Par Zemessardzes pastāvēšanas spēku

Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis:

2002.gada vasaras otrajā pusē tiek aizsākts jauns Zemessardzes attīstības posms. Pirmais sākās 1991. gada vasarā līdz ar tās izveidošanu. Tas bija laiks, kad Latvija tikko bija atguvusi tai pusgadsimta garumā vardarbīgi liegto brīvību. Toreiz vīri pulcējās un stājās Zemessardzē ar mērķi nosargāt Latvijas neatkarību. Spītējot tam, ka jāsāk bija gluži kailām rokām.

Pašlaik, pēc vienpadsmit gadiem, jau esam dalības NATO pašā priekšvakarā. Latvijas valsts, tās neatkarība ir pastāvīga vērtība. Jūtami ir mazinājušies vakarējie draudi un riski. To, kā tas panākts, iespējams, Latvijā daudzi tomēr pat neapzinās. Taču reizē ar gaidāmo dalību NATO pieaug nepieciešamība un prasība Latvijas militārajām vienībām būt efektīvākām un profesionālākām. Pilnā mērā tas attiecināms arī uz Zemessardzi, tās struktūru un cilvēkiem. Ir nepārprotami redzams, ka Zemessardze ir ieslīgusi pastāvēšanas rutīnā, pat ja starplaikā no Janvāra barikādēm, kopš augusta puča ir noiets ilgs, interesants un ļoti grūts izaugsmes ceļš, ir gūts plašs atbalsts tautā. Pastāvēs, kas pārmainīsies! Tas ir arī pašcieņas, Zemessardzes pastāvēšanas, tās nākotnes jautājums. Patiesībā pašreiz sāktie Zemessardzes attīstības pasākumi jau bija prognozējami tās pašos pirmsākumos.

Deviņdesmito gadu sākumā par Zemessardzes pamatvienību izveidojās bataljons. Rezultātā visa Zemessardzes sadzīve, apmācību process tiek organizēts teritoriāli - bataljona ietvaros. Taču ar atvēlēto personāla daudzumu, dienesta gaitas specifiku (brīvprātība) šāda vienība - bataljons nu jau vienpadsmit gadu laikā tā arī objektīvi nav varējusi sasniegt mūsdienīgi, atbilstoši sagatavota, ekipēta vieglā kājnieku bataljona gatavību. Tā ir nepieciešama, lai valsts aizsardzības (tajā skaitā NATO) pasākumu ietvaros bataljons spētu veikt atbilstoši prognozējamus militārus uzdevumus.

Turklāt daudzviet Zemessardzes bataljonu štati ir nokomplektēti tikai nedaudz vairāk par pusi no nepieciešamā, ir kritusies zemessargu aktivitāte, vīri noveco. Varētu uzskaitīt arī citas Zemessardzes problēmas. Skaidrs, ka ar tām nevar samierināties. Tāpat kā tas, ka, palielinot finansu līdzekļus pat divas trīs reizes, Zemessardzes apmācību kvalitāte paaugstinātos tikai nedaudz. Bataljonu nodrošināšanai būtu nepieciešami vairāk nekā trīsdesmit gadu, lai sasniegtu NATO kājnieku bataljonam atbilstošu materiāli tehnisko standartu (tas nozīmētu, ka nākotnē Zemessardzei būtu jāsaņem vairāk nekā trešā daļa no visiem valsts aizsardzības līdzekļiem)! To nevar atļauties ne Latvijas valsts, ne arī mūsu militārie partneri.

Un tomēr, reforma prasa saudzīgu pieeju. Tāpēc kā aizsardzības ministrs izvēlējos taktiku, reformu izstrādāt un piedāvāt, nevis to uzspiežot no augšas, ar politisku lēmumu, bet gan prasīt, lai to izprot un sagatavo pašā Zemessardzē, tās pamatvienību - esošo un potenciāli reformējamo bataljonu līmenī. Tas prasīja vairāk laika, gandrīz 3 gadus pacietīga, vispusīga un analītiski pamatota izpētes darba. Rezultātā redzam, ka 32 Zemessardzes bataljonu skaits tuvāko gadu laikā jāsamazina līdz 20 bataljoniem. Daļa no tiem jāapvieno. Šogad četri bataljoni tiek pievienoti citiem spēcīgākajiem. Šāda procesa rezultātā pāris gadu laikā Zemessardzes ekipējuma un bruņojuma uzturēšana, operatīvā un apmācības profesionālā spēja, tās augstāka kvalitāte un intensitāte tiks jūtami efektivizēta un nodrošināta četru veidojamo Aizsardzības novadu līmenī. Tiks mērķtiecīgi un efektīvi izlietots zemessargu personīgais, valsts aizsardzībai un drošībai ziedotais laiks. Īpaši vēlos uzsvērt, ka reizē ar uzskaitītajiem ieguvumiem Zemessardzes reformas finansiālais ieguvums ir ikgadēji ieekonomēti līdzekļi 2 miljonu latu apjomā!

Tieši šāda pieeja, jauna Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes struktūras sagatavošana, nelokāmība un apņēmība to ieviest ir ļāvusi Latvijai izkļūt no atpalikušo NATO kandidātvalstu vidus un izvirzīties līderos, ļāvusi iemantot mērķtiecīgas un pēdējos pāris gados militārajā attīstībā vissekmīgākās NATO kandidātes statusu. Latvijai un arī man kā tās aizsardzības ministram nav jākautrējas par šādu vērtējumu.

Latvijai ir jāsasniedz tās aizsardzības un drošības politikas mērķis - dalība NATO! Tajā organiski var iekļauties tikai par pašreizējo spēcīgāka Zemessardze. Tas būs labs Latvijas valsts un sabiedrības spēju apliecinājums.

“DIENA”