un to paredzēts pabeigt jau līdz 1. septembrim. Šīs apvienošanas ietvaros astoņi bataljoni tiks apvienoti četros. Apvienoti tiks 17. Rīgas bataljons un 18. Jūrmalas bataljons, 26. Madonas bataljons un 25. Gulbenes bataljons, 47. Liepājas rajona bataljons un 44. Liepājas bataljons, kā arī 53. Bauskas bataljons un 54. Jelgavas bataljons. Tādējādi ZS bataljonu skaits saruks no pašreizējiem 32 līdz 28, bet visas ZS restrukturizācijas ietvaros līdz 2008. gadam Latvijas teritorijā paredzēts saglabāt 20 bataljonus.

Saskaņā ar bruņoto spēku operatīvās sistēmas prasībām vienā bataljonā vajadzētu būt ap 800 kareivjiem, bet līdz šim iepriekšminētajos bataljonos, kuri pakļauti apvienošanai, kareivju skaits bija daudz mazāks un nekādi nebija iespējams to papildināt līdz nepieciešamajam skaitam, pastāstīja G. Porietis. Pēc apvienošanās bataljonu lielums būs daudz tuvāks optimālajam, kaut gan arī tad tas būs nedaudz mazāks par 800.

Restrukturizācijas ietvaros tiks optimizēta zemessargu apmācības sistēma, to nodrošinot četros reģionālajos centros. Tādējādi apmācības kvalitāte tiks ievērojami uzlabota, jo visi resursi apmācībai tiks novirzīti uz šiem speciāli attīstītajiem centriem. Ārrindas zemessargus apmācīs tie paši instruktori, kas strādā ar NBS kareivjiem. Līdz ar to arī ZS spēku sagatavotības kvalitāte būs gandrīz tāda pati kā aktīvā dienestā dienējošo, teica NBS komandieris.

Restrukturizējot ZS un apvienojot ZS bataljonus, tiks samazināts ZS štata darbinieku skaits un tie tiks komandēti uz mācību centriem, vai arī viņiem tiks piedāvātas līdzvērtīgas dienesta iespējas NBS vai citās aizsardzības struktūrās. Veicot pirmo apvienošanas kārtu, darbu līdzšinējā amatā zaudēs 78 ZS profesionālie instruktori. Tiem piedāvāts pārcelties uz citu bataljonu vai ieņemt kādu citu amatu. Šobrīd par savu turpmāko dienesta vietu vēl nav izlēmuši 22 instruktori, kuriem lēmums jāpieņem tuvāko divu nedēļu laikā.

ZS restrukturizācijas ietvaros tiks reformēta un padarīta efektīvāka ZS apgādes sistēma, kā arī pilnvērtīgāk izmantoti finansiālie resursi un materiāli tehniskais nodrošinājums, teica G. Porietis.

Ar bataljonu apvienošanu tiks ietaupīta zināma daļa finansu resursu, kuri tiks novirzīti uz apmācības centriem un citām ZS struktūrām, uz kurām pārvietosies daļa ZS profesionālā personāla.

Preses konferencē tika apspriests arī jautājums par obligātā militārā dienesta vietu NBS sistēmā. Atbildot uz jautājumu par obligātā dienesta turpmāko likteni NBS restrukturizācijas rezultātā, Ģ. V. Kristovskis norādīja, ka jaunieši tagad un arī turpmāk ieņems ļoti nozīmīgu vietu valsts aizsardzības sistēmā. Bet domāt par obligātā dienesta aizstāšanu ar profesionāļu armiju vai uz brīvprātības pamata veidotām vienībām varētu varbūt tikai pēc gadiem desmit. Tomēr zināmas pārmaiņas obligātajā dienestā būtu jāveic jau agrāk, teica ministrs. Tuvāko četru gadu laikā būtu jāmaina nosacījumi iesaukšanai obligātajā dienestā, nodrošinot, lai dienēt nāktu galvenokārt ieinteresēti jaunieši. Lai panāktu lielāku ieinteresētību, būtu jārīko dažādas informatīvas kampaņas, orientējoties galvenokārt uz tiem jauniešiem, kuri vēl nav izšķīrušies par savu nākotni. Jau šobrīd daudzi jaunieši, kas izgājuši obligāto dienestu, arī pēc tam savu nākotni sasaista ar valsts aizsardzību, kļūst par ārrindas zemessargiem, teica Ģ. V. Kristovskis.

Tuvāko desmit gadu laikā obligātais militārais dienests noteikti tiks saglabāts un tā apjoms būs aptuveni tāds pats kā pašreiz — 1000 līdz 1200 jauniesaucamo ik gadu.

Artis Nīgals, “LV” nozares redaktors