Foto: A.F.I.

Brīvības partijas līderis Ziedonis Čevers:

Mēs nešaubāmies, ka iestāties ES ir izdevīgi. Mēs gribam, lai mūsu iestāšanās būtu vēl izdevīgāka katram, kas dzīvo Latvijā. Katram Latvijas iedzīvotājam būs izdevīgi, ja mēs apturēsim bēgļu pieplūdumu. Lai kāds mēģina to apstrīdēt! Vajag aizstāvēt uzņēmēju un zemnieku intereses pārejas periodā. Vajag gatavot viņus vēl sīvākai konkurencei.

Ziniet, mani, lūk, neaizvaino reklāmas rullīša personāža sejas krāsa. Mani aizvaino tas, ka neviens no politiskās elites negrib diskutēt par šo tēmu, ko esam aizkustinājuši. Skaidrs, ka pie mums plūdīs imigranti. Konkrētos ES dokumentos tas jau ir ierakstīts, bet mums cenšas iestāstīt, ka tā nav taisnība, tam nevajag ticēt. Bet kam tad ticēt? Šie dokumenti taču nāk no ES un attiecas uz Latviju! Mēs to redzam, un mēs par to runājam. Bet tie, kas ved sarunas, saka - “neticiet, neaizskariet šo tēmu!”

Sacīšu skaidri un gaiši: mums jāuzvar šajās vēlēšanās. Kādēļ! Tādēļ, ka mēs piedāvājam iedzīvotājiem to, ko nepiedāvā neviena partija. Mums tikai četri cilvēki ir strādājuši vai pašlaik strādā oficiālajās struktūrās, un vairums deputātu kandidātu nav bijuši nevienā citā partijā. Šie cilvēki nav atbildīgi ne par vienu šajos 12 gados pieņemto lēmumu. Pārmest var tikai Ziedonim Čeveram, kurš vada reklāmas kampaņu.

Mūsu saraksta līderi ir zinoši, saprātīgi cilvēki, kam es sekoju. Bet dzīvē nekad nevienam neesmu sekojis. Es vienmēr esmu bijis priekšgalā. Taču tagad esmu gatavs kopā ar viņiem doties uz priekšu. Es viņiem esmu noticējis. Tāpat kā viņi man. Tas ir abpusējs process. Nekad nevienam neesmu pakļāvies, bet tagad esmu gatavs viņiem pakļauties.

Mūsu elektorāts grib dzīvot brīvā, stiprā, ekonomiski attīstītā valstī un risināt valsts iekšējos jautājumus. Šie cilvēki grib, lai ekonomikas attīstība būtu cieši saistīta ar veco ļaužu un jaunatnes sociālo problēmu risinājumu. Mēs esam orientēti uz atklātu dialogu un uz tā pamata esam gatavi aizstāvēt visas Latvijas tautas intereses. Es pagaidām vēl neesmu sastapis nevienu, kam nepatiktu, ka aizstāv viņa intereses.

Mēs strādājam, lai iedzīvotāji varētu izvēlēties, kurš no piedāvātajiem valsts vadītāju posteņu kandidātiem ir pats labākais. Uzskatu, ka mēs vinnēsim nākamo premjeru šovā, kurš notiks septembrī.

Pirmajos neatkarības gados mums bija nepārdomāta savstarpējo attiecību politika ar nepilsoņiem. Viņus piemānīja politiski un psiholoģiski. Daudzi nelatvieši, kas balsoja par Latvijas neatkarību, reģistrējās pilsoņu komitejās, tā arī neieguva pilsonību. Lai gan viņi bija riskējuši, atbalstīdami Latvijas valstiskumu.

Par nākamo pakāpienu kļuva pretimstāve valodas situācijā. Šobrīd tā ir daudz mazāka nekā agrāk. Taču mēs vēl arvien nerunājam par valodu konkurētspēju, bet runājam par cieņu vai necieņu. Man tas atgādina divu dzērāju sarunu: “Vai tu manu valodu cieni?!” Bet patiesībā valodu bagātība liecina par to, ka tu esi konkurētspējīgāks šajā tirgū. Ja mēs tā būtu nostādījuši jautājumu, tad daudzas problēmas vai nu apdzistu, vai nebūtu tik asas. Un arī naturalizācija noritētu citādi.

No ES iestāšanās skatupunkta labākais un vienkāršākais problēmas risināšanas ceļš ir naturalizācija. Taču jāņem vērā, ka ir cilvēki, kas negrib dzīvot mūsu valstī. Valstij pret viņiem jāizturas labvēlīgi un jāpalīdz viņiem aizbraukt. Nav svarīgi, uz kuru pusi - uz Krieviju, Baltkrieviju, Kanādu vai Franciju. Ja ir vēlēšanās, ja ir, kas pieņem, tad jādod cilvēkiem iespēja ar augsti paceltu galvu aizbraukt no Latvijas. Bet tos, kas grib dzīvot šeit, vajag stimulēt. Valstij visiem spēkiem jācenšas, lai jaunā paaudze pasaules tirgū būtu konkurētspējīga.

Kādēļ es kļuvu zaudētājs? Solīju un slēpos aiz citu mugurām. Centos skaisti prātuļot un nerunāju vienkāršu cilvēcisku valodu. Un tā tālāk un tā tālāk. Es daudz esmu pārcietis, pēdējos četros gados nodarbodamies ar paššaustīšanos. Un kaut ko esmu sapratis. Es saņēmu belzienu pa pēcpusi - cits nepieceltos un raudātu visu mūžu, bet es piecēlos un jūtos vēl stiprāks.

Pie mums vēlētājs nevar atsaukt deputātu. Tautas kalps ir neaizskarams ne vien likuma jautājumos, bet arī atbildības ziņā vēlētāju priekšā. Tādēļ jāmaina vēlēšanu sistēma - lai cilvēki balso par konkrētu cilvēku, nevis par partijas sarakstu. Tad parlamentu veidos reāli cilvēki, nevis tā, kā tagad - viena lokomotīve aiz sevis velk vēl desmit vagonu. Bet tie vagoni taču ir tukši!

“TEĻEGRAF”